“Es neietu un neuzrunātu vēlētājus krieviski! Pilsonim jāzina latviešu valoda!” uzskata Ramona Petraviča 202

“Vēlētājs ir Latvijas pilsonis. Latvijas pilsonim ir jāzina latviešu valoda!” TV24 raidījumā “Ziņu top” izsakās Ramona Petraviča, 14. Saeimas deputāte (LPV), bijusī labklājības ministre (2019-2021), Eiropas Parlamenta deputātes amata kandidāte.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
“Mūsu tētis šodien atkal precas…” Bijusī sieva pavēsta, ka komponists Jānis Lūsēns iestūrējis laulības ostā 61
TESTS. Ja tev šodien būtu jākārto eksāmeni, ar kādu atzīmi tu pabeigtu 9.klasi un iegūtu pamatizglītību?
TV24
Uzņēmējs Bergs: “Tā bilde ir ļoti sērīga… Valsts strādā pēc tāda pieņēmuma, it kā vidējais latvietis dzīvotu 500 gadus”
Lasīt citas ziņas

“Es neietu un neuzrunātu vēlētājus citās valodās.

Mēs nevaram vienādi attiekties pret divām lietām – viens ir ziņas, kas jāsaņem cilvēkiem, kuri runā krievu valodā un nav Latvijas pilsoņi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Ir svarīgi, lai viņi ir informēti par to, kas notiek valstī, mūsu nostāju [par karu] un nesaņemtu vienpusēju informāciju no agresorvalsts, bet priekšvēlēšanu kampaņa ir atsevišķi nodalīta un ir noteikts, ka arī nekādi kampaņas materiāli priekšvēlēšanu laikā nedrīkst tikt izplatīti krievu valodā,” viņa norāda.

Jau ziņots, ka vairākas Saeimā pārstāvētās partijas ir nolēmušas nepiedalīties Eiropas Parlamenta (EP) priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā.

Kā paziņojumā pauž partiju apvienība “Jaunā vienotība” (JV), ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, īpaši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, ar Latvijas medijiem ir jākomunicē latviešu valodā. Partija uzskata, ka EP priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ JV nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.

JV uzsver, ka EP vēlēšanās var kandidēt un balsot tikai Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi, savukārt ikvienas valsts pilsonības priekšnoteikums ir valsts valodas prasme, kas nodrošina spēju iekļauties sabiedrībā un vienotā informācijas telpā.

“Priekšvēlēšanu debates krievu valodā šai svešvalodai, kas nav neviena no ES valstu oficiālajām valodām, piešķir īpašu statusu un nozīmi, kas ir pretrunā ar valsts valodas politikas pamatnostādnēm,” norāda partijā, atgādinot, ka pērn Saeimas pieņemtie grozījumi Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā stiprina valsts valodas lomu, jo aizliedz aģitāciju krievu valodā, un ir vērsti uz Latvijā dzīvojošo ES pilsoņu pilnvērtīgu iesaisti vēlēšanu procesā. JV domā, ka šādai pieejai būtu jākalpo par virsmērķi visā priekšvēlēšanu aģitācijas perioda komunikācijā.

Reklāma
Reklāma

Tā kā debašu raidījumi ir specifisks priekšvēlēšanu aģitācijas perioda formāts, kā arī ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, JV lēmusi priekšvēlēšanu debatēs krievu valodā nepiedalīties.

Arī “Apvienotais saraksts” (AS) piedalīsies tikai valsts valodā notiekošajās debatēs, ierakstā tviterī norādījis AS EP vēlēšanu saraksta līderis Reinis Pozņaks. “Trešajā kara gadā tas šķiet pašsaprotami,” paudis Pozņaks.

Savukārt un Nacionālā apvienība (NA) neatbalsta un uzskata par nepieņemamu ieceri rīkot EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā un tādās nepiedalīsies, kā arī aicina citas politiskās partijas paust skaidru nostāju šajā jautājumā. NA aizstāvēs valsts valodas statusu visos iespējamos veidos, tai skaitā iesniedzot likuma grozījumus, informēja partijā.

