Latvijā
Sabiedrība

Caurumi paver ceļu koronavīrusam. Kas glābs – obligātas maskas iebraucējiem, jauna vīzu politika vai ārsts lidostā?0

Foto: Timurs Subhankulovs

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Pēdējo divu nedēļu laikā ir palielinājies ar Covid-19 saslimušo skaits, un, visticamāk, tas turpinās pieaugt, jo ir atvērtas Eiropas Savienības (ES) iekšējās robežas, kā arī ieceļot Latvijā joprojām drīkst Latvijas nepilsoņi vai arī ārzemnieki, kuram ir termiņuzturēšanās atļauja (TUA), pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai ilgtermiņa vīza.

Lai bremzētu saslimstības procesu, otrdien, 14.jūlijā, valdība plāno apspriest TUA izsniegšanas kārtību, jo koronavīruss ir importēts arī pāri mūsu valsts austrumu robežai, kur tas plosās ar pilnu jaudu.

Krievijā oficiāli ir konstatēti vairāk nekā 700 tūkstoši saslimušo, bet neoficiāli viņu droši vien ir daudz vairāk,

savukārt Baltkrievijā – vairāk nekā 64 tūkstoši Covid-19 slimnieku, un pagaidām nekas neliecina, ka koronavīruss vēlas atkāpties no šīm valstīm.

Jau aizvadītās piektdienas valdības ārkārtas sēdē ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) tieši šim jautājumam pievērsa uzmanību un aicināja tuvākajā laikā diskutēt par termiņuzturēšanās atļauju sistēmas pārskatīšanu.

Kārto dokumentus un vienlaikus pašizolācijā?

“Lai iegūtu jaunu uzturēšanās atļauju vai pagarinātu esošo, personai ir jāierodas klātienē Latvijā. Tiesa, runa nav par tūkstošiem vīzu. Kopš ārkārtas situācija ir beigusies, pakāpeniski tiek izdotas simtiem vīzu – galvenokārt darbam, tranzīta nolūkam vai humānu apsvērumu dēļ. Trešā daļa no šīm vīzām ir saistīta tieši ar uzturēšanās atļaujām.

Nespēju iedomāties, kā persona, kura ieradusies kārtot dokumentus Latvijas iestādē, vienlaikus divas nedēļas pavada pašizolācijā un tikai tad dodas kārtot nepieciešamos dokumentus.

Kamēr situācija ar koronavīrusa izplatību jebkurā valstī, kas atrodas ārpus ES, nebūs līdz vidējam Covid-19 izplatības apjomam, kāds ir noteikts ES (16 saslimušie uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju pēdējo divu nedēļu laikā), uz laiku varētu tikt pārtraukta TUA noformēšana. Savukārt pagarināt uzturēšanās atļaujas var arī attālināti,” uzskata ārlietu ministrs.

Rinkēvičs ir pārliecināts, ka ir jāpastiprina kontrole, jo, “beidzoties ārkārtējai situācijai, esam mazliet atslābuši, kaut gan vīruss vēl nav uzveikts”.

“Manuprāt, ja kāda persona ierodas Latvijā ar vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju un pārkāpj Latvijas valsts likumus un noteikumus, būtu tikai samērīgi ne tikai maksāt sodu, bet arī skatīt jautājumu par attiecīgās vīzas vai uzturēšanās atļaujas anulēšanu.

Zinu, daudzi uzskata, ka ir taču pavisam vienkārši nelaist pāri Latvijas robežai tos, kuriem ir šīs atļaujas. Jāteic, ka tas nav tik vienkārši, kā no malas izskatās,

jo Latvija ir Šengenas zonas valsts, kurai jāņem vērā izvirzītās prasības. Šengenas valstīs uzturēšanās atļauju turētāji ir tajā kategorijā, kurus ES politika ļauj ielaist dalībvalstīs, bet no turienes šāda persona var brīvi iekļūt Latvijā. To nav vienkārši izkontrolēt,” sacīja Rinkēvičs un piebilda, ka, visticamāk, par šiem jautājumiem tikšot pieņemts ne tikai valdības lēmums, bet būšot jāgroza arī kāds no likumiem.

Par kopīgu vīzu politiku

Savukārt iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (“KPV LV”) ir pārliecināts, ka esot jāpieņem tādi lēmumi, kurus reāli var izpildīt, un vienlaikus jādomājot, kā tie iespaidos valsts ekonomiku. “Realitātē es redzu, ka no tādās ES dalībvalstīs kā Somija, Igaunija un Lietuva izsniegtajām vīzām šie ārzemnieki iebrauc Latvijā, jo tam ir legāls pamats. Tāpēc vispirms vajadzētu panākt kopīgu vīzu politiku starp Latviju, Lietuvu, Igauniju un Somiju, lai nebūtu atšķirīgas procedūras.

Esmu piedāvājis savu risinājumu, ka pilnīgi visiem iebraucējiem, kuri šķērso Latvijas robežu, ir jālieto 14 dienas sejas aizsargmaska,” sacīja Ģirģens.

