Ukrainas-Krievijas karā Lukašenko ir tikai divas funkcijas! Slaidiņš atklāj patiesību par šobrīd notiekošo frontē 0
NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” norāda, ka 20. maijā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja par izlūkdienestu informāciju saistībā ar iespējamiem ofensīvas draudiem no Baltkrievijas puses. Tas raisa jautājumus par iespējamu Krievijas atkārtotu mēģinājumu uzbrukt Kijivas un Černihivas apgabaliem, līdzīgi kā tas notika 2022. gadā.
Slaidiņa vērtējumā Aleksandram Lukašenko Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu faktiski ir divas galvenās funkcijas. Pirmā ir nodot Baltkrievijas teritoriju un resursus Krievijas karaspēka vajadzībām. Otrā — radīt pastāvīgu draudu sajūtu Ukrainas ziemeļos, lai Ukrainas bruņotie spēki būtu spiesti turēt daļu spēku pie Baltkrievijas robežas un nevarētu visas rezerves pārvietot uz austrumu fronti.
Pēc Slaidiņa teiktā, šādi draudi no Baltkrievijas virziena parādās ikreiz, kad Krievijai rodas problēmas frontē. Viņaprāt, Lukašenko nevar atļauties iesaistīties tiešā karā ar Ukrainu. Iemesls nav tikai Baltkrievijas armijas relatīvais vājums vai tas, ka Baltkrievija savā vēsturē nav bijusi pazīstama ar plašu agresīvu karadarbību. Būtiskākais ir tas, ka Ukrainas tālās darbības triecieni varētu ļoti īsā laikā nodarīt smagu kaitējumu Baltkrievijas ekonomikai.
Slaidiņš uzsver, ka gadījumā, ja no Baltkrievijas teritorijas notiktu uzbrukumi vai Minska tieši iesaistītos karā, sekotu Ukrainas atbilde. Viņaprāt, Ukrainas droni varētu vērsties pret Baltkrievijas kritisko infrastruktūru, tostarp naftas pārstrādes un ķīmiskās rūpniecības objektiem. Tas Baltkrievijai radītu ļoti smagas sekas.
Ukrainas un Baltkrievijas robeža ir aptuveni 1000 kilometru gara un skar piecus Ukrainas apgabalus. 2022. gada Krievijas ofensīva no Baltkrievijas teritorijas skāra divus no tiem — Kijivas un Černihivas apgabalu. Toreiz Krievijas karaspēks virzījās uz priekšu garās bruņutehnikas kolonnās, kas stiepās desmitiem kilometru garumā. Ziemeļu ofensīva ilga aptuveni mēnesi, līdz Krievijas spēki bija spiesti atkāpties aprīlī.
Lai īstenotu šo uzbrukumu, Krievija Baltkrievijas virzienā bija izvietojusi apmēram 70 tūkstošus karavīru. Slaidiņš norāda, ka šobrīd šādas koncentrācijas nav, tāpēc līdzīga mēroga ofensīva pašreiz nešķiet reāla. Vienlaikus Zelenska paustais brīdinājums attiecas arī uz Žitomiras, Rivnes un Volīnijas apgabaliem — reģioniem, caur kuriem Ukrainā ienāk būtiska Rietumu militārā un cita palīdzība.
Slaidiņa ieskatā šāds brīdinājums var būt arī preventīvs signāls Baltkrievijai un Krievijai — nelīst tālāk, atkāpties un pat nedomāt par šāda scenārija īstenošanu. Katrā ziņā situācija pie Baltkrievijas robežas būs uzmanīgi jāvēro, jo Maskava šo virzienu turpina izmantot kā spiediena instrumentu pret Ukrainu.
