“Augstas klases nelietība!” Kleinbergs izceļ labāko “Halovīna kostīmu” un saņem pamatīgu kritikas vilni 0
Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas skolēni šoreiz nonākuši sabiedrības uzmanības centrā ne savu augsto sasniegumu, bet gan uzskatu dēļ. Attēlu, ko viņi publicējuši sociālajos tīklos un ar ko skaidri pauž savu nostāju Stambulas konvencijas jautājumā, pamanījis Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs.
“Pirmā vietā Halovīnu kostīmu konkursā šiem jauniešiem no Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas,” teikts Viestura Kleinberga “Facebook” ierakstā.
Fotogrāfijā pa labi redzama jauniete ar Viestura Kleinberga masku, taču pa kreisi – jaunietis ar partijas “Latvija pirmajā vietā” līdera Aināra Šlesera masku.
Daļa ieraksta komentētāju gan nav vienisprātis ar Rīgas domes priekšsēdētāja teikto.
“Pusaudžu izmantošana politiskos gājienos, izmantojot viņu neaizsargātību manipulācijām, ir nepieļaujama. Šāda rīcība liecina par valdības patvaļīgu attieksmi un par to, ka tās darbībā nav prioritāte jauniešu labklājība. Kad jauniešiem patiešām nepieciešama palīdzība, valdība stāv malā vai pret viņiem,” raksta Nikola.
Solvita Anna piebilst: “Tas, ka bērni atzīmē/svin Halovīnu, jau ir vardarbība pret viņiem. Žēl, ka šiem bērniem neviens saprātīgs pieaugušais nepaskaidro, ka to darīt nedrīkst. Un nepaskaidro, kāpēc Stambulas konvencija ir bīstams dokuments, nevis atbalstošs un palīdzošs. Atbildība, pirmkārt, jāprasa no skolas direktora un, protams, no vecākiem, kuri pazudina šos bērnus. Pie kam apzināti.”
“Interesanti vai tie bērni paši saprot, kas īsti notiek?” vaicā Edgars.
“Spēlēties ar nenobriedušiem prātiem ir augstas klases nelietība,” vēl kāds uzsver.
Tikmēr komentētājs Martins cer, ka nākamgad pieaugs tieši to jauniešu skaits, kas dosies vēlēt vēl vairāk un vēl atbildīgāk.
Jau ziņots, ka ceturtdien ar opozīcijas un ZZS balsīm Saeimā tika pieņemts likums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā sauktās Stambulas konvencijas.
Sieviešu tiesību aizstāvības organizācija, centrs “Marta” un vairākas citas nevalstiskās organizācijas ir nosūtījušas vēstuli Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam, aicinot nodot likumu par izstāšanos no konvencijas otrreizējai caurlūkošanai Saeimā.
Tāpat “Marta” un jaunatnes organizācija “Protests” 6. novembrī plkst. 19 Doma laukumā Rīgā aicina uz protesta akciju pret Saeimas lēmumu.
Trešdien, 29. oktobrī, protests pret izstāšanos no Stambulas konvencijas pie Saeimas pulcēja ap 5000 cilvēku un bija viens no daudzskaitlīgākajiem pēdējos gados. Savukārt ceturtdien pie parlamenta notikušais pikets par konvencijas denonsēšanu pucēja ap 20 cilvēku.
Pēc Saeimas vairākuma lēmuma paziņojumu izplatījusi arī starptautiskā cilvēktiesību organizācija “Amnesty International”. Organizācijas vecākā speciāliste sieviešu tiesību jautājumos Monika Kosta Riba vērtē, ka “Latvijas izstāšanās no Stambulas konvencijas būtu postošs trieciens valsts sieviešu un meiteņu, kā arī visu cilvēku, kas saskaras ar vardarbību ģimenē, aizsardzībai un tiesībām, kas sūta varmākām bīstamu vēstījumu, ka viņi var nesodīti izmantot un nogalināt sievietes un meitenes”.
Likumprojektu par izstāšanos no konvencijas iesniedza opozīcijas partija “Latvija pirmajā vietā” (LPV), bet to atbalstīja arī citas opozīcijas partijas – Nacionālā apvienība (NA), “Apvienotais saraksts” (AS) un “Stabilitātei”, kā arī valdošajā koalīcijā esošās ZZS politiķi. Izstāšanos no konvencijas neatbalstīja koalīcijas partijas “Jaunā vienotība” (JV) un “Progresīvie”.
Par izstāšanos nobalsoja 56 deputāti, pret bija 32 JV un “Progresīvo” politiķi, bet divi deputāti – Igors Rajevs un Didzis Šmits – atturējās. Debates par likumprojektu ilga vairāk nekā 13 stundas.
Likums par izstāšanos tika pieņemts steidzamības kārtā, tomēr tā netika noteikta ar 2/3 balsu vairākumu, kas Valsts prezidentam paver iespējas to neizsludināt un atdot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā. No lēmuma pretiniekiem izskanējuši arī citi iespējamie risinājumi likuma spēkā stāšanās apturēšanai vai aizkavēšanai – vēršanās Satversmes tiesā vai aicinājums prezidentam apturēt likuma izsludināšanu, dodot laiku parakstu vākšanai referenduma ierosināšanai.
Latvijā Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētā Stambulas konvencija stājās spēkā pagājušā gada 1. maijā. Tas ir starptautisks līgums, kas paredz, ka tā dalībvalstīm ir jāizstrādā saskaņota politika, lai labāk varētu aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības, kā arī sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē. Tostarp dalībvalstīm ir jānodrošina cietušajiem vispusīga palīdzība un aizsardzība, krīzes centri, krīzes tālrunis, kas darbojas diennakti, specializētie atbalsta centri no seksuālas vardarbības cietušām personām, jāaizsargā un jāatbalsta bērni, kas ir vardarbības liecinieki.
