Publicitātes foto

Atklās Ketleru laika festivālu “Vivat Curlandia!” 0

Šodien un rīt Bauskas pilī, rātsnamā un Bauskas Sv.Gara baznīcā notiks Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivāls “Vivat Curlandia!”, kurā viduslaiku un renesanses mūziku atskaņos mūziķi no Latvijas, Lietuvas, Spānijas, Austrijas, Itālijas un Francijas, aģentūru LETA iepriekš informēja pasākuma rīkotāji.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
3 horoskopa zīmes, ko visi mīl – viņi izceļas ar īpašu harismu un siltu enerģiju
VIDEO. “Cepuri nost, grūtākais teikums TV vēsturē!” Soctīklotāji sajūsmā par ziņu diktores Vondas prasmīgo dikciju
“Oficiāli neviens neko neaizliedz.” Krievijā strauji izdziest viena no sievietes galvenajām pamattiesībām
Lasīt citas ziņas

Dalību festivālā apstiprinājuši izcilais viduslaiku mūzikas ansamblis “Eloqventia” no Spānijas, senās mūzikas ansamblis “Chiaroscuro” no Lietuvas, starptautiski atzītais senās mūzikas ansamblis “Neymann Ensemble”, kurā ir dalībnieki no Latvijas, Austrijas un Itālijas, seno deju grupa “Galms”, arfiste un retorikas, vēsturisko žestu speciāliste Katerina Antonenko, klavesīnists Ernests Neimanis, Ilze Grēvele, Agnese Kanniņa-Liepiņa, Laura Šarova, Anatolijs Grindenko, Māris Kupčs un Valmieras drāmas teātra aktieris Ivo Martinsons.

Īpaši izceļams ir Parīzes viduslaiku institūta “Centre de musique médiévale de Paris” leģendārais viduslaiku mūzikas ansamblis “Alla Francesca”, kurš sniegs savu pirmo koncertu Latvijā, noslēdzot festivāla desmit koncertu maratonu rītdienas vakarā, uzsver pasākuma rīkotāji.

CITI ŠOBRĪD LASA

Festivāla atklāšana notiks šopēcpusdien Bauskas rātsnama pagalmā ar teatrālu uzvedumu, bet tās pašas dienas vakarā Bauskas kultūras centrā notiks pirmatskaņojums Latvijā – 1600.gadā sarakstītā Džulio Kačīni opera “Eiridīke”. Operas sižeta pamatā ir grieķu mitoloģijas leģendārais stāsts par mūziķi Orfeju, kurš devies uz pazemes valstību, lai glābtu savu mīļoto sievu Eiridīki, kuru nāvīgi sakodusi čūska.

Tiem, kuriem tuvāka deja, rīt būs iespēja vērot seno deju grupas “Galms” koncertprogrammu “Festa vita” jeb “Dzīves svinēšana”, kas balstīta uz Džona Pleiforda grāmatas “Angļu deju meistars” izdevumu, kas pirmo reizi izdots 1651.gadā.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.