“Vecāki, pārbaudiet saldumus!” Māte dalās ar bīstamu atradumu Halovīna našķu grozā 0
Vecāki, pārbaudiet saldumus! Ar šādu paziņojumu sociālajos tīklos dalījusies kāda Halovīna svinētāja mamma, kuras dēls saldumos atradis kaut ko, kam tur vispār nevajadzētu būt – adatu.
“Svarīgi! Šodien Halovīna saldumos dēls atrada adatu! Jā, Viesītē!!! Vecāki, pārbaudiet saldumus. Protams, nezinām, kurā mājā tepat, Viesītē, mīt šādi ļaundari,” raksta Baiba, aicinot dalīties ar ierakstu, kamēr nav notikusi nelaime.
Ar ierakstu dalījušies gandrīz 800 lietotāju, un komentāru sadaļā izveidojusies pamatīga diskusija.
“Vispār jau vecākiem vajadzētu apzināties riskus, pirms palaiž bērnus, it sevišķi ļoti agrīnā vecumā, staigāt apkārt pa tumsu un pie svešiem cilvēkiem, zinot to cik ļauni mēdz būt cilvēki. Ja agrāk bērniem tika skaidrots neņemt saldumus no svešiniekiem, tad tagad ir vecāki, kas pie durvīm tumsā atved bērnu 2 gadu vecumā, kurš ir nobijies un nesaprot, kādēļ tur jāstāv, māca svešiniekiem diedelēt saldumus. Atbildība sākas ģimenē!” spriež viena no ieraksta komentētājām.
Cita piebalso: “Nav ko staigāt apkārt, tie nav latviešu svētki! Tur, kur šādi helovīni ieviesti, dzīvo savādāki cilvēki, viņiem pat prātā neienāktu likt saldumos kaut kādas adatas un skrūves! Latvijā diemžēl tādi atrodas!”
Vēl kāda prāto: “Kaut kas nenormāls tagad notiek mūsu Latvijā!”
Tikmēr daži uzsver, ka, visticamāk, tas nav bijis speciāli. Vecāka gada gājuma cilvēki mēdzot glabāt saldumus kumodēs, kur atrodoties vēl sazin kas.
Vai tu atbalsti Halovīna svinēšanu Latvijā?
Kā vēstījām iepriekš, Halovīns ir vieni no senākajiem svētkiem, kuru saknes sniedzas vairāku tūkstošu gadu senā pagātnē, un kuru attīstību ir ietekmējušas daudzu tautu tradīcijas.
Senos laikos tagadējās Lielbritānijas un Ziemeļfrancijas teritorijas apdzīvoja ķelti, kuri pielūdza dabu un dažādus dievus, no kuriem galvenais – Saules dievs – noteica gan cilvēku darba un atpūtas brīžus, gan zemes auglības un miega laiku. 1. novembrī, kas iezīmēja saules sezonas beigas un aukstā laika sākumu, tika svinēts Jaunais gads.
Naktī uz 1. novembri druīdu priesteri svētozolu birzīs kūra augstus ugunskurus, bet no rīta izdalīja oglītes ļaudīm, lai nevienā mājā netrūktu siltuma un lai māju sargātu no ļauniem gariem. Svētki tika svinēti trīs dienas, un ļaudis tērpās maskās, kas darinātas no lapām, zariem, salmiem, dzīvnieku ādām, kauliem un ragiem.
Turpmākajos gadsimtos Halovīnu spēcīgi ietekmēja kristīgā ticība. Lai izskaustu pagānu rituālus, baznīca 1. novembri pasludināja par saviem svētkiem – Visu svēto dienu. Tomēr kristietībai neizdevās izspiest vecos ieradumus, un galu galā visi svētki saplūda vienkopus.
Mūsdienās ASV bērni staigā no vienām durvīm pie otrām un prasa saldumus. Paraža uzplaukusi ASV un pirmo reizi aprakstīta pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados. Kādreiz Halovīna laikā ASV bija izplatīta ietērpšanās dažādos kostīmos, ko nereti pavadīja vandālisms, kas izpaudās kā privātīpašuma bojāšana un dzīvnieku un cilvēku savainošana. Vandālisma pamatā bija citi svētki, kurus sev līdzi atveda īru imigranti un kuri ir līdzīgi 1. aprīlim, kad drīkst izstrādāt dažādus jokus un mazas ēverģēlības, aizbildinoties, ka tās paveikuši elfi.
Aptuveni 1920. gadā tika nolemts, ka šādām postošām izdarībām jādara gals, un tas tika risināts ar bērnu palīdzību. Bērnus sūtīja pie namsaimniekiem un veikalu īpašniekiem, kuri viņiem izsniedza saldumus un tā kavēja nemiernieku pulcēšanos. Tradīcija nonākusi arī līdz mūsdienām.
Visu svēto dienas priekšvakars ir pasākums, kurā ļaudis dalās ēdienā un dzērienā ar svešiniekiem.
Latviešiem ir līdzīgi svētki – Mārtiņi, kas ir gada ražības un auglības simbols, aktīvā laika beigas un klusā laika sākums dabā. Ar Mārtiņiem sākas budēļu laiks un notiek masku gājieni.
