Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Edijs Pālens/LETA

Pircējs nevar izvēlēties, uzraugi pārkāpumus neredz. “Biļešu paradīze” – valsts un pašvaldību ieredzētā 0

No visiem pasākumu biļešu tirgus dalībniekiem pārsvarā tikai vienam veicas uzvarēt valsts un pašvaldību iepirkumu konkursos un cenu aptaujās. Pēc aptuveniem aprēķiniem, SIA “Biļešu paradīze” saņem ap 80% valsts un pašvaldību sektora pasūtījumu pasākumu biļešu izplatīšanā.

Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
Lasīt citas ziņas

Uzraugošās institūcijas šo situāciju nesteidz dēvēt par nevienlīdzīgu konkurenci vai dominējošu stāvokli. Viņuprāt, tas ir tikai laika jautājums, kad tirgus pašregulēsies.

Divi lielie pasākumu biļešu tirgotāji “Biļešu paradīze” un “Biļešu serviss”, kas savstarpēji pārdala ap 90% visa Latvijas pasākumu biļešu tirgus, piedāvā visai atšķirīgu starpniecības maksas piemērošanas politiku pasākumu biļešu pircējiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai nevajadzīgi nepārmaksātu, ikviens būtu priecīgs izvēlēties sev pievilcīgāko no vairāku biļešu tirgotāju piedāvājumiem, tomēr pagaidām tas ir iespējams tikai atsevišķās situācijās, kad biļetes tiek tirgotas uz pasākumiem, kur sēdvietas nav numurētas.

Ja, piemēram, vēlamies apmeklēt kādu no lielajiem teātriem, kuros visos (ar diviem izņēmumiem) saimnieko viens noteikts biļešu tirdzniecības uzņēmums – “Biļešu paradīze”,

bez variantiem ir jāpiekrīt tai starpniecības maksai par biļešu iegādi, kādu tirgotājs pieprasa. Un nevarētu teikt, ka tiek prasīts pieticīgi.

Ja pērkam pasākumu biļetes internetā, “Biļešu paradīze” par starpniecību saņem 7,37% no pirkuma summas, kas, piemēram, iegādājoties divas biļetes par 25 eiro, būtu 3,69 eiro, bet četras biļetes – jau 7,37 eiro.

Savukārt “Biļešu servisa” noteiktā fiksētā maksa par vienu biļeti, kas ir 0,60 eiro, pirmajā gadījumā liktu piemaksāt 1,20 eiro, bet otrajā – 2,40 eiro. Ar šādām starpniecības maksām būtu jārēķinās, ja mēs izvēlētos doties uz M. Čehova Rīgas Krievu teātri, kas vienīgais no lielajiem teātriem par biļešu izplatīšanu vienojies tieši ar “Biļešu servisu”.

Vēl cits starpniecības maksas variants ir SIA “Divi grupa”, kas apkalpo Jauno Rīgas teātri. Šajā gadījumā pircējam neatkarīgi no biļešu skaita būtu jāmaksā 1,76 eiro par transakciju.

Kā tieši veidojas “Biļešu paradīzes” interneta tirdzniecībai piemērotā starpniecības procentu likme, uzņēmuma direktors Ēriks Naļivaiko nevēlas skaidrot un dēvē to par komercnoslēpumu. Viņš vienīgi piebilst, ka, viņaprāt, apkalpošanas maksai ir jābūt izteiktai procentos “jo tas ir godīgi”. “Jo dārgākas biļetes tu pērc, jo vairāk maksā,” saka Naļivaiko.

Arī mazie tirgus dalībnieki – SIA “Divi grupa” un SIA “Ekase” – atsakās komentēt starpniecības maksas veidošanās principus, saucot to par komercnoslēpumu.

Savukārt SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine norāda, ka galvenās pozīcijas, kas ietekmē noteiktās apkalpošanas maksas lielumu, ir biļešu tirdzniecības sistēmas uzturēšana un banku komisijas. “Mēs kā privāts uzņēmums savu cenu politiku nosakām pēc sava iekšējā redzējuma,” skaidro Līga Rubine. “Katram uzņēmumam šis redzējums ir savs.”

