Baltu vienības dienā svinēs seno latgaļu vārda pieminēšanas 900.gadskārtu 0
Valmiera, 19.sept., LETA. Nedēļas nogalē, 21.septembrī un 22.septembrī, par godu Baltu vienības dienai Cēsīs un Āraišos tiks svinēta 900.gadskārta, kopš rakstos pieminēts seno latgaļu vārds, aģentūru LETA informēja Āraišu arheoloģiskā muzejparka vadītāja Agnese Ramata.
Nestora hronikā “Pagājušo laiku stāsts”, kas datēta ar 1113.gadu, pirmo reizi vārdā saukti latgaļi un pieminēts Latgaļu zemes nosaukums, norādīja Ramata.
Pieminot šo notikumu, 21.septembrī no plkst.12 līdz 19 Āraišu arheoloģiskajā muzejparkā ikviens interesents tiks iepazīstināts ar stāstiem par seno latgaļu apģērbu un rotām, bruņojumu, seno latgaļu dzīves vietām Vidzemes reģionā un seno latgaļu apbedījumiem un vietvārdiem. Par to stāstīs Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheologi – vēstures doktors Artūrs Tomsons, Irita Žeiere, Jānis Ciglis, vēstures doktors Vitolds Muižnieks, kā arī vēstures doktore Zigrīda Apala, Solvita Lodiņa un Ivars Logins.
Pasākuma laikā notiks seno latgaļu tērpu modes skate ar pētnieces Iritas Žeieres komentāru, tāpat arī vēstures kopu demonstrējumi, kas saistīti ar seno latgaļu ikdienu un sadzīvi. Tautas vērtes kopa “Dzieti” izdziedās krustabu dziesmas, bet pasākumu noslēgs Dzērbenes folkloras kopa “Māras bērni” ar Vakarēšanu, kurai pamatā ir Dzērbenes apkārtnē savāktais folkloras mantojums.
Kā pastāstīja Ramata, pasākums turpināsies 22.septembrī Cēsīs, kur plkst.12 notiks ekskursija uz Ruckas muižu, kur varēs iepazīties ar Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrības (KVSB) radošajām darbnīcām, muižu un tās vēsturi, kā arī tikties ar bruņu un ieroču kalēju Aleksandru Kornetu-Movzešu viņa jaunajā smēdē.
Pasākuma turpinājumā sekos iepazīšanās ar izstādi “Latgaļu dārgumi” seno rotu kalves ekomuzejā. Dienas muzikālo daļu nodrošinās Eduards Klints un citi. Turpinājumā apmeklētāji varēs piedalīties dažādās aktivitātēs Cēsu pils dārzā, bet plkst.16 paredzēta vakarēšana kopā ar latgaļu dziesminieci Birutu Ozoliņu.
Vakara noslēgumā baltu vienību, rudens saulstāvjus un bagāto ražas gadu dziesmās daudzinās Kristīne Kārkle-Puriņa un draugi.
Pasākumus rīko Kultūrvēsturiskās vides saglabāšanas biedrība kopā ar Āraišu arheoloģisko muzejparku, pastāstīja Ramata.
