Foto: Edijs Pālens/LETA

Edvards Smiltēns: Divos gados pašvaldībām atņem vairāk nekā 250 miljonus eiro 4

28.oktobrī Saeimā sāka skatīt budžeta likumu paketi. Līdztekus pozitīvām lietām, piemēram atsevišķu solījumu izpildei, budžetā redzamas satraucošas tendences.

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
Krievija vismaz mēnesi zināja par terorakta gatavošanu: “Lai viņi nestāsta pasakas fejai!” 87
Lasīt citas ziņas

Finansējuma pieaugums atsevišķām nozarēm tiek panākts būtiski palielinot nodokļus lielai sabiedrības daļai, kā arī samazinot pieejamo pakalpojumu apjomu pašvaldību iedzīvotājiem.

Viena sabiedrības daļa atkal tiek pretnostatīta citai.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valdības lēmumi par IIN daļas pārdali samazinās pašvaldību ieņēmumus par 90,9 miljoniem. Uz pašvaldību pleciem uzlikti arī pienākumi celt minimālo algu un garantēto minimālo ienākumu līmeni, palielināt dzīvokļu pabalstus un citas obligātas saistības. Arī šīs izmaksas mērāmas desmitos miljonu eiro.

Mazākumi ienākumi pašvaldībām nav abstrakta ailīte to budžetos. Tie nozīmē mazāku pakalpojumu apjomu, mazākas iespējas krīzes laikā atbalstīt novadu iedzīvotājus un uzņēmumus. Pavisam noteikti tas nozīmē nobremzētu attīstību un sen risinājumus gaidošu problēmu atlikšanu uz nezināmu laiku.

Jāatgādina, ka šis jau ir otrais gads, kad valdības koalīcija mērķtiecīgi samazina pašvaldību ieņēmumus. Pagājušajā gadā kopējais finansējuma apjoms tika samazināts par vairāk kā 160 miljoniem eiro. Tas ir pilnīgā pretrunā ar šīs pašas valdības īstenoto ATR, kuru pieņemot iedzīvotājiem tika solītas stiprākas, bagātākas pašvaldības kuras varēs nodrošināt labākus pakalpojumus.

Šis jau ir otrais valsts budžets kurā redzams tieši pretējais- vietvaras tiek vājinātas, tās arvien vairāk kļūst atkarīgas no koalīcijas politiķu labvēlības. Regulāri nodokļu ieņēmumi, kas ir pamatā likumā noteiktai pašvaldību patstāvībai, tiek aizstāti ar valdības politiķu “dāsniem” solījumiem par iespēju papildus aizņemties vai tikt pie politiski piešķirtiem ES krīzes fondu līdzekļiem.

“Valdība atkal lāpa budžetu uz mazo ienākumu saņēmēju un novadu iedzīvotāju rēķina. Valdības partijas kuras tikpat kā nav pārstāvētas Latvijas novados, ar saviem lēmumiem pasliktina iedzīvotāju dzīvi. Taču tas netraucēs šiem politiķiem jau pēc pusgada pašvaldību vēlēšanās solīt cilvēkiem kārtējos zelta kalnus.”

Reklāma
Reklāma

Latvijas Reģionu Apvienības valde aicina Saeimas deputātus skatot valsts budžetu atteikties no tuvredzīgās pašvaldības vājinošās politikas un nodrošināt pietiekamus līdzekļus pašvaldību funkciju izpildei un Latvijas novadu attīstībai.