Ziņo pacients no Gaiļezera slimnīcas: “Vienīgais, ko šī putra izraisīja, bija vēlme steigšus raut vaļā logu, lai izvēdinātu šī “ēdiena” smaku” 0
Medijos un sabiedrībā pēdējā laikā jau runāts un rakstīts par ēdināšanu slimnīcās, tostarp “Gaiļezerā” jeb Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, taču nu saņēmām vēstuli no kāda pacienta, kurš vēlējās detalizēti dalīties, ko tad saņēmis maltītēs. Viņš iesūtīja arī fotogrāfijas. Ko viņš novērojis?
“Kad medijos pirms kāda laika lasīju par ēdienu slikto kvalitāti ārstniecības iestādēs, nodomāju, ka šis stāsts ir krietni pārspīlēts. Jo nevar taču būt tā, ka slimus cilvēkus slimnīcās ēdina ar ēdienu, ko pats diezin vai vēlētos lietot uzturā! Pirms dažām nedēļām nokļuvu Rīgas Austrumu slimnīcā un pārliecinājos, ka publikācijās par ēdiena slikto kvalitāti nav neviena pārspīlējuma!
Visu cieņu “Gaiļezera” slimnīcas ārstiem, medicīnas māsām un pārējam medicīniskajam personālam. Par šo cilvēku darbu un attieksmi varu teikt tikai to labāko. Taču ēdiens ir zem katras kritikas! Varbūt tāds tiek piedāvāts, lai cilvēku pat viskritiskākajā situācijā atturētu no neatliekamās palīdzības saukšanas un nonākšanas slimnīcā? (Šo rakstu ar ironiju).
Visas tās desmit dienas, ko nācās pavadīt slimnīcā, mans lielākais pārbaudījums bija ēdienreizes. Dažus “pusdienu” piedāvājumus fiksēju fotoattēlos. Žēl vienīgi, ka nevaru pievienot aromātu, kurš reizēm bija gaužām nepatīkams.
Vistas zupa un sautējums ar kotlešveidīgu izstrādājumu.
Zupā vārgā buljonā peld makaroniņi un burkāniņi. Pilnīgi nekādas garšas. Sajūta, ka esam dabūjuši katlā palikušajiem biezumiem piešautu ūdeni, kurš atkal uzsildīts.
Otrajā ēdienā kaut kāds biezenis un kotlešizstrādājums, ar kuru, iespējams, bija domāts teftelis. Pilnīgi bezgaršīgi.
Salāti
Kas bija salikts kopā salātos, tā arī nesapratu. Tomēr, lai kādi produkti tiem patērēti, baudāmi tie nebija.
Visbeidzot jāmin kompots – vislabākajā padomju ēdnīcas garā iekrāsots ūdentiņš.
Zivs putra
Iespējams, šī vēstule tā arī nebūtu tapusi, jo uz slimnīcu cilvēki tomēr dodas ārstēties, nevis ēst, ja mūs nemēģinātu pabarot ar putru, kuru pat ļoti izbadējies cilvēks neēstu. Tāda kā vecas zivs biezputra ūdenī vārītā pļuriņā. Vienīgais, ko šī putra izraisīja, bija vēlme steigšus raut vaļā logu, lai izvēdinātu šī “ēdiena” smaku.
Vai tiešām nevienam nav žēl tos pārtikas produktus, kas šādā veidā tiek izķēzīti nebaudāmos ēdienos? Vai tiešām nevienam nav žēl to cilvēku darbu, kas šos produktus audzējuši? Kur paliek slimnīcas piedāvātie ēdieni, kurus pacienti to bezgaršības un sliktās kvalitātes dēļ nespēj apēst? Bet varbūt tas notiek ar mērķi “pabarot” Getliņu EKO atkritumu poligonā mītošo BIO atkritumu konteineru, par kuru nesen reklāmās stāstīja, ka tas esot badā…
Gan jau atbildīgās personas skaidros, ka slimnīca nav restorāns un par tām mazajām naudiņām, kas tiek piešķirtas viena pacienta paēdināšanai dienā, neko īpašu pagatavot nevar. Tomēr slimi cilvēki būtu pelnījuši vismaz tik daudz cieņas, lai viņiem neceltu galdā praktiski neēdamu ēdienu.
Aicinu Rīgas Austrumu slimnīcas vadību un Pārtikas veterinārā dienesta speciālistus, iepriekš ēdinātāju nebrīdinot, vismaz vienu dienu nedēļā uzturā lietot tikai RAKUS izraudzītā ēdinātāja piedāvātās brokastis, pusdienas un vakariņas un padalīties ar iespaidiem par to, cik šādi ēdieni ir atbilstoši slimu cilvēku ēdienkartei.”