Pakalpojuma sniedzējs prasa, cik grib

Vai patērētājam, kurš vēlas kopā ar ģimeni apmeklēt teātra izrādi, taču gribētu izvairīties no pārspīlēti augstām piemaksām par biļešu iegādi internetā, ir kādas iespējas ietekmēt situāciju, vēlējāmies noskaidrot Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). “Cenas mēs noteikti nevaram regulēt,” atbild PTAC Patērētāju tiesību uzraudzības departamenta direktore Ieva Baldiņa-Brūklīte.

“Maksu par pakalpojumu katrs pakalpojumu sniedzējs nosaka pēc saviem ieskatiem. Tas ir pats tirgus, kurš nosaka šīs cenas. Tas vairāk ir konkurences jautājums. No patērētāju tiesību aizsardzības viedokļa svarīgāk ir tas, lai šīs maksas būtu skaidri norādītas un zināmas patērētājam, pirms viņš veic maksājumu.”

Tomēr arī Konkurences padomē (KP) uzskata, ka pamata uztraukumam nav. Jautāts, vai situācija valsts un pašvaldību pasākumu biļešu tirdzniecības sektorā nebūtu vērtējama kā viena uzņēmuma monopols, KP Konkurences veicināšanas nodaļas vadītājs Antis Apsītis atbild noliedzoši. “Tā tomēr ir radusies iepirkumu konkursu rezultātā,” viņš pamato.

“Pašlaik pasākumu biļešu tirdzniecībā konkurence ir pietiekama: tirgū ir divi lielie dalībnieki un vēl vairāki mazi. Ja kādam ir lieli uzcenojumi, tad kāds cits var droši nākt tirgū un piedāvāt zemāku komisiju. Var gan diskutēt, vai ikvienam pretendentam ir bijusi iespēja izstrādāt piedāvājumu, kas atbilst iepirkumu konkursa prasībām.

Iespējams, valsts un pašvaldību konkursu rīkotāji, ja to vēlas, varētu atteikties no dažām prasībām, lai konkursā būtu lielāks dalībnieku skaits, vai arī ietvert tajos noteikumu saistībā ar komisijas maksām. Tomēr mēs arī pašlaik nesaskatām, ka konkursu prasības būtu pārlieku ierobežojošas vai rakstītas fiktīvi – kādam noteiktam tirgus dalībniekam.”

Konkurences padome vēro tirgu

Tikmēr otram lielākajam biļešu tirdzniecības uzņēmumam, SIA “Biļešu serviss”, ir jau četrus gadus ilga neveiksmīga pieredze, cenšoties iegūt lielāku teikšanu biļešu izplatīšanas tirgus valsts un pašvaldību sektorā. Vairākkārtējās sūdzības Iepirkumu uzraudzības birojam (IUB) par atsevišķu iepirkumu norisi iestāde nav atzinusi par pamatotām.

Sūdzība par iepirkumu konkursa organizēšanu biļešu tirdzniecībai Liepājas teātrī iesniegta arī Konkurences padomē. KP nodaļas vadītājs Antis Apsītis, šo pretenziju komentējot, saka: “Tas, kādas prasības iestrādāt iepirkuma konkursa noteikumos, lielā mērā ir konkursa organizētāja izvēle.

Tomēr būtiski arī, lai organizētājs spētu pamatot, kādēļ konkrētās prasības ir tik svarīgas un nepieciešamas. Kapitālsabiedrībām, kas veido publiskos iepirkumus, vajadzētu izvērtēt, cik daudzi no tirgus dalībniekiem var izvirzītās prasības izpildīt.

Vēlams, lai konkursa noteikumi būtu tādi, ka vismaz divi vai trīs pretendenti tajā var piedalīties. Citādi pēc būtības tā nav īsta konkurence, un mēs nevaram būt pārliecināti, ka pasūtītājs iegūs labāko cenu vai labāko piedāvājumu.

No nākamā gada saskaņā ar Konkurences likuma grozījumiem mums ir iespēja valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās novērst konkurences kropļojumus, cita starpā piemērojot arī naudas sodus, tomēr pagaidām neizskatās, ka situācija pasākumu biļešu tirdzniecībā varētu būt kāds no šādiem gadījumiem. Te, domājams, pietiktu ar ieteikumiem.

Pašlaik mēs veicam tādu kā nelielu tirgus uzraudzību šajā saistībā, kas vēl nav noslēgusies. Kad darbs būs pabeigs, mēs nāksim klajā ar konkrētu aicinājumu kultūras iestādēm konkurences apstākļu uzlabošanai.”

