FOTO: Pixabay

Situācija onkoloģijā kritiska; steidzami nepieciešams lielāks finansējums 22

Autors – Kristīna Blaua

Situāciju onkoloģijas jomā kā dramatiski sliktu vērtē gan amatpersonas un mediķi, gan pacienti – šogad no Onkoloģijas plāna izpildei vajadzīgās naudas bija pieškirta tikai trešā daļa, kas vēl vairāk pasliktinājis stāvokli nozarē. Plānojot valsts budžetu 2024. gadam, jāņem vērā arī jaunais Valsts kontroles revīzijas krasi negatīvais atzinums.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Optiskās ilūzijas tests: pasakiet, ko pamanījāt pirmo, un uzziniet, kādu pirmo iespaidu par sevi radāt
VIDEO. Astrologa pareģojums: Ukrainas kara beigu laikam ir divi varianti 6
Viņi piepildīs savus draudus: Hodžess nosauc iespējamo termiņu, kad Putins varētu uzbrukt Baltijas valstīm
Lasīt citas ziņas

“Pēc revīzijas secināms, ka Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju. Tam ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība,” teikts atzinumā.

CITI ŠOBRĪD LASA
Avots: Valsts kontroles revīzijas atzinums

Jāatrod finansējums Onkoloģijas plāna īstenošanai

Viens no tuvākajiem uzdevumiem gan jaunajai valdībai, gan Veselības ministrijai (VM) būs veselības aprūpes budžets, kas kā vienu no galvenajām prioritātēm ietver onkoloģijas jomu. “Centrālais uzdevums ir rast finansējumu Onkoloģijas plāna īstenošanai, jo pats plāns, kas detalizēti un izsvērti paredz vajadzības un tika veidots, iesaistot nozares vadību, mediķus un pacientus, joprojām ir aktuāls, un to var turpināt attīstīt ilgākam laika periodam.

Tajā pareizi akcentētas problēmjomas, kas ietver valsts kompensēto pakalpojumu paplašināšanu un lielāku finansējumu kompensētajiem medikamentiem. Tāpat paredzēts finansējums rindu mazināšanai pie onkoloģijas speciālistiem, skrīningam un citām aktūtām vajadzībām,” pastāstīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija vadītāja Līga Kozlovska (ZZS).

L. Kozlovska pauda gandarījumu, ka jaunajam veselības ministram Hosamam Abu Meri nebūs jāsāk darbs no nulles, bet varēs izmantot jau esošās iestrādes, lai īstenotu un attīstītu “Veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu onkoloģijas jomā” ne tikai nākamgad, bet arī ilgākā periodā.

Reklāma
Reklāma

Papildus budžetā iezīmētajiem 137 miljoniem eiro Onkoloģijas plāna izpildei šogad bija nepieciešami vēl 98 miljoni eiro, no kuriem tika atrasta iespēja finansēt tikai 30 miljonus eiro. “Ja tas būtu īstenots, jau būtu samazinātas rindas uz izmeklējumiem un pie speciālistiem, uzlabota primārā diagnostika,” secina L. Kozlovska.

Savlaicīgi ārstēti pacienti turpina būt ekonomiski aktīvi

L. Kozlovska piekrīt Valsts kontroles revīzijas atzinumam par onkoloģijas jomu, kā arī piemin Valsts tiesībsarga vēstuli Saeimai, kurā runā par nepieciešamību konsīlija lēmuma inovatīvo medikamentu nodrošināšanai onkoloģijas pacientiem trešajā un ceturtajā stadijā.

“Kā ģimenes ārsts un klīnicists, skatoties uz saviem pacientiem darbspējīgā vecumā un strādājošiem, kas sniedz ieguldījumu tautsaimniecībā, varu teikt, ka nepieciešams turpināt valsts atbalstu. Pašlaik esošā kārtība paredz pirmajā gadā inovatīvos medikamentus, piemēram, 4000 eiro mēnesī, ko finansē valsts, pamatojoties uz konsīlija lēmumu. Otrajā gadā pacienti meklē sabiedrības atbalstu portālā Ziedot.lv. Trešais gads jau ir ar lielu jautājuma zīmi: būt vai nebūt?”

“Kamēr pacienti lieto šos medikamentus, viņi var dzīvot salīdzinoši normālu dzīvi, strādāt, iekļauties sabiedrībā. Tiklīdz medikamentu pieejamība beidzas, cilvēks var palikt ar smagu invaliditāti, kopjams, gulošs, prognozes var būt visļaunākās,” sacīja L. Kozlovska.