NA jau iepriekš paudusi, ka priekšvēlēšanu debatēm nav jānotiek krieviski. NA norāda, ka viedokli, ka priekšvēlēšanu debatēm sabiedriskajos medijos nav jābūt krievu valodā, publiski paudusi arī virkne ekspertu, tostarp bijušais Valsts prezidents un tiesību eksperts Egils Levits. Viņš norādījis, ka priekšvēlēšanu debates krievu valodā ir pretrunā ar Satversmi, kurā noteikts latviešu kā valsts valodas statuss. Levita viedoklim pievienojusies arī kādreizējā Satversmes tiesas priekšsēdētāja un tiesību eksperte Ineta Ziemele.

Kā ziņots, publiskajā telpā izcēlies strīds par to, vai ir pieņemami sabiedriskajos medijos organizēt EP veltītas debates krievu valodā. Valsts valodas centrs (VVC) šonedēļ izplatīja paziņojumu, ka neatbalsta Latvijas Televīzijas (LTV) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā EP priekšvēlēšanu debates krievu valodā, jo uzskata, ka šāda iecere esot pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā. VVC apgalvo, ka jebkuras svešvalodas nemotivēta lietošana plašsaziņas līdzekļos notiek tikai un vienīgi uz latviešu valodas lietojuma sašaurinājuma rēķina.

LTV uz to reaģēja, vēršoties Tieslietu ministrijā un aicinot skaidrot VVC publiskos pārmetumus par LTV ieceri rīkot EP priekšvēlēšanu debates arī krievu valodā, jo uzskata to par mēģinājumu ietekmēt sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus.

LTV vērtējumā, VVC neizprot, kā tiesību normās noteiktā priekšvēlēšanu aģitācija atšķiras no priekšvēlēšanu raidījumiem. Medija pārstāvji skaidro, ka priekšvēlēšanu debates nav priekšvēlēšanu aģitācija, bet gan saturs par EP vēlēšanām.

LTV nepiekrīt, ka mazākumtautību multimediju platformas “Rus.lsm” veidotās priekšvēlēšanu debates būtu vērtējamas kā nemotivēta svešvalodas lietošana. Medija ieskatā, LTV rīkojas atbilstoši SEPLP apstiprinātajam sabiedriskajam pasūtījumam, kurā noteikts, ka divi būtiskākie mazākumtautību multimediju platformas “Rus.lsm” 2024.gada satura virzieni ir atspoguļot Latvijas mazākumtautībām valstiski un starptautiski nozīmīgus notikumus, kā arī atspoguļot EP vēlēšanas, vēstot par to ietekmi uz Latviju.

Savukārt SEPLP norāda, ka LTV, izvēloties pārraidīt priekšvēlēšanu debates krievu valodā, nepārkāpj likumus, normatīvos aktus un sabiedriskā pasūtījuma vadlīnijas un gada plānu.

Vienlaikus SEPLP aicina LTV rūpīgi izvērtēt plašāku kontekstu, iekšējus un ārējus faktorus, lai savā darbībā ievērotu un salāgotu Satversmes būtību, SEPLP likumu un demokrātiskā līdzdalības procesa pilnvērtīgu un kvalitatīvu nodrošināšanu visiem EP vēlēšanās iesaistītajiem – deputātu kandidātiem un vēlētājiem.

VVC neaprobežojās ar viena paziņojuma izplatīšanu par LTV, vēlāk vēlreiz kritizējot sabiedrisko mediju, ka tas it kā veicinot divvalodību. VVC domā, ka LTV lēmums par debašu rīkošanu krievu valodā neesot uzskatāms “par redakcionālu lēmumu šī jēdziena tehniskajā izpratnē, bet par politisku lēmumu”, kas esot nonācis pretrunā ar Satversmē un Valsts valodas likumā noteikto valodu hierarhiju valstī.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.