“Bērns raud, māte jau arī ir uz robežas, iesaistās stjuarte!” Pasažieri netipiski latviešiem sirsnīgā veidā palīdz sievietei un aizkustina pārējos 0
Lidojumi ar maziem bērniem nereti ir pārbaudījums gan vecākiem, gan apkārtējiem pasažieriem. Vieni uzskata, ka bērna raudāšana ir neizbēgama ceļošanas sastāvdaļa, citi atzīst – garā reisā tas var būt ļoti nogurdinoši. Taču kāds soctīklos aprakstīts gadījums parāda, ka reizēm saspringtu situāciju var atrisināt nevis ar dusmām, bet ar cilvēcību.
Kāda sieviete dalījusies ar novērojumu no lidmašīnas pirms pacelšanās. Viņa raksta, ka lidmašīnā atradies mazulis, kuram vēl neesot bijuši divi gadi, un bērns raudājis tik skaļi, ka “skan visa pasaule”. Situāciju sarežģījis tas, ka bērns nedrīkstējis sēdēt mammai klēpī, bet blakus esošais pasažieris ticis pārsēdināts.
Stjuarte centusies mierināt mazo pasažieri, sakot: “Lūdzu, lūdzu pacieties, tikai, kad lidmašīna pacelsies un zīme būs izslēgta, varēsi blakus sēdēt mammai.” Tomēr bērns turpinājis raudāt, bet mamma, kā raksta ieraksta autore, bijusi jau uz robežas. Beigās viņa pateikusi, ka nevar lidot, jo visi pārējie pasažieri būšot “izvesti no pacietības”.
Tieši tad noticis tas, kas ieraksta autori īpaši aizkustinājis. Apkārtējie pasažieri vienbalsīgi sākuši mierināt sievieti un lūguši neizkāpt no lidmašīnas: “Nekur nevajag kāpt, mēs saprotam, lūdzu palieciet, gan jau mazulītis nomierināsies!”
Tā arī noticis – mamma palikusi lidmašīnā, reiss pacēlies, bērns drīz vien nomierinājies un lielāko ceļa daļu nogulējis. “Es gribu dzīvot šādā sabiedrībā, jūs esat tik lieliski cilvēki!” raksta ieraksta autore.
Komentāros cilvēki dalās dažādās pieredzēs. Daudzi atzīst, ka bērnu raudāšana lidmašīnā nav patīkama, īpaši garos lidojumos, tomēr tā nav situācija, kurā būtu jāvaino pats bērns. Kāda komentētāja raksta, ka viņai netraucējis 13 stundu lidojumā ik pa laikam raudošs zīdainis, jo bērns “nebrēca kā aizkauts visu lidojumu”, turklāt mamma jau iekāpšanas brīdī bijusi ļoti pieklājīga un atvainojusies apkārtējiem.
Citi uzsver, ka daudz kas atkarīgs tieši no vecākiem. Ja vecāki redzami cenšas bērnu nomierināt, apkārtējiem esot daudz vieglāk situāciju pieņemt. Savukārt, ja bērns visu ceļu spārda krēslus, baksta citus pasažierus vai vecāki neko nedara, tas jau esot pavisam cits stāsts.
“Ja redzams, ka vecāki jūtas slikti bērna uzvedības dēļ un cenšas visu vērst par labu, attieksme ir cita,” norāda kāds komentētājs. “Bet tie, kas pat necenšas bērnu nomierināt, rada nosodošu attieksmi pret visiem raudošiem mazuļiem.”
Vairāki vecāki atzīst, ka paši piedzīvojuši līdzīgas situācijas. Kāda mamma stāsta, ka lidojusi ar mazu bērnu un vienā brīdī pati no stresa vairs nav zinājusi, ko darīt. Pie viņas pienācis stjuarts, pajautājis, kā palīdzēt, mēģinājis ar bērnu runāt, un vēlāk izrādījies, ka mazulim vienkārši bijis diskomforts vēderā. Kad mamma sākusi viņam vingrināt kājas un nomainījusi pamperu, bērns kļuvis mierīgs.
Tomēr komentāros netrūkst arī kritiskāku viedokļu. Daži uzskata, ka vecākiem būtu rūpīgāk jāizvērtē, vai bērna vecums un veselības stāvoklis ir piemērots lidojumam. Kāds komentētājs raksta, ka zīdainis nav vainīgs, bet atbildība tomēr ir vecākiem. Citi atbild – reizēm ceļot ar bērnu ir nepieciešamība, nevis kaprīze, un ne vienmēr iespējams paredzēt, kā bērns uzvedīsies lidmašīnā.
Kopumā diskusija parāda, cik ļoti šādas situācijas dalās divās nometnēs. Vieni saka – ausu aizbāžņi, austiņas un sapratne atrisina daudz. Otri uzskata, ka vecākiem jābūt gataviem bērnu nodarbināt un maksimāli pasargāt citus pasažierus no diskomforta.
Tomēr šajā konkrētajā gadījumā viss beidzies ar sirsnīgu atgādinājumu: dažreiz pietiek ar dažiem mierīgiem vārdiem, lai cilvēks, kurš jau ir panikā un kaunā par sava bērna raudāšanu, sajustu, ka nav viens. Un mazulis, par kuru lidmašīnā sākumā satraucās visi, beigās vienkārši aizmiga.
