Daina Šadre: “Pa šiem gadiem esmu sapratusi – ja gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti viņam par saviem plāniem.”
Daina Šadre: “Pa šiem gadiem esmu sapratusi – ja gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti viņam par saviem plāniem.”
Foto: Karīna Miezāja

“Ļoti gribējās iedot lasītājiem gaišu noskaņu, lai romānā nav tikai bēdas, bēdas, bēdas.” Saruna ar Dainu Šadri 0

Linda Kusiņa-Šulce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
Lasīt citas ziņas

 

Rakstniecībā ienākusi tikai pirms nepilniem septiņiem gadiem, savu lasītāju loku iemantojusi Daina Šadre, kurai izdevniecībā “Latvijas Mediji” šovasar neilgi viens pēc otra iznāk divi romāni.

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Daina Šadre debitēja literatūrā 2015. gadā, iesniedzot konkursā “Vakara romāns” manuskriptu “Ceļmalas puķes”. Darbs žūrijai patika, tomēr tas bija garāks, nekā paredzēja nolikums, tādēļ pirmizdevums tika diezgan būtiski īsināts. Tagad romāns nonāks pie lasītājiem ārpus sērijas un pilnā apjomā, savukārt sērijā “Vakara romāns” lasītāji jūlijā saņems darbu “Mald­ugunis” – romānu par sarežģījumiem triju jaunu sieviešu draudzībā.

Savu lomu romāna notikumos spēlē gan katras raksturs, gan sāncensība, jo svarīgāk šķiet pierādīt savu piekrišanu klases puišu vidū, ne noskaidrot, vai iekārotās attiecības tiešām vajadzīgas. Lai atrastu laimi un atgūtu pašu rokām iznīcināto draudzību, visām trim nāksies iziet pārbaudījumu virkni un samierināties ar zaudējumiem.

Autore dzimusi un augusi Vidzemē, un tas atklājas viņas romānos. “Ceļmalas puķes” pamatā risinās Mārcienā, savukārt “Maldugunis” – Cēsīs un to apkārtnē.

 

“Ceļmalas puķu” sižets risinās divos paralēlos laikos – 20. gadsimta pirmajā pusē un tā pašā nogalē, autorei romāna otrajā pusē veikli sasienot abus sižetus vienā. Vai atceraties vēl, kā šis pirmais darbs tapa?

D. Šadre: Atceros, ka bija ļoti daudz dažādu emociju. Ideju par to, ka es vispār varētu rakstīt, iedēstīja pavisam cits cilvēks, taču tā iesēdās galvā. Par ko varētu rakstīt, sapratu ļoti ātri, bet, protams, cilvēkam bez šādas pieredzes bija diezgan lielas radošās mokas, lai saprastu, kā to vislabāk pateikt, kā sakārtot sižetu. Tas viss prasīja diezgan ilgu laiku, un es galīgi nebiju pārliecināta, ka tiešām kaut ko uzrakstīšu. Tad vienu vakaru, kad jau grasījos iemigt, acu priekšā parādījās ievads, burtiski izlēcu no gultas un iesaucos: “Jāsāk ar Annu!” (Smejas.) Pēc šī klikšķa viss notika ļoti ātri.

 

Romāns atspoguļo Latvijas vēstures realitāti. Vai tajā ievīti arī jūsu dzimtas likteņi?

Es vienmēr ļoti kategoriski saku, ka “Ceļmalas puķes” nav manas dzimtas stāsts, bet daži tajā ietvertie likteņa pavērsieni tiešām ir reāli mūsu ģimenes likteņstāsti, kurus stāstīja mana vecmamma. Kad uzrakstīju un iedevu izlasīt bērniem, dēls jautāja: “Vai tev nebūs dīvaini stāstīt par saviem tuviniekiem tik atklātas lietas?” Atbildēju, ka dzīvē viss nenotika tieši tā, kā rakstu grāmatā, tikai galvenajos vilcienos. Manai vecmammai tiešām bija seši bērni, no kuriem pēc kara palika dzīva tikai viena meita. Šis likteņa pavērsies aprakstīts tieši tā, kā bija.

