Ilustratīvs foto. Roma Itālijā, Kolizejs.
Ilustratīvs foto. Roma Itālijā, Kolizejs.
Foto: AFP/SCANPIX

Mēs te drebināmies, tikmēr Eiropā skaidro prātu svilina ārā jaunais fenomens – karstuma kupols 0

Pievieno LA.LV

Kamēr kalendārs vēl tikai rāda vasaras sākuma tuvošanos, tikmēr liela daļa Eiropas jau ir spiesta sadzīvot ar ekstremālu svelmi. “Deutsche Welle” reportāža par šā gada pirmo lielo karstuma vilni pievērš uzmanību fenomenam, ko meteorologi dēvē par karstuma kupolu. Šī dabas parādība arvien biežāk kļūst par galveno vaininieku tam, kāpēc vasaras sākums reģionā vairs nenes patīkamu siltumu, bet gan bīstamu svelmi.

Kokteilis
Šīm 3 zodiaka zīmēm labāk nevajadzētu precēties – tas sāpēs visiem
“Cilvēks ir trausls ziediņš.” Ziemeļamerikas augstākais kalns paņēmis arī iemīļotās “Radio Pieci” balss Ineses Pučekas dzīvību 1
RAKSTA REDAKTORS
“Kaut kur starp kalna apakšu un virsotni ir atbilde…” emocionāls stāsts par vienu no Aļaskas kalnos mirušajām latvietēm – Viju
Lasīt citas ziņas

Lai izprastu, kāpēc šis karstuma vilnis ir tik intensīvs, ir jāieskatās atmosfēras fizikā.

Karstuma kupols veidojas, kad virs kāda reģiona uz ilgāku laiku “apmetas” spēcīgs augsta spiediena apgabals.
CITI ŠOBRĪD LASA

Tas darbojas kā gigantisks, neredzams katla vāks. Šis “vāks” spiež gaisu uz leju, un, gaisam grimstot, tas saspiežas un dramatiski sakarst, vēsta medijs. Vienlaikus šis spiediens burtiski nostumj malā jebkādus mākoņus un vēsumu nesošas gaisa masas, atstājot zemi pilnīgā saules ietekmē.

Rezultātā karstums netiek izkliedēts, bet gan dienu no dienas cirkulē un uzkrājas vienuviet, pārvēršot reģionu par dabisku cepeškrāsni.

Vislielākās raizes speciālistiem pēdējos gados sagādā tieši šo karstuma viļņu agrais laiks.

Kad šāda svelme uznāk maija beigās vai jūnija sākumā, sekas ir daudz smagākas nekā vasaras vidū.

Pirmkārt, cilvēka organisms vēl nav paspējis aklimatizēties pēc pavasara, tāpēc pēkšņs karstuma lēciens rada milzīgu šoku sirds un asinsvadu sistēmai, strauji audzējot izsaukumu skaitu slimnīcās.

Otrkārt, tas ir trieciens dabai un lauksaimniecībai. Agrīns un ilgstošs karstums burtiski izsūc mitrumu no augsnes brīdī, kad kultūraugi vēl tikai attīstās. Tas ne tikai apdraud ražu, bet arī priekšlaicīgi izžāvē mežus un zālājus, sagatavojot bīstamu augsni postošu meža ugunsgrēku sezonai, kas šādos apstākļos sākas mēnešus ātrāk nekā parasti.

Eiropas pirmie karstuma viļņi vairs nav anomālija vai nejaušība – tie ir skaidrs signāls par klimata sistēmas pārmaiņām, kurās karstuma kupoli kļūst par stabilu un diemžēl regulāru vasaras sākuma atribūtu.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.