Konkurences padome norāda, ka jau pašlaik atsevišķos lielajos kultūras centros, kur iepirkumā ir uzvarējis kāds viens biļešu tirdzniecības pakalpojumu sniedzējs, gadījumos, kad telpas īrē cits pasākumu organizētājs, pastāv iespēja biļetes izplatīt arī ar konkurējoša biļešu tirgotāja starpniecību.

SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine gan zina stāstīt, ka šāda situācija nav visos kultūras centros: “Daļā no tiem pret konkurējošu biļešu tirdzniecības uzņēmumu ir ļoti nepretimnākoša attieksme.”

Šajā aspektā iespējas uzlabojumiem saskata arī Konkurences padome. “Ir svarīgi, lai kultūras centra kasē būtu piekļuve dažādām biļešu tirdzniecības platformām. Pretējā gadījumā pasākuma organizētājs, kas vēlēsies īrēt telpas savam pasākumam, visdrīzākais, nemeklēs alternatīvas biļešu izplatīšanai, bet izvēlēsies to tirgotāju, kas darbojas konkrētajā kultūras centrā,” tā Antis Apsītis.

Dziesmu svētku “gadījums” ietekmē negatīvi

Par mēģinājumu izvirzīt biļešu tirdzniecības uzņēmumam nosacījumus attiecībā uz komisijas maksām biļešu pircējiem uzskatāms pēdējais Dziesmu un deju svētku biļešu tirdzniecības konkurss, pēc kura joprojām notiek tiesvedība. “Dziesmu un deju svētku iepirkums bija punkts visam,” atceras SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine.

“Arī toreiz, izskatot mūsu iesniegto sūdzību, Iepirkumu uzraudzības birojs neguva pārliecību, ka varētu rasties problēmas ar nepamatoti zemu cenu. Līdz ar to tika noslēgts līgums, bet pēc tam mēs – visi iedzīvotāji – redzējām, kas notika: patērētājam tika prasīta komisijas maksa, ko pēc nolikuma nedrīkstēja piemērot…”

Konkurences padome, komentējot 2018. gada Dziesmu svētku precedentu, norāda, ka tas negatīvi ietekmē konkurenci. “Visi pretendenti ir iesnieguši savus pieteikumus, pamatojoties uz nolikumu – secinot, ka komisijas maksa nevar tikt piemērota.

Tomēr konkursa uzvarētājs vēlāk to piemēro. Tas gan vēl ir tiesas jautājums, taču, iespējams, līdzekļi ir gūti nelikumīgi. Pēc būtības iegūtie līdzekļi paliek uzņēmuma rīcībā, un viņš tos lieto jaunu pakalpojumu attīstīšanai, līdz ar to iegūstot konkurences priekšrocības pret citiem tirgus dalībniekiem, kas nav pieņemami.”

“LA” jau ir ziņojusi, ka SIA “Biļešu paradīze” Latvijas Nacionālā kultūras centra pretenzijām nepiekrīt un ir iesniegusi tiesā pretprasību. Tiesas sēde ir pārcelta uz šī gada 20. septembri.

Citu kārtību nevēlas

SIA “Biļešu serviss” valdes locekle Līga Rubine uzskata, ka valsts un pašvaldību konkursi par pasākuma biļešu tirdzniecību ir optimāls risinājums un konkurenci pēc būtības nekropļo. “Jautājums tikai – ar kādiem kritērijiem tas notiek, ar kādiem mehānismiem un pēc kādiem nosacījumiem. Gan dokumentācijas, gan izvērtēšanas ziņā tur vēl ir ko pilnveidot,” saka L. Rubine.

Spriežot par iespējām konkrēta pasākuma biļešu tirgošanu uzticēt vairākiem tirgotājiem vienlaikus, viņa ieskicē problemātiku: “Tikko ir kāds ierobežots biļešu skaits, numurētas sēdvietas un sēdvietu plāns, ir jābūt drošam, ka kāda no biļetēm vai kāda no rindām netiks pārdota dubultā.

