Četru dienu darba nedēļa Latvijā? Jundze šaubās, vai tas derētu ārstiem, skolotājiem un šoferiem 0
Ideja par četru dienu darba nedēļu Latvijā izklausās pievilcīga, tomēr tās ieviešana nebūtu vienkārša un visām nozarēm vienādi piemērojama. Šādu viedokli TV24 diskusijā pauž rakstnieks un kultūras žurnālists Arno Jundze un Saeimas deputāts Oļegs Burovs, vērtējot, cik reālistiska šāda darba modeļa ieviešana būtu Latvijas apstākļos.
Jundze atzīst, ka kā cilvēkam, kurš bieži strādā septiņas dienas nedēļā, viņam četru dienu darba nedēļa šķistu vilinoša. Vienlaikus viņš šaubās, vai Latvijā šāds modelis tuvākajā laikā varētu kļūt par plaši izplatītu praksi. Viņaprāt, pētījumi par četru dienu darba nedēļu bieži vien var neatspoguļot dažādu profesiju ikdienu, bet gan koncentrēties uz šaurāku darba vidi, kur šādu modeli ir vieglāk izmēģināt.
Viņš norāda, ka ir darba vietas, kur četru dienu nedēļa teorētiski būtu iespējama, jo arī piecu dienu režīmā darbs ne vienmēr tiek izmantots produktīvi. Kā piemēru Jundze min atsevišķas valsts iestādes svētku laikā, kur darba ritms kļūst krietni lēnāks. Taču viņš uzsver, ka šādu situāciju nevar attiecināt uz visiem sektoriem, piemēram, nevalstiskajām organizācijām vai nozarēm, kur darbs jāpaveic neatkarīgi no svētku noskaņas.
Jundze arī vērš uzmanību uz profesijām, kur četru dienu darba nedēļas ieviešana būtu īpaši sarežģīta. Autobusu vadītāji, ārsti, sanitāri, medicīnas personāls un skolotāji ir tikai daļa no profesijām, kurās darba apjomu vienkārši samazināt nevar. Šādās nozarēs būtu jādomā ne tikai par darba dienu skaitu, bet arī par pakalpojumu pieejamību un darbinieku trūkumu.
Vienlaikus viņš pieļauj, ka nākotnē īsāka darba nedēļa varētu kļūt par sociālu risinājumu. Ja mākslīgais intelekts un automatizācija samazinās nepieciešamību pēc cilvēku darba, iespējams, darba slodzi varētu pārdalīt starp vairāk cilvēkiem, tādējādi mazinot bezdarba riskus. Tomēr Jundze skeptiski vērtē līdzekļu tērēšanu projektiem, kuru praktiskā ietekme nav skaidra.
Savukārt Oļegs Burovs uzsver, ka privātajā sektorā darba organizācija ir uzņēmēju ziņā — darba devējs var izvēlēties gan attālinātu darbu, gan elastīgāku darba nedēļu. Taču valsts pārvaldē un pašvaldībās, viņaprāt, piecu dienu darba nedēļai būtu jāpaliek kā pamatprincipam.
Burovs norāda, ka valsts un pašvaldību darbinieki sniedz pakalpojumus iedzīvotājiem, tāpēc tiem jābūt pieejamiem darba nedēļas laikā. Viņš kritiski vērtē situācijas, kad pēc Covid-19 pandēmijas atsevišķās iestādēs saglabājusies prakse strādāt attālināti noteiktās dienās, īpaši piektdienās. Viņa ieskatā tas var radīt iespaidu, ka pakalpojumu pieejamība sabiedrībai tiek ierobežota.
Deputāts arī norāda, ka pirmdienas iestādēs tradicionāli ir noslogotas pieņemšanas dienas, tāpēc attālināts darbs vai saīsināta pieejamība šādās struktūrās nav piemērots risinājums. Viņaprāt, valsts pārvaldē un pašvaldībās darbiniekiem jāstrādā cilvēku labā klātienē visas piecas darba dienas, kamēr privātajā biznesā elastību var noteikt pats darba devējs.
Kopumā diskusijā izskan piesardzīgs vērtējums par četru dienu darba nedēļas ieviešanu Latvijā. Lai gan ideja varētu būt pievilcīga un atsevišķās nozarēs pat iespējama, tās plaša ieviešana prasītu rūpīgu izvērtējumu — īpaši tajās jomās, kur darbs tieši saistīts ar sabiedrībai būtisku pakalpojumu nodrošināšanu.
