“Bailes, dzirdot sprādzienus, nav salīdzināmas ne ar ko iepriekš pieredzētu!” Baiba Sipeniece-Gavare atklāj piedzīvoto misijā Kijivā 4
TV un radio personība Baiba Sipeniece-Gavare, esot palīdzības misijā Kijivā, piedzīvojusi kara realitāti, nokļūstot masīvā Krievijas raķešu un dronu uzbrukumā, raksta žurnāls “Privātā Dzīve”.
Viņa intervijā atklāj, ka bailes, dzirdot sprādzienus turpat aiz loga, nav salīdzināmas ne ar ko iepriekš pieredzētu.
Par to viņa vēstījusi un piedzīvoto aprakstījusi arī Instagram ierakstā.
“Būt par ceļabiedru šajā svarīgajā misijā mani uzaicināja mans sens draugs Nils Students (par viņu kādreiz es izstāstīšu sīkāk),kā arī Biedrība “SOS palīdzība Ukrainai”. Tā nebija mana pirmā reize Ukrainā, bet 1.reize Kijivā gan un vēl ar tik vērtīgu vedumu- mobilā dronu remontdarbnīca, kuru darināja savām prasmīgajām rokām mūsu pašu latviešu zēni! Rīgā mūs pavadīja Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols un Kijivā sastapām Latvijas vēstnieku Ukrainā Andereju Pildegoviču-no abiem galiem viss notika visnotaļ nopietni, bet pats 22 stundu garais ceļš pagāja smieklos un jautrās sarunās(te teiciens par to, ka nav svarīgs pats ceļš, bet gan tas ar ko kopā to ej, ir vietā).
Par pašu Kijivu stāstīšu vēl, bet te nobeigumā piebildīšu, ka no ukraiņiem mums jāmācās miers, pašcieņa un nepadošanās spīts, kuru es tur sajutu un redzēju savām acīm.”
“Tieši pirms nedēļas mēs ar Nilu Studentu devāmies ceļā uz Ukrainas galvaspilsētu Kijivu, lai nogādātu mobilo dronu darbnīcu, kuru atdevām tieši Ukrainas armijas rokās.
Ukrainā bijām trīs piesātinātas un jēgpilnas dienas, piedzīvojām divus orku uzlidojumus, tikšanos ar latviešiem, kuri pilda savu misiju Ukrainā, Latvijas vēstnieku Andreju Pildegoviču ar kundzi un protams pašus ukraiņus.
Apbrīnojams spīts, pārliecība par uzvaru un izturība no viņiem plūda aumaļām, to pasmēlu arī sev.
Devāmies arī uz Irpeņu-mazpilsētu, kur sākās Kijivas spēks! Pašās pirmajās krievu orku uzbrukuma dienās Buča un Irpeņa cieta visvairāk.
Irpeņa ir Kijivas vārti – mazpilsēta, kas kara sākumā kļuva par vairogu. Šeit cilvēki atradās starp brīvību un okupāciju. Tilts pāri Irpeņas upei tika uzspridzināts, lai apturētu krievu tankus. Zem šī sabrukušā tilta tūkstoši skrēja cauri šāvieniem un sprādzieniem, glābjot savu dzīvību. Irpeņa kļuva par simbolu – mazpilsēta, kas aizturēja karu un pasargāja galvaspilsētu.”Tas notika nesen 2022.gadā.Mūsdienās.”
Vairāk lasi žurnāla “Privātā Dzīve” 7. oktobra numurā!
