Foto: Sergei Supinsky/AFP/Scanpix/LETA

Černobiļas AES pārrauta elektroapgāde; radiācijas drošības risku Latvijai nav 0

Valsts vides dienesta (VVD) rīcībā nonākusi informācija, ka šodien plkst.11.22 Černobiļas – Kijevas augstsprieguma līnijas bojājuma dēļ ir pārtraukta elektroapgāde bijušajai Černobiļas atomelektrostacijai (AES), taču radiācijas noplūde nav konstatēta, aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību speciālists Guntis Meisters.

Reklāma
Reklāma
7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25
Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot 9
4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 7
Lasīt citas ziņas

Radiācijas drošības riski Latvijai nepastāv.

Kā norāda VVD pārstāvis, Černobiļas AES iedarbināta rezerves energoapgādes sistēma jeb dīzeļģeneratori, lai nodrošinātu bijušās AES teritorijā esošo objektu drošībai nepieciešamo sistēmu apgādi ar elektrību. Radiācijas monitoringa staciju dati Ukrainas teritorijā kopumā ir pieejami un neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni. Arī Latvijas radiācijas monitoringa stacijas neuzrāda paaugstinātu radiācijas līmeni.

CITI ŠOBRĪD LASA

VVD Radiācijas drošības centrs monitorē radiācijas drošības situāciju diennakts režīmā. VVD uzrauga radiācijas monitoringa staciju mērījumus Latvijā, kā arī citās valstīs.

VVD atgādina, ka Černobiļas AES nav ekspluatācijā esoša atomelektrostacija, pēdējais reaktors darbību beidza 2000.gadā un attiecīgi iespējamie radiācijas riski ir zemāki nekā darbībā esošām atomelektrostacijām. Tāpat radiācijas riski samazinās, ievērojot attālumu no Černobiļas līdz Latvijai. Arī meteoroloģiskās prognozes tuvākajām dienām norāda, ka kopējā atmosfēras plūsma starp Latviju un Ukrainu nebūs vērsta Latvijas virzienā.

Starptautiskās atomenerģijas aģentūra informē, ka lietotās kodoldegvielas glabātuvē arī bez papildu elektroapgādes var nodrošināt pietiekamu dzesēšanu. Tas nozīmjot, ka elektroapgādes pārtraukums nerada radiācijas drošības riskus Černobiļas AES.

LETA jau ziņoja, ka Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba paziņoja, ka pēc 48 stundām atslēgsies izlietotās kodoldegvielas glabātuves dzesēšanas sistēma, kas draudēs ar radiācijas noplūdi.

“Bojāta vienīgā Krievijas armijas kontrolētās AES un visu tās kodolobjektu elektroapgādes līnija. Es aicinu visu starptautisko sabiedrību nekavējoties prasīt Krievijai pārtraukt uguni un atļaut remontbrigādēm pēc iespējas ātrāk atjaunot elektroapgādi,” tviterī raksta Kuleba.

Pēc viņa teiktā, dīzeļģeneratori nodrošinās elektrību AES un tās kodolobjektiem 48 stundas, pēc kā atslēgsies izlietotās kodoldegvielas glabātuves dzesēšanas sistēma, kas draudēs ar radiācijas noplūdi.

“Krievijas barbariskais karš draud visai Eiropai. Putinam tas jāaptur nekavējoties,” pavēstīja Kuleba.

Otrdien Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskā atomenerģētikas aģentūra (IAEA) paziņoja, ka no Černobiļas AES netiek pārraidīti dati un pauda bažas par darbiniekiem, kurus uzrauga Krievijas karaspēks.

Reklāma
Reklāma

Darbinieku situācija pasliktinās, norādīja aģentūra, atsaucoties uz Ukrainas kodolenerģētikas regulatora ziņoto.

Apturētajā AES joprojām strādā vairāk nekā 2000 cilvēku, jo stacija ir nepārtraukti jāuzrauga, lai novērstu vēl vienu kodolkatastrofu.

24.februārī Krievija sāka iebrukumu Ukrainā un sagrāba AES, kur 1986.gadā notika pasaulē plašākā kodolavārija, kurā gāja bojā simtiem cilvēku un Eiropas rietumos izplatījās radioaktīvs piesārņojums.

Ukrainas prezidenta kanceleja paudusi bažas, ka Krievijas puse var izraisīt provokācijas AES.

SAISTĪTIE RAKSTI