Foto: REUTERS/SCANPIX
Foto: REUTERS/SCANPIX
Ugunsdzēsēji strādā Krievijas raķešu uzbrukuma vietā, Krievijai uzbrūkot Ukrainai, Zaporižjā.

Aizdomas, ka Maskava izskata trīs kara scenārijus, tostarp darbības pret Baltijas valstīm 0

Pievieno LA.LV

Politisko lietu centra vadītājs Andrijs Kovaļenko norāda, ka Maskava virza likumprojektus, kas varētu legalizēt agresīvas darbības pret NATO.

Veselam
Tās var ēst pat naktī! 9 veselīgas uzkodas, kas nenodarīs gandrīz nekādu ļaunumu jūsu figūrai
Kokteilis
Trijām zodiaka zīmēm šodien īpaši jāuzmanās, lai nesabojātu attiecības ar citiem
“Jā, to izdarīja Krievija,” Putins beidzot nāk klajā ar ilgi gaidītu atzīšanos
Lasīt citas ziņas

Krievija izskata vismaz trīs kara pret Ukrainu attīstības scenārijus. Maskavas plāni ietver gan iespējamu konflikta iesaldēšanu, gan pāreju uz hibrīdkaru ar NATO valstīm, paziņojis Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Politisko lietu centra vadītājs leitnants Andrijs Kovaļenko.

Pirmais scenārijs paredz karadarbības turpināšanu vismaz līdz 2028. gadam. Krievija īpašu uzsvaru liek uz 2026. gada pavasara-vasaras kampaņu, plānojot plaša mēroga uzbrukuma operācijas.

CITI ŠOBRĪD LASA
“Šāds kara scenārijs līdz 2028. gadam nav reālistisks bez papildu mobilizācijas Krievijā,” uzsvēra Kovaļenko.

Otrais variants paredz pakāpenisku uguns pārtraukšanu un frontes līnijas iesaldēšanu. Pēc viņa teiktā, Krievijas propaganda jau sākusi gatavot sabiedrību šādam scenārijam.

“Propagandisti veido naratīvu, ka diktators Vladimirs Putins bijis nepietiekami informēts par situāciju frontē un karš nonācis strupceļā ģenerāļu rīcības dēļ,” norādīja Kovaļenko.

Trešais, agresīvākais scenārijs paredz kara turpināšanu Ukrainā, vienlaikus pakāpeniski pārejot uz hibrīdkonfrontāciju ar NATO, tostarp iespējamas darbības pret Baltijas valstīm.

Kovaļenko norādīja, ka Krievija jau virza likumprojektu, kas ļautu izmantot armiju ārvalstīs, lai “aizsargātu Krievijas pilsoņus”.

“Baltijas valstu gadījumā Kremlis varētu izmantot bezpilota lidaparātu uzbrukumus, kā arī nelielas sabotāžas un izlūkošanas grupas, kas iefiltrētos šo valstu teritorijā konkrētu operāciju veikšanai,” viņš skaidroja.

Vienlaikus Kovaļenko uzsvēra, ka šie scenāriji ir tikai iespējamie attīstības virzieni un var neatspoguļot reālo situāciju kaujas laukā vai ģeopolitikā.

Kā vēsta ziņu aģentūra LETA, Krievija no trešdienas rīta līdz ceturtdienas rītam veikusi kombinētu triecienu Ukrainai ar droniem un raķetēm, un kopumā diennakts laikā bija 703 gaisa mērķi, pavēstīja Ukrainas Gaisa spēki.

Uz Ukrainu raidītas 19 ballistiskās raķetes “Iskander-M”/S-400, 20 spārnotās raķetes H-101, piecas spārnotās raķetes “Iskander-K”, kā arī 659 droni.

Līdz plkst. 7.30 notriektas 19 raķetes H-101, astoņas “Iskander-M”/S-400, četras “Iskander-K” un 636 droni, teikts paziņojumā.

Fiksēti 12 raķešu un 20 trieciendronu trāpījumi 26 vietās.

Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.