Čempionu karalis. Vai būs, kas Jūrmalā glābj? Cepumu magnāta lieta nonāk tiesā. Nedēļas notikumu apskats 2
“Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Cilvēks. Čempionu kapteinis
Godprātīgs darbarūķis, cīņā saucējs un cilvēks, uz kuru var paļauties – trīs spilgtas Latvijas 3×3 basketbola izlases kapteiņa Agņa Čavara iezīmes. Nu jau nepilnu nedēļu viņš ir olimpiskais čempions.
Ķekavnieks nav no tiem spēlētājiem, kas izceļas ar punktu gūšanu, taču viņa ieguldījums panākumos ir neatsverams. Lai gan ar basketbolistam pieticīgiem auguma parametriem (1,96 m), spēj zem groza veiksmīgi cīnīties ar raženākiem pretspēlētājiem.
5×5 basketbolā arī Latvijas līmenī nespēlēja pirmās vijoles, bet viņa arsenāls lieti noderēja pirms četriem gadiem olimpisko spēļu programmā iekļautajam 3×3.
Agnis ļoti atlētisks bijis jau no jaunieša gadiem. Pats atzīst, ka bērnībā piemita bravūra un karstas asinis, nebija no tiem, kam patiktu skolas sols, bet, kas svarīgi – ar gaišu galvu. Ja sēdās pie grāmatām, tad vielu apguva ātri.
Noteikti arī tādēļ jau pēc 25 gadu vecuma, saprotot, ka ar basketbolu ilgtermiņā nevarēs nodrošināt ģimeni, iestājās augstskolā un izmācījās par programmētāju. Vēl neilgi pirms olimpiskajām spēlēm treniņus savienoja ar algotu darbu.
Komandā tiek dēvēts par fāteru – prātīgākais no spēlētājiem, pieskata pārējos, palīdz ar organizatoriskiem jautājumiem. Inteliģents – lai gan agrāk spēlējis kopā ar Raimondu Feldmani, joprojām viņu uzrunā par treneri.
Ģimenes cilvēks – ar sievu Indru ir kopā kopš 11. klases, ģimenē aug nepilnus divus gadus vecs dēls Adrians. Pagājušajā nedēļā Čavars nosvinēja 35. dzimšanas dienu un pats atzīst, ka pēc šīs sezonas būs jāpieņem lēmums, vai turpināt spēlētāja karjeru.
Agnis ir reālists un spēlēs tikai tad, ja redzēs motivāciju un spēju daudz ko upurēt basketbola vārdā. Gulēšana uz lauriem – tas nav stāsts par viņu.
Neskaidrība. Nevakcinētus bērnus laidīs kultūras pasākumos?
Šobrīd spēkā esošais Covid-19 drošības pasākumu regulējums ierobežo 12 gadu vecumu nesasniegušu bērnu iešanu uz koncertiem un citiem kultūras pasākumiem “zaļajā” režīmā, kad pasākumu var apmeklēt vakcinētas vai Covid-19 izslimojušas personas.
Šis ir nepatīkams apstāklis, kas kultūru “nogriež” ne tikai bērniem, bet arī viņu vakcinētajiem vecākiem, kuri vēlas apmeklēt koncertu vai izrādi kopā ar bērniem.
Pašlaik regulējums nosaka, ka bērniem līdz 12 gadu vecumam atļauts apmeklēt tikai “dzeltenā” drošības režīma (ar Covid-19 testiem) pasākumus, pat ja bērnus pavadošie vecāki ir vakcinēti. Iznākumā – vecāki neapmierināti protestē, bet pasākumu rīkotāji sūdzas par publikas zudumu.
Pagājšnedēļ portāla “Delfi” rīkotajā diskusijā kultūras ministrs Nauris Puntulis solīja, ka, tiekoties ar veselības ministru Danielu Pavļutu, viņš rosināšot mainīt regulējumu, lai bērni varētu apmeklēt arī “zaļā” drošības režīma pasākumus – līdz piecu gadu vecumam bez pārbaudēm, bet līdz 12 gadu vecumam, pirms pasākuma veicot Covid-19 testu.
Iespējams, ka ministra rosinājums paliks tikai solījumu līmenī, jo ir liela varbūtība, ka tas negūs atbalstu valdībā – epidemioloģiskie riski var būt pārāk augsti.
Šobrīd izskan prognozes par saslimstības rādītāju pieaugumu saistībā ar jauno Delta paveida vīrusu, tāpēc ierobežojumu mazināšana būs pēdējais, par ko var būt runa.
Arī vakcinētie kultūras pasākumu apmeklētāji, jādomā, ne visi būs iepriecināti par iespēju pavadīt, piemēram, teātrī divas stundas, zinot, ka turpat līdzās ir nevakcinēts bērns.