Viņš uzskata, ka sauszemes robežkontroles punktos būtu obligāti jāveic Covid-19 tests. To varētu darīt privāta laboratorija, un par šo pakalpojumu maksātu trešās valsts pilsoņi, kas vēlas iebraukt Latvijā. “Es tam neredzu nekādus šķēršļus, tāpat kā to neredzu masku valkāšanai divas nedēļas,” atzina iekšlietu ministrs un piebilda, ka neviens šobrīd nespējot apgalvot, ka arī tās personas, kuras iebrauc no Eiropas valstīm, nav infekcijas perēklis.

Viņš pastāstīja, ka ir ļoti grūti iekasēt soda naudu par noteikumu neievērošanu no trešo valstu pilsoņiem, īpaši Krievijas pilsoņiem. Lēmumu par soda piemērošanu var pārsūdzēt. “Praksē Krievija neizpilda Latvijas tiesu nolēmumus, tāpēc iespēja piedzīt administratīvo sodu no šīs valsts pilsoņa ir tuvu nullei,” norādīja Ģirģens. Privātajām personām tas var būt līdz 2000 eiro, bet juridiskajām – līdz 5000 eiro.

Lidostā vēlas atjaunot testēšanas vietas

Jau maijā, kad atsākās lidojumi, lidosta “Rīga” sadarbībā ar aviokompāniju “Air Baltic” izvietoja lidostā ķermeņa temperatūras mērīšanas iekārtas.

“Air Baltic” lidmašīnā neielaiž tos pasažierus, kuriem ir temperatūra virs 37,8 grādiem. Arī citām aviokompānijām ir līdzīga prasība. Šādas iekārtas ir uzstādītas arī vietās, kur ierodas atlidojušie pasažieri.

“Maijā mēs piedāvājām Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam (NMPD) un Slimību profilakses un kontroles centram saglabāt lidostā mediķu punktus, kur var veikt testu, ja gadījumā pasažierim tiek konstatēta paaugstināta temperatūra. Diemžēl mēs saņēmām atteikumu. Tāpēc esam spiesti tiem cilvēkiem, kuriem ir paaugstināta ķermeņa temperatūra, izsniegt informāciju, kur viņi var vērsties, lai veiktu testu ārpus lidostas.

Ņemot vērā saslimstības pieaugumu, aizvadītās nedēļas nogalē atkārtoti iesniedzām NMPD piedāvājumu, ka

mēs joprojām būtu gandarīti dienesta mediķus redzēt lidostā Covid-19 analīžu punktos. Diemžēl vakar saņēmām atteikumu.

Mēs tomēr neliksimies mierā un aicinām Veselības ministriju sasaukt kopā visas iesaistītās puses, lai vēlreiz šo jautājumu izvērtētu un tomēr atrastu risinājumu. Mums būtu nepieciešamas testa ņemšanas vietas tiem pasažieriem, kuri atlido no Šengenas zonas valstīm, kā arī tiem, kuri atlido no valstīm, kas ir ārpus Šengenas.

Pasažieri arvien vairāk interesējas par šo iespēju. Tāda pastāv daudzās lidostās. Ja atkārtoti saņemsim atteikumu, tad meklēsim variantu, lai lidostā darbotos kāds komerc­uzņēmums, kurš šo pakalpojumu piedāvātu par maksu,” pastāstīja lidostas “Rīga” sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Kulakova.

NMPD preses sekretāre Ilze Bukša sacīja, ka šie punkti likvidēti tāpēc, ka bijusi ļoti maza pasažieru atsaucība. Viņi gandrīz vai bijuši jāķer aiz rokas un jāmēģina pierunāt Covid-19 diagnosticējošajam testam.

Cik termiņuzturēšanās atļauju izsniegts 2020. pirmajā pusgadā

* Salīdzinot ar 2019. gada pirmo pusgadu, ārvalstniekiem pirmreizēji izsniegto termiņ­uzturēšanās atļauju (TUA) skaits kopumā samazinājies par 39%.

Saistītie raksti

* TUA atļauju skaits, lai varētu strādāt, sarucis par 48%, lai mācītos – par 25%, lai investētu – par 89%. Savukārt par 40% pieaudzis pirmreizējo TUA skaits, kas izsniegtas sakarā ar ģimenes apvienošanu.

* Piešķirto TUA skaits, lai varētu strādāt, salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo pusgadu samazinājies par 29%. Visvairāk tās piešķirtas kravas automobiļu vadītājiem.

AVOTS: Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
2 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
1 stunda
LK
Ligita Kovtuna
Latvijā
“2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 350 tūkstošiem!” Ārsts Gruntmanis par Latvijas pamešanu, Covid-19 un politiku 10
Intervija 8 stundas
LE
LETA
Veselam
Covid-19 sasniedzis arī Krimuldas novadu
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Cēsiniece iekritusi rūdīta krāpnieka nagos. Naudas izvilināšanai izmantota īpaša shēma
6 stundas