 

Lasīju šo vietu un domāju: kāda traģēdija, kā viņa to vispār izturēja?

Jā, mana vecmamma bija ļoti stipra, vitāla sieviete, viņa nodzīvoja līdz 95 gadiem. Tāpat kā tas tēls, ar kuru romāns sākas, – Anna.

 

“Ceļmalas puķēs” valda ļoti interesanta divdabība. Līdzās ļoti skaudrajam, traģiskajam 20.–50. gadu posmam ir 90. gadu sižeta līnija, kurā – citēju izdevniecības direktori Eviju Veidi – valda kārtīgas zaļumballes sajūta, kad danco visi un erotiskā spriedze sprikstī gaisā. Tieši tāds vitāls dzīves­prieks, kā sakāt par savu vecmammu.

To darīju apzināti, cik nu labi man tas bez speciālas izglītības sanāca. Man ļoti gribējās iedot lasītājiem gaišu noskaņu, lai romānā nav tikai bēdas, bēdas, bēdas. Drīzāk lai būtu sajūta – tas arī nav mans teiciens – ka beigās viss būs labi, un, ja vēl nav labi, tātad tās nav beigas.

 

Savukārt teātris sižetā parādās tādēļ, ka rakstīšanas laikā strādājāt Teātra observatorijā?

Nē, no Observatorijas tobrīd jau biju prom, bet kopumā esmu strādājusi trīs teātros – Latvijas Nacionālajā teātrī, Latvijas Naci­onālajā operā un Teātra observatorijā.

 

Divus pēdējos zināju, bet par Operu gan nebiju dzirdējusi!

Opera bija mana pirmā darbavieta. Vēl studēju Konservatorijā (Latvijas Mūzikas akadēmijas nosaukums padomju gados. – L.K.-Š.), kad man piedāvāja iet strādāt par ģērbēju baleta trupas puišiem. Nostrādāju tur vairākus gadus un tik ļoti saindējos ar teātri, ka tad, kad man radās iespēja iet strādāt Nacionālajā teātrī, laikam palēcos kādus desmit metrus gaisā no laimes.

 

Vai katram teātrim ir sava aura?

Jā, noteikti. Nacionālais teātris, manuprāt, izceļas ar to, ka ir ļoti ģimenisks, ļoti iestājas cits par citu. Savukārt Teātra observatorijā visi, sākot ar režisori un beidzot ar skatuves strādniekiem un mani, direktori, bija sapņotāji. Varbūt tas arī bija viens no šā teātra bēdīgā fināla iemesliem, ka dzīve notika mazliet virs zemes, un, kad nācās saskarties ar tīri reālām problēmām, bija grūti tikt ar tām galā.

 

Vai tas, ka esat strādājusi teātrī, ietekmē skatītāja pieredzi? Jūs taču apmeklējat teātri, vai ne?

Jā, protams, eju uz izrādēm. Bet traucē, jā. Ļoti. Skaties uz viņiem un domā – tas aktieris šoreiz slikti nospēlēja. Un tas otrs atkal – vai cik labi nospēlēja! Kad iznāc ārā no izrādes, ir ļoti daudz, ko teikt, bet, lai novērtētu lugu kopumā, jāpaiet vairākām dienām, jāizlaiž viss caur sevi, lai varētu pateikt, kāda tad īsti bija luga, ko no tās var paņemt sev.

 

Bet vai tad nav izrāžu, kuras aizrauj, liek aizmirst profesionālo vērtējumu? Man tā reizēm gadās ar grāmatām, kad iekšējais redaktors atslēdzas, vienkārši lasi un baudi…

Ir tādas dažas izrādes bijušas, jā, no pēdējā laikā redzētajām “Smiļģis” Dailes teātrī. Ja man tagad kāds jautātu, kā kurš aktieris nospēlēja savu lomu, es nezinātu, jo viss kopums bija tik iespaidīgs, ka tu nonāc mākslas darba varā un nav nekādu blakus domu.