Šogad – situācija veselības aprūpē īpaši slikta

Pēc viņas vārdiem, finansējums daudzos gadījumos ir izšķirošs, un tas ietver arī diagnostiku, jo līdz diagnozes apstiprināšanai šobrīd var būt jāgaida trīs četri mēneši. “Rindas sāk veidoties arī Zaļajā koridorā, kas būtībā ir ļoti laba, ar profesionāļu līdzdalību izstrādāta sistēma. Bet tieši šogad situācija veselības aprūpē ir vissliktākā, jo lielais finansējuma samazinājums salīdzinot ar iepriekšējo gadu un pieaugošais pacientu pieplūdums pēc Covid-19 ir padziļinājis problēmas ar ārkārtīgi garajām rindām uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un ļoti apgrūtināto izmeklējumu pieejamību, laboratorijas kvotu beigšanos un speciālistu trūkumu. “Ugunsgrēka dzēšana”, kas notika palaikam, atrodot “papildu” finansējumu, problēmu neatrisina. Šādas piešprices, ļauj “pavilkt dzīvību” taču neļauj nozarei neko plānot un normāli attīstīties.”

Reģionu pacientiem nokļūšana uz agrīno diagnostiku sarežģī arī transporta jautājums – jāņem vērā ceļš uz medicīnas pakalpojumu sniegšanas vietu un, iespējams, arī uzturēšanās izmaksas. “Piemēram, krūts vēža skrīningam paredzēts mobilais mamogrāfs, bet tā pieejamības laiks var mainīties jau pēc pieteikta pakalpojuma, kas, protams, kopumā pasliktina skrīninga aptveri. Lai nodrošinātu skrīningu četros valsts paredzētajos vēža veidos, būtu vajadzīgs vēl viens komandas loceklis katrā ģimenes ārsta praksē.”
Viņa akcentēja, ka finansējuma trūkuma dēļ nav iespējams īstenot arī Dzeltenā koridora ideju par onkologa un ķīmijterapeita konsultācijām un izmeklējumiem desmit dienu laikā vēža pacientiem slimības ārstēšanai un kontrolei.

“Ļoti daudzi jautājumi, tostarp digitalizācja, atduras pret finansējuma problēmu. E-veselība darbojas fragmentāri, tikai četrās pozīcijās, tāpēc par pacientu nav pieejama visaptveroša informācija, arī simptomi, kuru gadījumos būtu jāreaģē ļoti ātri – piemēram, tādi, kas var liecināt par audzēja metastāzēm. Diemžēl sāk veidoties rindas pat uz laboratorijas pakalpojumiem,” situāciju raksturoja L. Kozlovska.

Avots: Valsts kontroles revīzijas atzinums

Obligātā veselības apdrošināšana un veselības nodoklis?
L. Kozlovska uzsvēra, ka par finansējuma ieguves avotiem jādomā veselības aprūpes politikas veidotājiem, bet ne to nodrošinātājiem. “Šobrīd jau 40% veselības aprūpes jomas ir privātās rokās, un šie pakalpojumi, protams, ir daudz dārgāki – daudzi pacienti tos nevar atļauties. Saeimā jau bijušas diskusijas par obligāto veselības apdrošināšanu kā vienu no risinājumiem. Tomēr pašreizējā finansiāli sarežģītajā situācijā valstī tā nebūtu uztverama kā panaceja. Iespējams, kādreiz nākotnē tā varētu būt opcija, bet arī šajā gadījumā ir vairāki risinājuma ceļi – vai tā tiks noņemta no sociālā vai no ienākumu nodokļa, kā tas bijis iepriekš, vai arī tiek veidots vēl papildu veselības nodoklis. Neapšaubāmi, tikai veselības apdrošināšana vien, bez valsts finansējuma līdzdalības, nav risinājums.
Tabakas un alkohola akcīzes ieņēmumi – papildu finansējuma avots

Pasaules Veselības organizācijas rekmendācijas iesaka, ka pacientam vislabvēlīgākā un solidārākā varētu būt valsts budžeta finansēta veselības aprūpe, kur tai tiktu atvēlēti vismaz 12% no kopējiem, vispārējiem valdības izdevumiem vai vismaz 6% no IKP. Latvijas iepriekšējā valdība “Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. gadam” sastādīja valsts veselības aprūpes budžeta plānu, kurā paredzēja tādu ikgadējo pieaugumu, lai laika posmā līdz 2027. gadam sasniegtu 6% no Iekšzemes kopprodukta (IKP). Diemžēl plānotā pieauguma vietā 2023. gada budžets tika apstiprināts ar būtisku samazinājumu plānotā pieauguma vietā. Pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti vien 9,6% no kopējiem valdības izdevumiem, kas ir krietni mazāk par minimālo apjomu – 12% un daudz mazāk par vēlamajiem 14% – 16%. L. Kozlovska norādīja, ka nodokļu politika var būt ceļš, kā gūt papildu ieņēmumus, bet nedrīkst aizmirst par nepieciešamību attīstīt tautsaimniecību kopumā.

