Barba Girgensone: “Onkoloģiskie pacienti nav tikai skaitļu rinda Excel tabulā” 25
Latvijas Senioru kopienu apvienība (LSKA) uzskata, ka nepieciešams lielāks valsts atbalsts onkoloģisko slimību agrīnai diagnosticēšanai un šo slimību pacientiem nepieciešamo zāļu kompensēšanai. “Onkoloģiskie pacienti nav tikai skaitļu rinda Excel tabulā, tie ir cilvēki, kuri nepietiekama valsts finansējuma dēļ tiek nolemti nāvei. Tādēļ LSKA aicina valdību rīkoties un 2024.gada valsts budžetā paredzēt onkoloģisko slimību ārstēšanai atbilstošu finansējumu,” uzsver LSKA struktūrvienības “Senioru saeima” priekšsēdētāja Barba Girgensone.
Mediķi un veselības jomas eksperti ne reizi vien norādījuši, jo agrīnāk onkoloģiskās saslimšanas, jo lielāka ir varbūtība, ka cilvēku būs iespējams pilnībā izārstēt un viņš varēs turpināt pilnvērtīgu dzīvi. Diemžēl, kā liecina LR Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultāti, vēža agrīnā atklāšanā ir daudz neizmantotu iespēju. Ģimenes ārstu praksēs nav iedibināta kārtība sistemātiskai pacientu aicināšanai uz profilaktiskajām pārbaudēm; ģimenes ārsti nepietiekami uzrunā un motivē pacientus veikt vēža skrīningu; valstī nav vienotas kārtības, kādā pacienti saņem informāciju par skrīninga rezultātiem; “zaļais koridors” realitātē nedarbojas un vidējais laiks no ģimenes ārsta apmeklējuma līdz diagnozes noteikšanai ir teju trīskārt lielāks, kā paredzēts – 195 dienas 65 dienu vietā, un tās ne tuvu nav vienīgās nepilnības, uz kurām norādīts VK ziņojumā.
“LSKA ieskatā būtiskākais trūkums ir pilnvērtīga finansējuma trūkums veselības aprūpes pakalpojumu uzlabojumu plānam onkoloģijas jomā. Visiem onkoloģijas pacientiem nav vienlīdzīgu iespēju saņemt valsts apmaksājamos kompensējamos medikamentus, turklāt situācijās, kad tie nav iekļauti sarakstā un slimniekiem par tiem jāmaksā pašiem, vairumā gadījumu viņiem šādu līdzekļu nav,” norāda Barba Girgensone.
Ļaundabīgo audzēju ārstēšanā būtiska nozīme ir to laicīgai atklāšanai. Diemžēl neraugoties uz to, ka senioriem pēc 80 gadu vecuma novērota samērā augsta saslimstība ar onkoloģiskām slimībām, gados veciem cilvēkiem valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes nav pieejamas.
Patlaban uzaicinājums dzemdes kakla pārbaudei reizi trīs tiek nosūtīts sievietēm vecumā no 25 līdz 67 gadiem, uzaicinājuma krūts vēža pārbaudei – reizi divos gados tiek nosūtīts 50 līdz 68 gadus vecām sievietēm. Valsts apmaksātu zarnu vēža profilaktisko pārbaudi reizi divos gados var veikt sievietes un vīrieši vecumā no 50 līdz 74 gadiem, savukārt prostatas vēža profilaktisko pārbaudi veic visiem vīriešiem vecumā no 50 līdz 75 gadiem. “LSKA ieskatā būtu nepieciešams paaugstināt vecuma cenzu vēža profilaktiskajām pārbaudēm un vecuma robeža vēža skrīningam būtu jāceļ līdz 80 – 85 gadu vecumam, jo novecošana ir riska faktors daudzām slimībām, tostarp vēzim,” uzsver “Senioru saeimas” priekšsēdētāja.
Savukārt sabiedrības labākai informēšanai LSKA atbalsta 25.septembra ekspertu seminārā “Par onkoloģijas finansējumu un problēmām sociālā sloga kontekstā” izskanējušo aptieku ķēdes “Latvijas aptieka” ierosinājumu par aptieku iesaisti iedzīvotāju, tostarp senioru, informēšanā par valsts apmaksāto vēža skrīningu. “Aptieka bieži vien ir pirmā vieta kur vēršas seniors ar savu veselības problēmu, tādēļ “Latvijas aptiekas” piedāvājums izplatīt kvalitatīvu, profesionāli sagatavotu, pacientiem viegli uztveramu informāciju par vēža skrīningu, profilakses jautājumiem, kā arī informāciju sabiedrībai par to, kā sniegt palīdzību cilvēkiem ar onkoloģisku saslimšanu un veikt viņu aprūpi, LSKA ieskatā ļaus ievērojami palielināt iedzīvotāju atsaucību profilaktisko pārbaužu veikšanā,” saka Barba Girgensone. LSKA arī aicina Nacionālo veselības dienestu koordinēt šīs aktivitātes iesaistot speciālistus un NVO pārstāvjus šī svarīgā jautājuma risināšanai, atceroties par iespējamu sociālā sloga mazināšanu.