Teicāt, jums nav īpašas izglītības, bet, lasot “Ceļmalas puķes”, man šķita, ka scenāristes pieredze jums tomēr palīdzējusi iesācējam ļoti grūtajā dialogu rakstīšanā, kad redzi – nekas nav samudrīts, tiešām ir dabisks, dzirkstošs jautājumu un atbilžu pingpongs.

Grūti pateikt, vai tas ir teātra iespaidā, drīzāk tam pamatā ir visa dzīve, jo ļoti daudz esmu rakstījusi scenārijus, arī ar dialogiem. Pēc izglītības esmu masu svētku organizatore, studēju Latvijas Mūzikas akadēmijā un kā diplomdarbu uzrakstīju Ilmāra Elerta vadītajai Eksperimentālā teātra studijai politisku izrādi. Pēc tam esmu rak­stījusi ļoti daudz dažādu scenāriju pasākumiem, bet tas, protams, ir pavisam kas cits.

 

Par kuru no svētku scenārijiem pašai palikušas vislabākās atmiņas?

Kad 1989. gadā studēju Latvijas Universitātē, mēs Rīgā sarīkojām pirmos Ziemassvētkus. Nevienam toreiz nebija skaidrs, kā tieši tie jāsvin, tādēļ mums bija gan garīgās mūzikas koncerti Rīgas baznīcās, gan tās pašas dienas vakarā – bluķa vilkšana pie Vanšu tilta. Svētki bija vērienīgi – notika bērnu pasākums Grīziņkalnā, dienas sarīkojums Doma laukumā pieaugušajiem. Bija, protams, arī dažādi negadījumi, bet tagad, pēc tik daudz gadiem, palikušas tikai gaišas atmiņas, viss sliktais aizmirsies.

 

Vai apgūtā izglītība nozīmē, ka mājās vienmēr ir skaisti saplānoti ģimenes svētki?

Es, protams, pie svētkiem piedomāju, bet teikt, ka ikviena detaļa rūpīgi izdomāta – tā gan nav. Pa šiem gadiem esmu sapratusi – ja gribi sasmīdināt Dievu, pastāsti viņam par saviem plāniem. Pārējie ģimenes locekļi visu tver vieglāk, bet man vajag salikt plānu, lai zinu, kā viss būs. Tad viss, ko salieku, sagriežas kājām gaisā, un esmu iemācījusies par to vairs nepārdzīvot.

 

Bet grāmatās jums ir plāns.

Jā, ir. Tikai es bieži pārplānoju. (Smejas.) Sākumā zinu – notiks tas, tas, tas – un beigas. Nonāku pie kāda pagrieziena, un nav – neatbilst raksturam. Tātad ņemam nākamo plānu.

 

SAISTĪTIE RAKSTI

Katrs jūsu romāns ir atšķirīgā tonalitātē, un “Maldugunis” – “Vakara romāns”, kas iznāks jūlijā, – man šķita skumjākais no visiem līdzšinējiem.

Man pašai šķiet, tas ir gana optimistisks, tikai tām meitenēm diezgan daudz jāpārdzīvo, lai viņas varētu cerēt uz laimīgām beigām. Jau pašā sākumā raksturos iezīmē, ka viegli viņām neklāsies, jo tikt galā ar saviem dēmoniem – tas ir ļoti grūti, ne visiem dzīvē tas izdodas. Pieļauju, ka ir piezemētāki, vienkāršāki cilvēki, kuri daudz nemokās – padusmojas par nodevībām, piedod un dzīvo tālāk. Bet ir sarežģītāki raksturi – un šīs trīs meitenes neviena nav vienkārša.

FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
Zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedz 2300; sagrautas tūkstošiem ēku 73
VIDEO. “No rītdienas jūs visi būsiet starptautiskajā meklēšanā!” Ukrainas drošības dienestam izdevies ielauzties Maskavas Zoom sarunā 49
Lasīt citas ziņas
Zemestrīces upuru skaits Turcijā un Sīrijā pārsniedz 2300; sagrautas tūkstošiem ēku 73
Politologs Rajevskis: Grevcova krieviski saka cūcības, latviski – atsauc pateikto 16
Galvā sašauts Putina patriots, kurš uzstājās ar nogalināta Ukrainas karavīra galvaskausu rokās
No augstu Kremļa amatpersonu nolaupīšanas līdz militārās tehnikas iznīcināšanai – Krievijā darbojas slepens Ukrainas bataljons
No augstu Kremļa amatpersonu nolaupīšanas līdz militārās tehnikas iznīcināšanai – Krievijā darbojas slepens Ukrainas bataljons
18:38
Lakstīgala un citi dabas simboli: šogad pirmo reizi tika izraudzīta gada gļotsēne, bet netika nominēta gada ģeovieta
18:33
Jelgavā operatīvie dienesti atbrīvojuši dzīvoklī ieslēgtu sešgadīgu bērnu
17:54
Pirms došanās uz Kijivu ES amatpersonas saņēma ieteikumus, kā ģērbties. Bija krāsas, kuras viņiem neieteica izmantot apģērbā
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Ukrainā turpinās smagas kaujas par Bahmutu
Jelgavā operatīvie dienesti atbrīvojuši dzīvoklī ieslēgtu sešgadīgu bērnu
FOTO. Britu karaļnamā atklātībā nākusi tēma, par ko iepriekš šķitis pašsaprotami klusēt… kas bija Harija pirmā sieviete? 3
VIDEO. Kamielis nāvējoši sakodis atpūtas parka sargu pēc tam, kad viņš iesitis dzīvniekam
“Skolotāji Latvijā vairāk pielāgojas skolēniem,” atzīst viens no Ukrainas kara bēgļiem, kurš vidusskolu pabeidza Latvijā
Krievijas patriarhs Kirils savulaik Šveicē strādājis par spiegu VDK labā
FOTO, VIDEO. “Bija cienīgi uzvarēt jau tad 2018. gadā” Liene Greifāne nosauc vienīgos, kas būtu pelnījuši doties uz “Eirovīziju” pārstāvēt Latviju 19
Nolemts. Nacionālboļševikam Benesam Aijo beidzot tiks atņemta Latvijas pilsonība 8
Nokrituši no citas planētas – valdības deklarācijā “Dzīves kvalitāte” uzlabojumi tikai krējumlaižām. Līcīša feļetons
“Tie, kas vēlēja par Grevcovu, domā tieši tāpat – tādu cilvēku ir ļoti daudz,” tā Zatlers
Otrdien Latvijā gaidāms daļēji mākoņains laiks 1
Augulis: Jauno Rīgas koncertzāli vajadzētu būvēt tā, lai tajā jau ir gatava bumbu patvertne
Somijas un Zviedrijas iestāšanās NATO ieilgst. Vai Somija procesu varētu iziet viena?
VIDEO. Elita Drāke atzīst – jau divus gadus neizmanto ne datoru, ne internetu, ne banku kartes
Lielas lietas no maziem kamoliņiem. Ko iesākt ar dziju atlikumiem?
VIDEO. “Viņiem paveicās. No dzīvokļa palikušas tikai sienas…” Aculiecinieku piedzīvotais Krievijas raķešu trieciena laikā Harkivas centrā
Levits: Latvijas lauksaimniekiem par iekšējo tirgu jāuzskata viss 450 miljonus iedzīvotāju lielais ES tirgus 5
Rīgā plaši glābēju spēki evakuē cilvēkus no sadūmotām telpām deviņstāvu mājā 5
Kozlovska: Mēs cīnāmies par saviem bērniem vai par nikotīna tirgotājiem un 10 miljoniem valsts budžetā?! “Tā ir asinsnauda!”
Vai tiešām aizliegs kurināt ar koksni? Viešam skaidrību, uz ko tas attieksies 22
“Es netaisos nogalināt Zelenski,” Putins devis solījumu Izraēlas premjerministram
Streips: Nākamgad Amerikā būs valsts prezidenta vēlēšanas, tāpēc parunāsim par ASV politiku! 5
Pēc pandēmijas gājieni uz kino bijuši populāri, pērn nopirkts vairāk nekā pusotrs miljons kinobiļešu