“Kamēr vieni upurē savas dzīvības frontē, citi uzbarojas” – Romāns Meļņiks par korupcijas aizdomu ēdu Ukrainā
0
Kad neķer korumpantus – slikti, kad ķer – atkal slikti. Kad tad būs labi? Šāds pārfrāzēts Lennebergas Emīla teiciens nāk prātā, vērojot kaislības ap pašreizējo korupcijas skandālu Ukrainā.
To, ka Ukrainā ir korupcija, runāja jau sen. Tostarp bija ziņas, ka regulāras izmeklēšanas veikuši augsta līmeņa ASV dienesti, vērtējot starptautiskas palīdzības izlietojumu, taču toreiz nekādi konkrēti pārmetumi netika izteikti. Vismaz ne publiski. Taču dīvainā kārtā tieši tad, kad valsts pret korupciju sāk cīnīties praktiski un kad tiek aizturētas vai aizdomās jau konkrēti turētas “lielās zivis”, visi apkārt tā kā pamostas ar domu, ka nu gan korupcija esot traucēklis gan karošanai, gan miera sarunām. Tā, piemēram, Ungārijas premjerministrs šajās dienās Orbāns paudis, ka pēc korupcijas atklāšanas Ukrainas prezidenta Zelenska tuvākajā lokā viņš nedomājot ziedot ne eiro Ukrainas atbalstam. Kas tad ir tas lielais sliktums – korupcija vai korupcijas apkarošana?
Problēma tiešām būtu, ja cīņa pret korupciju tiktu izmantota kā instruments dažādu politisko vai ekonomisko grupējumu cīņā, kā tas daudzkārt redzēts Krievijā (kad, piemēram, bijušā aizsardzības ministra vietnieku un padotos soda, bet “šefs” izpeld sveikā). Tāpat sabiedrotajiem pamats mazināt atbalstu Ukrainai rastos, ja tās vadība sāktu aktīvi piesegt personas, kuru darbošanos izmeklē korupcijas apkarotāji. Bet vismaz no publiski pieejamas informācijas noprotams, ka nekas tāds nav bijis.
Protams, viss atkarīgs no personiskas attieksmes. ASV prezidents Tramps, piemēram, ir viens no tiem, kuri īpaši akcentē pašreizējo korupcijas apkarošanas Ukrainā aktīvo fāzi kā Zelenska vājuma brīdi. Un acīmredzami tiecas to izmantot, lai panāktu Ukrainas piekāpšanos miera sarunās.
Ir vājuma brīdis? Zelenskim emocionāli droši vien šis ir smagu pārbaudījumu laiks, jo aizdomas par lieliem noziegumiem krīt uz viņa tuvākajiem līdzgaitniekiem uz kuriem viņš paļāvies. Vai ir pamats domāt, ka tāpēc viņš varētu kļūt piekāpīgāks Trampa un Putina prasībām? Nē! Jo viņa paša tauta par to viņu nolinčotu!
Proti, kopš Zelenskis 2022. gada 24. februārī kļuva par karognesēju ukraiņu pretošanās cīņā pret krievu iebrucējiem, viņš vairs nevar atkāpties ne par soli. Vēl vairāk – viņš nevar pat piestāt, viņam jāved cīņā līdz galam, līdz okupantu pilnīgai patriekšanai. Un šķiet, ka viņš to ļoti labi saprot. To varējām redzēt kaut vai no prezidenta biroja vadītāja Jermaka atbrīvošanas no amata tūlīt pēc kratīšanas viņa darba telpās. Nekādas atrunas, nekādas piesegšanas. Vismaz šķietami nekādas atraušanās no pamatprioritātes – kara pret iebrucēju.
Tramps to nezina? Nesaprot? Kāpēc korupcijas skandālu Ukrainā pasniedz kā Zelenska vājuma brīdi? Jo velk paralēles ar sevi un iedomājas, ka kādā brīdī var būt līdzīgā izmeklētāju uzmanības centrā, ņemot vērā administratīvo resursu izmantošanu “dīliem”? Nu, labi, ne tagad, bet nākotnē?
Lai nu kā būtu ar Trampu un viņa domubiedriem, šajā situācijā ir labi, ka augsta līmeņa korupcijas apkarošanu Ukrainā ar sapratni uztver sabiedrotie Eiropā. Vācijas kanclers Merzs paudis, ka Vācijas valdība sagaida, ka Ukraina enerģiski turpinās cīņu pret korupciju un veiks tālākas reformas, īpaši tiesiskuma jomā. Francijas prezidents Makrons, piemēram, tiekoties ar Ukrainas prezidentu Zelenski 1. decembrī, atbalstu Ukrainas cīņai pret korupciju apliecinājis, pievēršot uzmanību Krievijai: jūs nekad neredzēsiet tādus pretkorupcijas pasākumus Krievijā, jo tur nav neatkarīgu pretkorupcijas institūciju un neatkarīgas tiesu varas.
Cik nu bija iespējas, papētīju sabiedrības noskaņojumu Ukrainā. Izskan dažādi vērtējumi – no Krievijas propagandistu acīmredzami ietekmētiem “kamēr vieni upurē savas dzīvības frontē, citi uzbarojas” līdz pat izteikti pozitīviem vērtējumiem par lielo attīrīšanos. Tiesa, pozitīvu vērtējumu (vismaz no reāliem viedokļu paudējiem nevis mākslīgi ģenerētiem) ir vairāk. Tas, ko sagaida cilvēki – lai attīrīšanās turpinātos.
Aptaujas jau iepriekš uzrādīja korupciju par ukraiņu skatījumā vienu no svarīgākajām problēmām valstī, protams, līdztekus nepieciešamībai patriekt iebrucēju. Turklāt respondentu skatījumā laikā kopš kara sākuma situācija ar korupciju ir pat pasliktinājusies. Loģiski, ka daudzi aptaujātie par galvenajiem korupcijas izraisītājiem uzskata valsts augstākās varas institūcijas.
Protams, arī Ukrainā labi zināms senais teiciens, ka zivs pūst no galvas. Tas, ka izmeklēšanai par korupciju šajā gadījumā pakļauti varai īpaši pietuvinātie, ir skaidrs signāls visiem, ka nebūs pasargāti arī pārējie.
Protams, cilvēki ar aizdomām uzlūko visus varas virsotnē, taču ir arī arī tā, ka tiem pie varas esošajiem, kuri nav, tā teikt, sašmucējušies ar naudu, šis ir nevis vājuma, bet gan jauna sabiedrības uzticēšanās kredīta saņemšanas brīdis. Valstij kopumā tas iezīmē vēl vienu būtisku soli Rietumu virzienā, distancējoties no Krievijas. Ļoti trāpīgi to šajās dienās vienā no intervijām, tostarp komentēdams karā iesaistīto karavīru noskaņojumu, pauda ukraiņu militārais eksperts Grabskis: “Ukrainai šis korupcijas skandāls dod cerību uz taisnīgumu”.
