
Baudīt nesteidzoties 13
Katalāņi prot baudīt dzīvi. Jau pirmajā reizē paguvu ievērot – viņiem piemīt burvīga maniere visu uztvert pozitīvi un vai ik vārda galā teikt molt be – ļoti labi. Jūs vēlaties ūdeni? Molt be! Salātus ar kazas sieru? Molt be! Pamatēdienu šoreiz ne? Molt be! Un šis molt be! ir tikpat patiess kā smaids un sirsnība, ar kuru itin viss tiek runāts un darīts. Šoreiz gan molt be! dzirdu lielākoties uz ielas vai restorānā pie blakus galdiņa, jo man līdzās nav vietējo sargeņģeļu un tulku, tādēļ ar oficiantiem sarunājamies angliski.
Ja neskaita brokastu ieturēšanas vietu, kas nemainīgi ir viesnīcā, un kafejnīcas, kuru izvēli ik reizi nosaka slāpes, Barselonā pagūstu apgūt tik vien kā trīs restorānus. Pirmajā labākais ir interjers un sarunas ar oficianti, kas te ieradusies no Marokas, iemīlējusies, apprecējusies un nu jau pa daļai jūtoties katalāniete. Otrajā tiek pasniegtas lieliskas jūras veltes, interjers ir visnotaļ eksotisks – kā jau ostas rajonam piedienas, taču tikai maltītes dēļ vēlreiz mērot tālo ceļu man īsti prāts nenesas. Savukārt restorāns pa diagonāli pāri Ramblai dažu minūšu gājienā no viesnīcas mani apbur uzreiz un tik ļoti, ka gribu šurp atgriezties vēl un vēl. Lieli grozi ar smaržīgu svaigi ceptu maizi, mucas ar vīnu un olīveļļu, sīpolu un ķiploku virtenes – tas viss lieliski iederas mājīgajā gaisotnē. Tomēr galvenais – te ir fantastiska virtuve. Mīlestībā no pirmā kumosa – tā varētu teikt. Un, ja jau esmu atradusi vietu, kur tik gardi salāti un gaspačo, nolemju, ka nav vērts tērēt laiku eksperimentiem – dažādību ik reizi nodrošinās cita ēdiena, nevis restorāna izvēle.
Priecājoties par man pasniegtās mērcītes smaržu, pēkšņi atskāršu, ka vairs īsti nezinu, cik dienas jau esmu pavadījusi Barselonā. Un arī to, cik vēl atlicis. Vai tiešām esmu paguvusi kļūt par barselonieti?
Un tad viss sagriežas skaistā virpulī – Casa Batllo jeb Kaulu nams, Casa Milla jeb tā devētās Akmeņlauztuves, Gueljas parks un Nacionālais mākslas muzejs, strūklaku kaskādes, dīka klīšana pa skvēriem un gleznainām ieliņām, sarunas ar taksometru šoferiem, oficiantiem un grāmatnīcu pārdevējiem…