“Iespējamās izmaiņas nodokļos šobrīd analizē ekspertu darba grupa pie Ministru kabineta. Ja runājam par tabakas un alkohola akcīzes paaugstināšanu, šis ceļš varētu būt ejams, jo dati neparāda, ka šādā gadījumā strauji pieaug nelegālo akcizēto preču īpatsvars. Taču šim procesam ir jābūt sabalansētam ar abām pārējām Baltijas valstīm. Vēl runa varētu būt par PVN samazināšanu medikamentiem, lai tos padarītu pieejamākus iedzīvotājiem, bet tas ir process, kas nedos pašu lielāko pienesumu, tomēr varētu palīdzēt cilvēkiem, kuriem nepieciešamas, ja iespējams, lētākās zāles,” rezumēja L. Kozlovska.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāts Edmunds Cepurītis (“Progresīvie”), vaicāts par iepriekš veiksmīgo piemēru, kad tabakas akcīzes nodokļa pieauguma daļa tika novirzīta onkoloģijas finansēšanai, atzīst, ka viņš “atbalstītu nedaudz plašāku pieeju – tabakas un arī alkohola akcīzes pieaugumu novirzīt veselības budžetam kopumā, jo akcīzes preces rada papildus izdevumus vairākās VM programmās.”

Circene: Veselības aprūpes finansējums jāmaina kompleksi

“Kādas akcīzes nodokļa daļas novirzīšana onkoloģijai neapšaubāmi ir atbalstāma, tomēr es vienmēr esmu aicinājusi situāciju skatīt kompleksi – šāds solis, kaut arī pozitīvs, nemaina situāciju kopumā, tas ir pat mazāk nekā ielāps veselības aprūpē kopumā esošajām problēmām. Daudz pareizāk būtu, kā tas ir arī citās Eiropas Savienības valstīs, veselības aprūpei atvēlēt noteiktu daļu no personificētajiem nodokļiem. Tas risinātu daudzus no Latvijā sasāpējušiem jautājumiem, rindas pie speciālistiem, kompensēto medikamentu trūkumu un citus.

Šobrīd bieži notiek tā, kā ārstējam vai visu Eiropu – cilvēks pie mums saņem veselības aprūpes pakalpojumus, bet pastāvīgi strādā citā valstī. Vajadzētu panākt, lai veselības aprūpei tiktu novirzīts, manā ieskatā, konkrēts procents no sociālajām iemaksām valsts budžetā,” sacīja Saeimas Onkoloģijas pacientu deputātu atbalsta grupas vadītāja Ingrīda Circene (JV).
I.Circene uzsvēra, ka pašreizējais modelis nav optimāls, jo “nozīmē pārlikt naudu no vienas kabatas otrā un likt ielāpus tā vietā, lai veselības aprūpes finansējumu sakārtotu sistēmiski un ilgtspējīgi.”

Veselības ministrija prasa papildu finansējumu

Lai arī sarunas par iespējamiem nodokļu ienākumu sadales scenārijiem 2024. gada valsts budžetā vēl tikai priekšā, Veselības ministrijā uzsver, ka Onkoloģijas joma ir noteikta kā viena no veselības jomas prioritātēm, kurā jāveic sistēmiskas izmaiņas. Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāns 2022. – 2024. gadam paredz vēža izplatības riska faktoru mazināšanu, profilakses, kā arī dažāda veida ārstniecības pieejamības un vēža pacientu aprūpes uzlabošanu.

Veselības aprūpes uzlabošanai onkoloģijas jomā 2023. gadā papildu tika piešķirti 30 miljoni eiro, lai gan papildus visiem plāna pasākumiem bija nepieciešami 98,8 miljoni. Šie 30 miljoni eiro novirzīti gan kompensējamo medikamentu apmaksai onkoloģijas pacientiem, gan diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai, tostarp arī veselības aprūpes pakalpojumu tarifu indeksācijai.
Pakalpojumu pieejamības uzlabošanai onkoloģijas jomā 2024. gadā Veselības ministrija prioritārajos pasākumos pieprasījusi papildu 71,1 miljons eiro pamata mērķiem, tostarp gaidīšanas rindu samazināšanai un pakalpojumu pieejamības uzlabošanai. VM arī paredz šos līdzekļus izmantot, lai nodrošinātu jaunu medikamentu iekļaušanu, kompensācijas nosacījumu paplašināšanu un esošās terapijas turpināšanu onkoloģijas pacientiem kompensējamo zāļu sarakstā un citus atbalsta pasākumus onkoloģijas pacientiem.

Eiropas Komisija 2021. gadā nāca klajā ar Eiropas vēža uzveikšanas plānu. Viena no galvenajām šī plāna iniciatīvām paredz visiem iedzīvotājiem nodrošināt pieeju inovatīvai vēža diagnostikai un ārstēšanas metodēm, tāpat onkoloģiskajā aprūpē samazināt nevienlīdzīgu piekļuvi personalizētajai medicīnai. Eiropas vēža uzveikšanas plāna īstenošanai ir finansiālais segums četru miljardu eiro apjomā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Sadarbības projekts
Lāzeris intīmu problēmu risināšanai
Notiks bezmaksas mērījumu dienas sievietes sirds veselības profilaksei
Kā pareizi skalot kaklu, un kad tas var palīdzēt