“Es jutu, ka dzīve uz Zemes ir tikai mirklis” 29
Amerikāniete Briāna Lafertija kopš bērnības cieta no retas ģenētiskas slimības – miokloniskās distonijas, kas izraisīja krampjus un neciešamas sāpes.
2017. gadā viņas organisms bija tik novārdzis, ka hospitalizācijas laikā viņa pārstāja elpot. Sirds bija apstājusies uz astoņām minūtēm.
Briāna šo brīdi sauc par pagrieziena punktu savā dzīvē.
Viņa izjuta pilnīgu tumsu, bet vienlaikus – absolūtu mieru un domu skaidrību.
“Es biju nekustīga, ārpus ķermeņa, taču apzinājos sevi skaidrāk nekā jebkad agrāk. Laika vietā pastāvēja tikai secība. Es jutu, ka dzīve uz Zemes ir tikai mirklis,” viņa stāsta.
Briāna savu vīziju apraksta kā ceļojumu pa tuneli, kas bija piepildīts ar „vieniniekiem un nullēm”, it kā Visums viņai atklātu savu matemātisko struktūru.
Pēc tam viņa ieraudzīja telpu bez durvīm un logiem, ar sienām, kas bija klātas ar cipariem.
Tad viņas priekšā parādījās dīvainas būtnes, ko viņa nekad iepriekš nebija redzējusi, bet ar kurām jutās dziļi saistīta.
Sieviete stāsta, ka tajā pasaulē pat zaudējusi roku, taču bez sāpēm vērojusi, kā tā atjaunojas.
Viņas ceļojums beidzās brīdī, kad septiņas būtnes pasniedza viņai pergamentu, bet izlasīt to viņa nepaguva — apziņa atgriezās ķermenī.
“Likās, ka biju prom mēnešiem ilgi, lai gan pagāja tikai astoņas minūtes. Šī pieredze mainīja visu manu dzīvi,” viņa saka.
