Vai tas ko mainīs mūsu sabiedrības sastāvā? “Inženieriem un ārstiem” varētu likt obligāti iet uz lekcijām 0
Attiecībā uz ārvalstu studentiem nepieciešams ieviest minimālo studiju apmeklējumu vismaz 70% apmērā un paredzēt automātisku atskaitīšanu par nepamatotu kavējumu, teikts Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijas ziņojuma projektā par problēmām nacionālā un Eiropas Savienības līmeņa imigrācijas regulējumā.
Ziņojumā rosināts atteikties no atšķirīgas pieejas augstskolām un noteikt vienotus, stingrus kritērijus visām augstskolām, kas uzņem ārvalstu studentus. Tāpat komisija ierosina noteikt ierobežojumus ārvalstu studentu īpatsvaram augstskolās, tostarp samazinot trešo valstu studentu proporciju.
Komisija uzskata, ka jāpaaugstina uzņemšanas prasības trešo valstu studentiem, lai prioritāri piesaistītu augsti kvalificētus pretendentus.
Ziņojumā rosināts arī Imigrācijas likumā noteikt, ka students nevar mainīt augstskolu, un šādos gadījumos uzturēšanās process jāsāk no jauna, savukārt statusa zaudēšanas gadījumā personai jāatstāj valsts iespējami īsā laikā.
Tāpat rosināts stiprināt atbalstu diasporas latviešu studijām Latvijā un aizliegt augstskolām maksāt aģentūrām par katru piesaistīto trešo valstu studentu, kā arī ierobežot valsts finansētas reklāmas kampaņas ārpus NATO un Eiropas Ekonomikas zonas valstīm.
Ziņojumā rosināts atteikties no iespējas trešo valstu pilsoņiem ar ilgtermiņa vīzām vai uzturēšanās atļaujām reģistrēties kā pašnodarbinātajiem, pamatojot to ar risku par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un darba stundu uzskaites pārkāpumiem.
Komisija secinājusi, ka Latvijā nepieciešams būtiski pastiprināt uzraudzību pār digitālo platformu kurjerpakalpojumu sistēmām, ārvalstu studentu nodarbinātību un institūciju datu apmaiņu.
Komisija norāda, ka tādās platformās kā “Bolt” un “Wolt” konstatēti gadījumi, kad trešo personu identitātes tiek izmantotas darbam kurjeru un transporta pakalpojumos, tostarp situācijās, kur nodarbinātas personas bez tiesiska pamata uzturēties Latvijā.
Komisija aicina ieviest stingrākas identitātes pārbaudes, tostarp biometrisko identifikāciju pirms pasūtījumu izpildes, lai novērstu kontu nodošanu citām personām. Ja platformas šādus risinājumus neievieš, komisijas ieskatā vajadzētu izvērtēt arī tiesībsargājošo iestāžu rīcību pret šīm platformām.
Vienlaikus komisija secina, ka daļa ārvalstu kurjeru strādā bez pietiekamām valsts valodas zināšanām un ka pašnodarbinātības modelis ļauj daļai darbinieku izvairīties no nodokļu nomaksas vai pamest valsti pirms nodokļu saistību iestāšanās. Tādēļ rosināts ierobežot pašnodarbinātā statusu personām, kuras uzturas Latvijā ar termiņuzturēšanās atļaujām vai vīzām.
Komisija aicina ieviest automatizētu un operatīvu informācijas apmaiņu starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), Valsts ieņēmumu dienestu, Valsts darba inspekciju un augstskolām, lai novērstu situācijas, kur studenti faktiski strādā pilnas slodzes darbu, bet studijas izmanto tikai kā uzturēšanās pamatojumu.
Komisija secinājusi, ka Latvijas kā tranzītvalsts loma palielina dokumentu viltojumu riskus un sarežģī personu identificēšanu, tādēļ nepieciešams uzlabot monitoringu attiecībā uz viltotu Latvijas dokumentu piedāvājumiem, stiprināt korupcijas novēršanas mehānismus un palielināt darba devēju un izglītības iestāžu atbildību migrācijas procesu kontrolē.
Komisija arī rosina Latvijai slēgt tiesiskās palīdzības līgumus ar valstīm, no kurām nāk lielākās migrācijas plūsmas un dokumentu viltojumu riski, lai operatīvāk pārbaudītu informāciju par personām un dokumentiem.
Komisija atzinīgi vērtē lēmumu paaugstināt sodus nelegālo imigrantu pārvadātājiem, taču norāda, ka peļņa no nelegālās migrācijas joprojām atsver iespējamos riskus, tāpēc Latvijai Eiropas Savienības (ES) līmenī vajadzētu iestāties par vēl stingrāku atbildību personām un uzņēmumiem, kas nodarbina vai izmitina nelegālos imigrantus.
Komisija norāda, ka Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Satiksmes ministriju jāpārskata normatīvie akti, paplašinot to tūrisma pakalpojumu sniedzēju loku, kuriem ir pienākums pārbaudīt ārzemnieku dokumentus un aizpildīt deklarācijas pirms pakalpojumu sniegšanas, īpašu uzmanību pievēršot privāto naktsmītņu izīrētājiem.
Komisija arī rosina PMLP pilnveidot statistiku par gadījumiem, kad personas mēģinājušas iegūt vīzas vai uzturēšanās atļaujas ar viltotiem dokumentiem, kā arī visos šādos gadījumos sākt kriminālprocesus.
Ziņojumā secināts, ka kontrolējošajām institūcijām nepietiekami efektīvi izdodas izmeklēt gadījumus, kad ārvalstīs tiek izgatavoti dokumenti, kas imitē Latvijas pases, autovadītāja apliecības vai ID kartes. Komisija norāda, ka nav konstatējusi pietiekamas kriminālprocesuālās darbības pret šādu noziegumu organizatoriem.
