“Nāve ir ilūzija”: sieviete piedzīvo klīnisko nāvi un atklāj, ko pieredzējusi – tas mainīja visu 0
33 gadus vecā amerikāniete Brianna Lafertija ilgstoši cietusi no smagas neiroloģiskas saslimšanas. Kādu dienu viņa zaudēja samaņu un uz astoņām minūtēm piedzīvoja klīnisko nāvi. Pati viņa saka – pat šajā stāvoklī apziņa neesot “mirusi”, raksta “Daily Mail”.
“Nāve ir ilūzija, jo dvēsele nekad nemirst.
Apziņa paliek dzīva – mūsu būtība vienkārši transformējas.
Es nejutu savu ķermeni, bet biju dzīva, skaidri apzinoša un, šķiet, pat vairāk nekā jebkad iepriekš,” viņa pauž.
Viņa atminas, ka dzirdējusi balsi, kas vaicājusi, vai viņa ir gatava. Pēc tam viss iegrimis tumsā, un viņai šķitis, ka dvēsele atdalās no ķermeņa un nonāk citā telpā – tādā, kurā nepastāv laiks.
“Es pēkšņi atdalījos no sava fiziskā ķermeņa.
Tajā brīdī nebija ne sāpju, ne baiļu – tikai dziļš miers un skaidrība.
Šī atdalīšanās no fiziskās formas ļāva saprast, cik pārejoša un trausla ir cilvēka pieredze,” stāsta sieviete.
Viņas domas acumirklī esot materializējušās. Sieviete sastapusi arī citas būtnes kas neizskatījās pēc cilvēkiem, taču šķita dīvaini pazīstamas. Viņa ir pārliecināta, ka viņu pieskatījis “augstāks intelekts”, ko viņa pati dēvē par “beznosacījuma mīlestību”.
Šis klīniskās nāves brīdis pilnībā mainījis viņas skatījumu uz dzīvi un nāvi.
“Tas izmainīja manu dzīvi. Lietām, no kurām es baidījos, vairs nebija varas pār mani, un lietas, kurām es agrāk dzinos pakaļ, vairs nešķita svarīgas.
Tagad es jūtos pārliecināta un saprotu notikumu lomu mūsu dzīvē. Jo tagad zinu – viss notiek ar nolūku,” viņa rezumē.
Pēc reanimācijas Lafertijai nācās no jauna mācīties staigāt un runāt. Vēlāk ārsti veica eksperimentālu operāciju viņas hipofīzē, kas bija veiksmīga. Lai gan viņa atzīst, ka baidās no iespējas vēlreiz piedzīvot klīnisko nāvi, no pašas nāves viņa vairs nebaidās.