Arī pats N. Puntulis negarantēja, ka izdosies panākt izmaiņas regulējumā, norādot, ka testētu bērnu klātbūtnes atļauja daudziem likšot jautāt, kāpēc tādi nevar būt arī pieaugušie?
Bažas. Vai būs, kas Jūrmalā glābj?
Latvijas Radio pagājšnedēļ ziņoja, ka notiekot dumpis Jūrmalas pašvaldības policijā: piektā daļa likumsargu uzrakstījuši vēstuli domes vadībai ar pretenzijām pret priekšniecību. Ja dome neiesaistīsies norādīto problēmu risināšanā, policisti draudot ar kolektīvu aiziešanu.
Jūrmalas pašvaldības policijā strādājot ap 200 darbinieku, šogad policiju pametuši 14. Dažas dienas pēc traģiskā gadījuma jūlija vidū, kad jūrā noslīka septiņus gadus vecs bērns, atlūgumus uzrakstījuši 11 jeb lielākā daļa no 14 pludmales glābējiem. Darba uzteikumus gatavojot arī policijas dežūrdienests.
Tomēr pašvaldības vadība uzskata, ka vaina ir pašos dumpiniekos, kas negribot kārtīgi strādāt, nevis policijas vadībā.
Kā var noprast, septiņu lappušu vēstulē visvairāk pārmetumu veltīti policijas priekšniekam Uldim Bēniņam, kurš šobrīd ir atvaļinājumā. Darbinieki sūdzas par priekšnieka noteiktām virsstundām, nespēju sagādāt vasaras apģērbu un transportu, rīkojumiem rakstīt bezjēdzīgus protokolus, nevis reāli strādāt sabiedrības labā, represijām utt.
No tā visi darbinieki esot depresijā. To visu kopā laikam sauc par bosingu. Ceram, ka pašvaldība drīzumā atrisinās savas policijas problēmas, pretējā gadījumā gan pati Jūrmala kļūs nedroša, gan peldēšanās jūrā.
Vai Jūrmalas kūrorta apmeklētājiem jāuztraucas, ka pludmalē vairs nebūs glābēju? Kā “Latvijas Avīzei” paskaidroja Jūrmalas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Kaspars Platnieks, patlaban atpūtnieku drošību pludmalē uzrauga 17 profesionāli glābēji.
Papildus sabiedrisko kārtību pludmalēs uzmanot pašvaldības policijas Mobilās operatīvās grupas darbinieki, tādējādi tiekot nodrošināta drošība pludmalē.
Dome plānojot kritisko situāciju izvērtēt divu nedēļu laikā, sagaidot no atpūtas arī nebūšanās vainoto policijas priekšnieku.
Tiesvedība. Cepumu magnāta lieta nonāk tiesā
Tiesai nodota skandalozā cepumu magnāta, uzņēmuma “Adugs Production” īpašnieka Jāzepa Zukula krimināllieta. Zukuls un vēl divas personas tiek apsūdzētas par cilvēku tirdzniecību un viegla miesas bojājuma nodarīšanu.
Prokuratūra ziņo, ka par iespējamās cilvēktirdzniecības upuriem kļuvuši ne mazāk kā septiņi Indijas pilsoņi. Valsts policija aizdomās turētās personas aizturēja pērn novembrī, nosakot apcietinājumu.
Zukuls apcietinājumā pavadīja līdz februārim, jo tiesa noteica uzņēmējam 50 tūkstošu eiro drošības naudu, ko viņš samaksāja. Savukārt abi pārējie pret drošības naudu attiecīgi 5000 un 10 000 eiro tika atbrīvoti pērn novembrī. Tagad tiesai būs jālemj par to, kādu sodu piemērot apsūdzētajiem.
Krimināllikums par cilvēku tirdzniecību paredz brīvības atņemšanu no pieciem līdz 15 gadiem ar vai bez mantas konfiskācijas. Tikmēr uzņēmuma advokāte Viktorija Jarkina notikušo sasaista ar reiderisma mēģinājumu un konkurentu cīņu par iespēju piegādāt preces lielveikaliem “Maxima” un “Rimi”.
Uzņēmums inkriminēto nodarījumu kategoriski noliedza. Uzreiz pēc notikušā vairāki lielveikali paziņoja par sadarbības apturēšanu ar “Adugs Production” līdz visu apstākļu noskaidrošanai.
Nepilnu mēnesi pēc notikušā sadarbību ar uzņēmumu atsāka “Elvi”, savukārt “Rimi Latvia” un “Maxima Latvija” joprojām sadarbību nav atjaunojuši.
Sagatavojuši: Ilmārs Stūriška, Artis Drēziņš, Aija Kaukule, Sandra Dieziņa
