Festivāla “Arēna” pirmajā koncertā uzstāsies temperamentīgā vijolniece Magdalēna Geka.
Festivāla “Arēna” pirmajā koncertā uzstāsies temperamentīgā vijolniece Magdalēna Geka.
Publicitātes foto

Atklājot jaunās mūzikas krāšņumu 0

Anita Bormane, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ
Ķīna un Turcija sagādā Krievijai nepatīkamu “pārsteigumu” 34
Kokteilis
15 saderīgākie zodiaka zīmju pāri: viņiem ir pa spēkam radīt ideālu ģimeni
Lasīt citas ziņas

Festivāls, kas drosmīgi turpina aicināt saklausīt nākotni. Šis tā reklāmas materiālos iekļautais formulējums, šķiet, ļoti precīzi raksturo jaunās mūzikas festivālu “Arēna”, kas norisināsies no svētdienas, 23. oktobra, līdz 8. novembrim.

Jau desmito reizi (kopš 2002. gada) tas atklās mūsdienu mūzikas krāšņo daudzveidību, vienā arēnā aicinot uzstāties kā spilgtākos pašmāju, tā arī ārzemju atskaņotāj­māksliniekus un kolektīvus un atklājot vairāk nekā desmit pirmatskaņojumu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pirmais koncerts “Bartoks. Skuķe. Auziņš” skanēs jau svētdien, 23. oktobrī, plkst. 16, piedāvājot sastapšanos ar diviem dinamiskiem un ļoti atšķirīgiem duetiem. Temperamentīgā vijolniece un dedzīgā latviešu mūzikas advokāte Mag­dalēna Geka jau vairāk nekā desmit gadus dzīvo Parīzē un regulāri koncertē ne vien vadošajās Eiropas koncertzālēs, bet arī Ziemeļamerikā un Āzijā. Franciju par savu mītnes zemi izvēlējies arī smalkas saspēles meistars – japāņu pianists Kišins Nagai. Pērn abi mūziķi ieskaņoja Bēlas Bartoka mūzikai veltītu albumu, un dueta debijas koncertu Rīgā krāšņos arī šā 20. gadsimta klasiķa Pirmā vijoļsonāte. Tai līdzās liktas cita ungāra – mūsdienu autoritātes Pētera Etveša – dzirkstoši spožās miniatūras vijolei solo un latviešu komponistes Evijas Skuķes jaundarbs. Poētisks savā daiļradē ir arī laikmetīgā džeza un improvizētās mūzikas saksofonists un komponists Kārlis Auziņš. Amsterdamā un Kopenhāgenā skolotais mūziķis savu jaunāko oriģinālmūzikas koncertprogrammu “Still Nature” veidojis kopā ar aizrautīgo pianistu Rihardu Plešanovu, kuram sveša nav nedz gadsimtiem sena skaņumāksla, nedz vēlme eksperimentēt un jaun­atklāt. Abu kopīgi gleznotās “Klusās dabas” noskaņu paletē īpašas nokrāsas ietonēs smalkas paplašināto spēles tehniku nianses.

Nacionālajā – fantāziju pasaule bērniem. Pēc trīs gadu pārtraukuma uz Nacionālā teātra lielās skatuves tapusi un piektdien, 21. oktobrī, pirmizrādi piedzīvos izrāde visai ģimenei un it sevisķi 1. līdz 4. klašu skolēniem “Pinokio piedzīvojumi”. “Tā vispirms ir klasisks piedzīvojumu stāsts bērniem, kurā galdnieks Džepeto izgatavo koka lelli Pinokio. Lelle atdzīvojas un īsā laikā apgūst cilvēka dzīvi. Taču “Pinokio piedzīvojumi” ir arī stāsts par puiku, kurš ir atšķirīgs no citiem bērniem, jo nāk no nabadzīgas ģimenes, turklāt ir arī fiziski citāds, viņš pārdzīvo, ka neiederas sabiedrībā, un meklē ceļu, lai izprastu sevi. Man kā tētim, kuram ir divi jaunākā skolas vecuma bērni, šķiet ļoti svarīgi radīt teātri bērniem. Teātris pirmām kārtām ir fantāzijas pasaule. Un fantāzija ir nepieciešama mums visiem, kaut tādēļ, lai noticētu, ka laimīga pasaule ir iespējama,” saka izrādes režisors Reinis Suhanovs. Pinokio – Kārlis Reijers vai Igors Šelegovskis, pārējās lomās – Laura Siliņa, Jānis Āmanis, Raimonds Celms, Arturs Krūzkops, Voldemārs Šoriņš, Mārtiņš Brūveris.

Spilgta sadarbība. Sestdien, 22. oktobrī, koncertzālē “Cēsis” koncertā “Gidons Krēmers un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” diriģenta Andra Pogas vadībā uz skatuves kopā ar LNSO kāps leģendārais vijolnieks Gidons Krēmers, kura atskaņojumā skanēs Sofijas Gubaiduļinas 1980. gadā komponētais, Krēmeram veltītais koncerts vijolei un orķestrim “Offertorium”, kā arī Johannesa Brāmsa pēdējā – Ceturtā – simfonija.

JRT – “Operācija “Mind­fuck””. Piektdien, 21. oktobrī, Jaunajā Rīgas teātrī – pirmizrāde Alvja Hermaņa režisētajai autoru dueta Jaeles Ronenas un Dimitrija Šaada (tikko JRT redzējām viņu darbu “(R)evolūcija” Gata Šmita lasījumā) šopavasar radītās komēdijas “Operācija “Mindfuck”” iestudējumam, kurā, domājot par 21. gs. cilvēkiem un jaunajiem dzīves izaicinājumiem, dodamies mūsdienu informatīvās telpas labirintos. Ielūkojamies troļļu fabrikā, kur tiek izgudroti “patiesi” stāsti un attīstītas sazvērestības teorijas, lai sašūpotu cilvēkiem pamatu zem kājām un nojauktu skaidrību domāšanā. Lomās: Sandra Kļaviņa, Artuss Kaimiņš, Sabīne Tīkmane, Gerds Lapoška u. c.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.