Šnore sola stingrību un konkrētus soļus: Augstskolām, kuras pelna uz “studentu” ievešanu, savs bizness būs jāizbeidz 0
Darbaspēka ievešana no trešajām valstīm ilgtermiņā var radīt gan ekonomiskus, gan sociālus izaicinājumus, šādu viedokli TV24 raidījumā “Globuss” pauda Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šnore (NA).
Viņš uzsvēra, ka atsevišķu augstskolu un uzņēmēju prakse piesaistīt ārvalstu “studentus”, kas pēc tam ir lētais darbaspēks, “viņām savu biznesu nāksies pārtraukt, tas ir skaidrs,” norāda Šnore.
Viņš piebilda, ka šis jautājums būtu jāvērtē kompleksi, ne tikai no atsevišķu uzņēmēju interesēm. “Biznesmeņiem, kas taisa naudu, protams, interesē maksāt mazākas algas. Nolikt zivju cehā cilvēku no Uzbekistānas un maksāt minimuimu, kā rezultātā letviešiem nākas braukt kaut kur citur meklēt darbu, ir tikai individuālais biznesa plāns,” viņš norādīja.
Šnore uzsvēra, ka darbaspēka piesaiste no ārvalstīm nav valsts politikas mērķis pati par sevi, bet drīzāk uzņēmēju individuālu lēmumu rezultāts. Vienlaikus viņš norādīja uz ilgtermiņa riskiem, kas saistīti ar migrējoša darbaspēka integrāciju un sociālajām izmaksām. “Ir jāsaprot, ka cilvēks, kuru ieved, viņš jau mūžīgi nebūs jauns un darba spējīgs,” pauda Šnore.
Viņš atgādināja, ka arī šobrīd Latvijā ir problēmas ar veselības aprūpes pieejamību, un nākotnē šis slogs var pieaugt. “Ja viņš legāli pelna, tad viņš sociālos iemaksas it kā nopelna, bet nākotnē tas nozīmē arī pensijas un veselības aprūpi,” viņš sacīja.
“Jau tagad pašiem Latvijas cilvēkiem ir grūtības tikt pie ārsta, un tie, ko tagad ieved, kas tagad ir jauni un darba spējīgi, vēlāk arī izmantos šo sistēmu,” viņš piebilda.
Viņaprāt, šāda politika nav universāls risinājums, jo īstermiņa darbaspēka ieguvums rada ilgtermiņa sekas. “Šī nav panaceja. Tas ir kā apēst kaut ko saldu tagad – uz mirkli labi, bet pēc tam jātiek galā ar sekām,” sacīja Šnore.
