Milzīgās jaunās mošejas būve izraisa diskusijas Francijā. Dievnams musulmaņiem vai “ārzemju iejaukšanās”? 4
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Francijas musulmaņi žēlojas, ka viņiem valstī trūkst dievnamu, tāpēc viņiem Allāhs esot jāpielūdz par mošejām pielāgotās noliktavās. Tagad Strasbūrā, Francijas austrumos, top Sultāna Ejupa mošeja, kas būšot viena no lielākajām Eiropā.
Strīds par mošejas finansējumu
Jaunajā mošejā varēs izvietoties 2500 dievlūdzēju, bet palīgtelpās būs skola, ēdnīca, bibliotēka un vairāki desmiti veikalu, atzīmē izdevums “The Telegraph”.
Mošejas būves finansētāji no turku diasporas organizācijas “Milli Gorus” (“Nacionālā vīzija”) apgalvo, ka osmaņu stila ēkas simbolisms būšot salīdzināms ar Dievmātes katedrāli Strasbūrā, pasaules vecāko gotisko katedrāli.
Taču strīds ar Francijas valdību par mošejas finansējumu pamudinājis prezidentu Emanuelu Makronu apsūdzēt mošejas būvniekus par “ārvalstu iejaukšanos un pretdarbošanos Francijas centieniem veidot apolitisku “Francijas islāmu” un iznīdēt islāmisko “nodalīšanos””.
Šis strīds izgaismo saspringto gaisotni, kādā Francijas valdība cenšas apslāpēt radikālismu, atbalstīt laicīgos likumus un atbildēt uz sūdzībām par pienācīgu lūgšanu vietu trūkumu sešiem miljoniem Francijas musulmaņu, no kuriem aptuveni divi miljoni ir aktīvi ticīgie.
Strīds izcēlās martā, kad Strasbūras mēre no Zaļo partijas apstiprināja Sahina lūgumu par 2,5 miljonu eiro aizdevumu no mošejas būves kopējās 32 miljonu eiro tāmes.
Lai gan pārējā Francijas teritorijā ir aizliegts finansēt jaunas reliģiskās būves no sabiedriskā budžeta, Elzasas un Mozeles apgabalos tas ir atļauts, jo tiem kā bijušajiem Vācijas rajoniem ir atsevišķs statuss.
Kad mēre paziņoja, ka viņa tikai akceptējusi viņas priekšgājēju agrāk apstiprināto projektu, tas pamudināja Makrona valdības bargo iekšlietu ministru Džeraldu Darmanēnu apsūdzēt viņu organizācijas finansēšanā, kas atbalsta politisko islāmu un saistīta ar Turcijas valsti.
Ministra ieskatā, “Milli Gorus” un vēl divi citi grupējumi ir rīkojušies pretvalstiski, atsakoties parakstīt prezidenta Makrona “Franču islāma principu hartu”.
Tās parakstītāji piekrīt islāma savietojamībai ar Francijas Republikas vērtībām un dzimumu vienlīdzību un noraida politisko islāmu.
Parīze noraida politisko islāmu
Analītiķi atzīmē, ka tika uzkurināts konflikts starp dažādiem sabiedrības slāņiem, vieniem sūdzoties par varasiestāžu naidīgu attieksmi, bet otriem apvainojot Strasbūras domi radikālā islāmisma finansēšanā.
Darmanēns apstrīdēja tiesā domes plānoto subsīdiju mošejas būvei. Francijas parlaments pieņēma likumu, ka visām organizācijām, kas saņem valsts subsīdijas, jāpiekrīt “republikānisko vērtību” uzturēšanai.
Tas liedz saņemt finansējumu reliģiskām būvēm no tādām valstīm kā Turcija, Katara un Saūda Arābija un pieprasa organizācijām deklarēt ziedojumus virs 10 000 eiro.
Turcijas prezidents Redžeps Erdogans nodēvējis šo likumu par “giljotīnu franču demokrātijai”, kas esot pretrunā ar cilvēktiesībām, reliģijas brīvību un eiropeiskajām vērtībām, un mudināja to atcelt.
Makrona administrācija apsūdzēja viņu par iejaukšanos Francijas iekšlietās. Sahins noliedzis, ka būtu saņēmis atbalstu vai finansējumu no Erdogana valdības.
Islāma terorisms priekšplānā
Reliģiskas ievirzes terorakti ir Francijas ikdiena. Viens no pēdējiem uzbrukumiem notika pagājušajā nedēļā, kad policijai zināms islāmistu radikālis paguva sadurt policisti, pirms tika nošauts.
Islāmistu terorisms ir izvirzījies priekšplānā, it īpaši pirms šomēnes paredzētajām reģionālajām vēlēšanām un prezidenta vēlēšanām nākamgad, kad Makronam atkal būs jāsacenšas ar galēji labējo spēku līderi Marinu Lepēnu.
“Šodien politiķis, kas atrod labu ienaidnieku un saceļ lielu troksni, uzvar vēlēšanās, un, manuprāt, mēs tiekam izmantoti šādam nolūkam,” paziņojis Strasbūras mošejas prezidents un organizācijas “Milli Gorus” reģionālais vadītājs Ejups Sahins.
“Šajā situācijā labākais, ko var darīt, ir pasmaidīt un paciest to,” viņš izteicies intervijā “The Telegraph”. Strasbūras universitātes Turcijas studiju nodaļas vadītājs Samims Akgonuls neapšauba, ka organizācija “Milli Gorus” ir politizēta, jo tā atteikusies parakstīt Makrona hartu par Francijas islāmu. Ta
ču viņš atzīmē, ka “Milli Gorus” ir autonoma organizācija un nav pietuvināta Erdoganam.
Pēdējās vēlēšanās tā atbalstīja Turcijas opozīciju, un visdrīzāk tāpēc Ankaras ziedojumi ir apsīkuši. Viņaprāt, “Milli Gorus” integrējas Francijas sabiedrībā, un valdības atteikums finansiāli tai palīdzēt iegrūstu to Turcijas rokās.
Vairākums dievlūdzēju Francijas mošejās ir Francijas pilsoņi, kas dzimuši Francijā. Analītiķi atzīmē, ka Francijas varasiestādēm jāspēj musulmaņus integrēt vietējā sabiedrībā, lai nepamestu viņus galēji labējo spēku spiedienam, kas var izraisīt tikai jaunus terora aktus.