Otrkārt, ir būtiski, lai netiktu mulsināts patērētājs, bet šajā situācijā viens uzņēmums varētu ziņot, ka biļetes ir beigušās, kamēr kāds cits tās turpina tirgot; vai arī – kāds būs bijis spiests nopirkt dārgākas biļetes un tikai vēlāk uzzinājis, ka kaut kur citur vēl bijušas pieejamas arī lētās…

Nākamais jautājums: kā organizēt biļešu kontroli, jo šī procesa tehniskie risinājumi ir biļešu izplatītāja ziņā. Kurš tad kontrolēs kura biļetes? Kurš tiks vainots, ja būs kādas tehniskas nepilnības? Kopumā tas viss tikai sarežģītu situāciju…”

“Lai biļetes uz pasākumiem ar numurētām sēdvietām internetā vai biļešu kasē varētu piedāvāt vairāki biļešu tirgotāji paralēli, būtu nepieciešama kāda vienota tehnoloģiskā platforma, kas nozīmētu vēl papildu starpnieku biļešu tirdzniecībā un līdz ar to – arī vēl lielāku sadārdzinājumu,” vērtē Antis Apsītis.

2018. gadā SIA “Biļešu serviss” neto apgrozījums bija par 11% lielāks nekā SIA “Biļešu paradīze” apgrozījums, savukārt SIA “Biļešu serviss” bruto peļņa – par 23,2% mazāka nekā SIA “Biļešu paradīze” peļņa.

Trešā lielākā pasākumu biļešu tirgotāja SIA “Bezrindas.lv” 2018. gada apgrozījums, kas ietver arī ieņēmumus no transporta biļešu tirdzniecības, bija 13 reizes mazāks nekā SIA “Biļešu serviss” apgrozījums un gandrīz 12 reizes mazāks par SIA “Biļešu paradīze” gada apgrozījumu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
VIDEO. Neapstādināmais zāles pļāvēja robotiņš – “traģikomiski” kadri no Igaunijas
Eiropas gāzes krātuves jāuzpilda gandrīz pilnībā. Inčukalna krātuve ir izņēmums
Lasīt citas ziņas
Sākotnēji brīvprātīgi: 2023. gadā profesionālajai armijai varētu piepulcēties ap 1000 jauniesaukto
Čirjevskis: “Food Union” sarāvis pēdējās saites ar Krievijas tirgu
Rīdzinieki, esiet atcaucīgi un izmitiniet bēgļus no Ukrainas!
Valdība pieļauj, ka pedagogus apmierinās ap 900 eiro mēnesī?
TIEŠRAIDE. Aktuālais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu plkst 19.00
18:49
Pussolītis ceļā uz uzticēšanos jeb pret ko protestē putnu draugi?
18:45
Dimanta: optimistiski pateicām, ka varam uzņemt 30 000 bēgļu. Neko mēs nevaram!
18:40
TIEŠRAIDE. Aktuālais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu plkst 19.00
Dimanta: optimistiski pateicām, ka varam uzņemt 30 000 bēgļu. Neko mēs nevaram!
Pussolītis ceļā uz uzticēšanos jeb pret ko protestē putnu draugi?
“Baltijas valstīm vismazāk ir vajadzīgi kājinieki.” Rajevs atklāj, kas mums trūkst, bet ir primāri nepieciešams
Godinās pirmā prezidenta Čakstes veikumu ar piemiņas vietu uz AB dambja
Fani uzslavē dziedātāju Adeli, kas pārtrauca koncertu, lai palīdzētu grūtībās nonākušam fanam
Īpašumu nepērkam vienam gadam: jāuzmanās no negodīgu mākleru slazdiem
Atrasta problēmas sakne: pārāk maz skolēnu lauku klasēs
Mājas cūku audzēšanai uzliek stingrus žņaugus – uzzini kādus!
Pērtiķu bakas atklājot, turpmāk obligāti noteiks arī kontaktpersonas
Četras pašvaldības radīs jaunas vietas bērnudārzos, kopā ieguldot 11,5 miljonu eiro aizdevumos
“Kamēr mēs te runājam, Latvijā joprojām ienāk Krievijas gāze.” Sprūde par to, ka karš Krievijai ir ekonomiski izdevīgs
Krastiņš par akcīzi degvielai: vērojot, kāda satiksme ir Rīgā un Pierīgā, neko nevajag “laist lejā”
Trešdiena Latvijā būs mākoņaināka, daudzviet īslaicīgi līs
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs