Foto: Sandra Ruska

Daudzveidīgie salāti – pasaulē ir ap 140 to veidu! Šķirnes un audzēšanas īpatnības 2

Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Koka čūskas gads tuvojas. Ko tas nesīs katrai zodiaka zīmei 2025. gadā
Kokteilis
“Tā nav patiesība!” Guntars Račs noliedz, ka Laura Grēviņa ir viņa meita
Veselam
Gan garšīgi, gan veselīgi: uztura speciālists nosauc labāko alternatīvu biezpienam
Lasīt citas ziņas

Kad dienas kļūst garākas un gaisā sajūtams pavasaris, tā vien gribas baudīt pirmos pavasara zaļumus. Vieni no tiem, ko varam viegli izaudzēt savā dārziņā, ir dažādi salāti.

Pasaulē zināms ap 140 veidu dārza salātu. Tie ir viengadīgs lapu dārzenis, un salātlapas mēdz būt dažādas formas un nokrāsas – no gaiši zaļām līdz violetām. Konsultē SIA “Mārupes sēklas” pārstāve Indra Ganiņa.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dārza salātus iedala divās pamatgrupās – lapu salāti, kuri augot veido lapu rozeti, un galviņsalāti, kuru lapas sakopotas galviņā.

Galviņsalāti veido ieliektas lapas, kas pārklāj cita citu, veidojot galviņas līdzīgi kā kāposti. Atkarībā no šķirnes gatavību sasniedz 45–70 dienās. Galviņsalātus iedala divās grupās – ledussalāti un sviesta salāti.

Ledussalāti (Lactuca sativa L. var.capitata)

Tie veido ciešas galviņas ar kraukšķīgām, sulīgām lapām. Galviņas var sasniegt kārtīgas kāpostgalvas lielumu un svērt vairākus kilogramus. Vieglāk mazgāt un apstrādāt, jo lapas ir stingras. Var saglabāt ilgāk nekā citu veidu salātus – ledusskapī glabājas ilgāk par nedēļu.

Tiem piemīt neitrāla garša, tāpēc labi sabalansē citu ēdienu garšu un atšķirībā no citiem salātiem neatsulojas.

Indra Ganiņa kā viegli audzējamu, kas izturīga pret iekšējo lapu melnēšanu, iesaka šķirni ‘Tevion’. Veido perfektas apaļas, kraukšķīgas galviņas. Ledussalāti ‘Robinson’ ir atzīti par lielveikalu iepakojuma standartu. Ātri augoši, ar vidēja lieluma galviņām un izturīgi pret izziedēšanu.

‘Frillice’ ir krokoti salāti ar ledussalātu konsistenci, bet neveido galviņas – lapas sulīgas, kraukšķīgas, ļoti garšīgas. Laba izturība pret slimībām un pāraugšanu.

Galviņsalāti jeb sviesta salāti

Vieni no populārākajiem salātu veidiem. Neveido tik ciešas galviņas kā ledussalāti. Tiem ir īpaši mīkstas un maigas, patīkamas konsistences lapas. Lapu krāsa zaļa vai sarkana, to gali viļņaini vai gludi.

Reklāma
Reklāma

Populāra ir šķirne ‘Barilla F1’, tā veido līdz kilogramam smagas galviņas, kas izturīgas pret neīsto miltrasu. Jaunums ir šķirne ‘Sappian’, kurai ir augsta tolerance pret stresa apstākļiem. Galviņas pievilcīgi zaļā krāsā, izturīgas pret neīsto miltrasu, vīrusu (TBSV) un laputīm.

Lapu salāti (Lactuca sativa L. var. secalina)

Tiem ir dažādu formu un krāsu lapas. Tās var būt no gandrīz pilnīgi gludām līdz ļoti krokotām, bet krāsa no salātzaļas līdz sarkanvioletai ar dažādiem pārejas toņiem un citā krāsā ietonētām lapu malām. Lapu salātiem ir īss veģetācijas periods, jo lielākā daļa šķirņu lietošanas gatavību sasniedz 30–45 dienās pēc sadīgšanas.

Romiešu salāti

Raksturīgas garas, dažkārt rievotas lapas, tās neveido tipisku salātu galviņu, drīzāk izaug eliptiskā, irdenā, ne pilnībā noslēgtā galviņā. Lapas dažādos zaļos toņos – no salātzaļām līdz dzeltenzaļām, pēc izskata atgādina prīmulas lapas. Tos dēvē arī par salātu un spinātu krustojumu.

Romiešu salātiem raksturīgs daudz ilgāks uzglabāšanas laiks un augstāka izturība pret karstumu, kā arī augstāka uzturvērtība nekā sviesta vai ledus salātiem.

Šie salāti ir klasiska Cēzara salātu sastāvdaļa.

Jaunums ir šķirne ‘Yakina’ ar gaišzaļām lapām. Labi iztur augstu temperatūru, var audzēt no pavasara līdz rudenim.

Minišķirnes ir ‘Khan’ ar zaļām, spīdīgām, noapaļotām lapām un ‘Moonred’ ar sarkanām lapām.

Ozollapu salāti

Lapas plūksnainas, atgādina rozetē sakārtotas ozollapas. Ir šķirnes ar dažādu nokrāsu zaļām vai sarkanām lapām, kā arī gaišzaļām lapām ar sarkanu malojumu. Ozollapu salātiem piemīt īpatnēja pikanta garša, kas atgādina riekstus. Slikti glabājas ledusskapī.

Audzēšana izplatīta amatieru vidū. ‘Red Salad Bowl’ veido sarkanlapu rozetes. Var plūkt atsevišķas lapiņas vai vākt visu rozeti.

Daudzlapu salāti

Veido daudzas mazas atsevišķas lapas ar minimālu griezuma virsmu, kas uzlabo glabāšanas laiku. Daudzlapu salātu šķirnes pieejamas ar dažādām lapu formām, izmēriem un krāsām.

Kā jaunumu Indra Ganiņa min šķirni ‘Verdagio’ ar kraukšķīgām lapām, tā piemērota audzēšanai gan siltumnīcā, gan uz lauka visu gadu.

Salanova tipa salāti

Tos sauc arī par viena grieziena salātiem. Izgriežot kacenu, kompaktā salātu galviņa sadalās atsevišķās mazās lapiņās. Sulīgie daudzlapu salāti nav jāgriež sīkāk. Tiem ir laba garša un maiga konsistence. Var izmantot ne tikai kopā ar citiem lapu salātiem, bet arī ar lapām izdekorēt ēdienus un likt tās uz sviestmaizēm. Izveidotas šķirnes gan zaļā krāsā, piemēram, ‘Aquino F1’ un ‘Cook’, gan sarkanā krāsā: ‘Seurat’ un ‘Xerafin F1’, un ‘Triplex’, kas paredzēti audzēšanai visu sezonu.

Batāvijas tipa salāti

Veido lielas, platas lapu rozetes ar nenoslēgtām vai ļoti mazām galviņām vidū. Batāviju lapas garšo līdzīgi kraukšķīgajiem ledussalātiem, taču garša ir izteiktāka – maigi salda. Izveidotas šķirnes ar spilgti zaļām un sarkanbrūnām lapām. Batāvijas tipa salāti ir karstumizturīgi, un vienlaikus tiem piemīt izturība pret zemām temperatūrām.

Šķirne ‘Caipira F1’ veido gaiši zaļu galviņu ar krokotām lapām. Izturīga pret neīsto miltrasu, laputīm, salātu mozaīkas vīrusu. Var audzēt gan uz lauka, gan siltumnīcā.

Lauka salāti

Lauka salāti jeb salātu baldriņš, saukti arī par jēra salātiem (Valerianella locusta) ir viegli audzējami. Augi ir mazi, ļoti kompakti. Lapas mazas, apaļas, spīdīgas, tumšzaļas, veido mazu rozeti. Piemīt maiga riekstu garša.

No salātu veidiem ir līderi C vitamīna satura ziņā. Lapiņas ātri vīst, tāpēc tos nevar ilgi uzglabāt.

Audzēšanas īpatnības

Salāti nav prasīgi augsnes ziņā, tomēr labāk jutīsies trūdvielām bagātā, irdenā augsnē, saulainā vai daļēji noēnotā vietā.
Sēklas sēj 0,5–1 cm dziļi. Ērti izmantot granulētas sēklas, kas nopērkamas arī mazākos apjomos.
Lai svaigus salātus varētu baudīt ilgāk, tos iesaka sēt atkārtoti ar divu nedēļu intervālu.
Aukstumizturīgi un sadīgst jau pie 8–10 °C, bet ieteicamā dīgšanas temperatūra ir 15–17 °C. Augšanas laikā temperatūrai nav vēlams pārsniegt 20 °C.
Agrai ražai labāk audzēt no dēstiem, kurus 4–5 lapu stadijā izstāda pastāvīgā vietā. Atkarībā no laikapstākļiem siltumnīcā izstāda marta beigās, bet uz lauka aprīļa vidū. Stādīšanas attālums 20 x 20 cm.
Izstādot uz lauka, pirmās nedēļas salātiem pārsedz agrotīklu.
Karstā laikā salātiem mēdz pietrūkt arī kalcija, kā dēļ uz lapām veidojas lapu malas iedega jeb nekroze. To var novērst, miglojot ar kalcija nitrātu (50 g/10 l) vai CalMax (50–100 ml/10 l ūdens).
Salāti ir mitrumprasīgi, bet pārlaistīšana veicina puves attīstību. Savukārt sausums un karstums veicina izziedēšanu un rūgtas garšas veidošanos.

Īpaši agrai ražai var izmantot salātu maisījumu ‘Baby Leaf’, kas sastāv no dažādām salātu šķirnēm, kuras novāc nepieaugušas vairākas reizes.

Uzmanies no nitrātiem!

Ēdot pirmos agros dārzeņus, to skaitā salātus, kas audzēti siltumnīcā, bez cerētās vitamīnu devas varam uzņemt arī palielinātu nitrātu daudzumu. Nitrāti organismā pārvēršas par nitrītiem, kuru toksiskās iedarbības rezultātā tiek nomākta šūnu un audu elpošana un iestājas skābekļa deficīts. Nitrīti īpaši bīstami bērniem un veciem cilvēkiem.

Nitrātu koncentrāciju augos nosaka vairāki faktori: minerālmēslu izmantošana, apgaismojums un temperatūra. Ja saules gaismas, piemēram, siltumnīcā, pavasarī pārāk maz, nitrāti pastiprināti tiek uzkrāti augā, īpaši stublājā.

Ja dārzeņus audzējam paši, ražu labāk novākt pēcpusdienā, nevis no rīta, jo šajā laikā gaisma jau būs noārdījusi nitrātus.

Nitrātu uzkrāšanos veicina arī bagātīgi slāpekli saturošs mēslojums, no kā vajadzētu izvairīties.

Kas salātos vērtīgs

Lai arī salātos 90–95% ir ūdens, tie satur arī daudz vitamīnu: A, B2, B6, PP, K, C, karotīnu, kā arī mikroelementus, to skaitā kāliju, kalciju, dzelzi, fosforu, magniju. Tie bagāti ar šķiedrvielām, kas veicina gremošanas sistēmas darbību. Hlorofils stimulē hemoglobīna un eritrocītu veidošanos asinīs, tāpēc tas ir obligāts uzturā pie staru terapijas.
Salātus ēdam neapstrādātus, līdz ar to labāk saglabājas siltumjutīgie vitamīni un minerālvielas. Salāti tiek ierindoti mazkaloriju diētu saraksta augšgalā, jo 100 gramos produkta vidēji ir tikai 15–25 kilokalorijas. Sarkanlapainie salāti satur antociānu – pigmentu, kas palīdz vēža, sirds un asinsvadu slimību profilaksei.

Der zināt

100 gramos salātu vidēji ir:
18 mg C vitamīna
0,05 mg folijskābes
264 mg kālija
68 mg kalcija

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.