“Es vairs neuzdrošinājos uzdot jautājumus” – sieviete aicina neklusēt un ziņot par ārstiem, kuri pazemo pacientus 31
Kad dodamies pie ārsta, nereti jau tā jūtamies satraukti, un pēdējais, ko pacients vēlētos, ir nelaipna attieksme no ārsta, no kura gaidām tieši pretējo – atbalstu un vēlmi palīdzēt. Taču realitātē tas ne vienmēr notiek. Mūsu redakcijā vērsusies kāda lasītāja, kuras ārsta apmeklējums izvērties par ļoti nepatīkamu pieredzi.
Rita vēstulē raksta, ka dzīvo mazā Latvijas pilsētā un pie sava ģimenes ārsta regulāri dodas jau vairākus gadus. Pēdējā laikā viņa jutusies nomākta, bieži mocījušas stipras galvassāpes un trauksmes sajūta. Cerot uz sapratni un palīdzību, Rita nolēma vērsties pie sava ārsta.
“Vizītes sākumā ārste jau bija manāmi aizkaitināta, kamēr es stāstīju par savām sūdzībām. Kad mēģināju precizēt, vai būtu nepieciešami papildu izmeklējumi, viņa pārmeta, ka es “pārāk dramatizēju” un ka “daudz kas dzīvē ir normāli, ko vienkārši jāiztur”,” stāsta Rita.
Sieviete atzīst, ka tajā brīdī jutās nedaudz nobijusies un apjukusi. Viņa vēlējusies uzdot vēl dažus jautājumus, taču vairs nespēja sakārtot domas, jo ārste viņu visu laiku pārtraukusi un attieksme bijusi acīmredzami neiecietīga.
“Es vairs neuzdrošinājos uzdot jautājumus un pēc iespējas ātrāk vēlējos doties prom,” atceras Rita.
Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka Rita nevar vienkārši nomainīt ģimenes ārsti – viņas dzīvesvietā citas ģimenes ārsta prakses vienkārši nav.
Sieviete norāda, ka nevēlas doties pie ārsta, kurš viņas bažas par veselību uztver kā traucēkli. Vienlaikus viņa apzinās, ka ir pelnījusi saprotošu un profesionālu attieksmi no medicīniskā personāla, tomēr neziņa par to, kā rīkoties šādā situācijā, viņu joprojām nepamet.
Rita iedrošina arī citus cilvēkus, kuri nonākuši līdzīgā situācijā, neklusēt un ziņot par neprofesionālu attieksmi, jo tā nedrīkst būt norma.
Kas sakāms Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai?
LA.LV sazinājās ar biedrības “Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas” prezidenti Alisi Nicmani – Aišpuri. Viņa atgādina, ko šādās situācijās saka likums.
Pacientu tiesību likums nosaka tiesības uz ārstniecību: pacientam ir tiesības uz laipnu attieksmi, kvalitatīvu un kvalificētu ārstniecību neatkarīgi no viņa slimības rakstura un smaguma.
Pacienta pienākumi: īstenojot savas tiesības, pacientam un personai, kas pārstāv pacientu, ir pienākums cienīt citu pacientu tiesības un ar cieņu izturēties pret ārstniecības personām un citiem ārstniecības iestādes darbiniekiem.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas Ētikas kodekss nosaka:
- ārsts savus pienākumus veic saskaņā ar tiesību aktiem, profesionālās ētikas principiem un normām;
- ārstu darbības pamatprincips ir cieņa pret dzīvību, cilvēci un cilvēku tiesībām neatkarīgi no viņa tautības, rases, ticības, vecuma, dzimuma, seksuālās orientācijas, politiskiem uzskatiem, stāvokļa sabiedrībā un citiem faktoriem;
- ārsts savā profesionālā darbībā ievēro taisnīguma principu;
- kā profesionālā darbībā, tā privātā dzīvē ārstam jāatturas no tādas uzvedības vai rīcības, kas var apkaunot viņa profesiju vai radīt šaubas par viņa godīgumu.
Kā notiek sūdzību izskatīšana?
Asociācijas pārstāve norāda, ka Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas Ētikas komisijas kompetencē ir izskatīt sūdzības un strīdus par biedru darbību, tajā skaitā strīdus starp pacientu un ģimenes ārstu.
Ētikas komisija nepieņem anonīmus iesniegumus. Pēc iesniedzēja lūguma un pastāvot svarīgiem apstākļiem, Ētikas komisija var lemt par iesniedzēja personas datu aizsargāšanu, neizpaužot informāciju par iesniedzēju citām lietā iesaistītajām personām.
Viņa atklāj, ka pēc iesnieguma vai sūdzības saņemšanas, Ētikas komisija viena mēneša laikā sasauc sēdi un pieņem lēmumu par lietas ierosināšanu.
Ētikas komisija var uz sēdi aicināt iesniedzēju un LĢĀA biedru par kura darbību lieta ir ierosināta. Ja Ētikas komisija atzīst, ka LĢĀA biedrs ir pārkāpis profesionālās darbības tiesību vai ētikas principus vai normas, tā ir tiesīga izteikt piezīmi vai aizrādījumu.
“Piezīmi izsaka par pārkāpumu, aizrādījumu – par būtisku pārkāpumu,” viņa paskaidro.
Ja Ētikas komisija konstatē ģimenes ārsta profesionālas darbības būtisku pārkāpumu, tā iesniedz sūdzību Latvijas Ārstu biedrības Arodtiesai vai Latvijas Ārstu biedrības Ētikas komisijai, kā arī var iesniegt Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomei priekšlikumu par LĢĀA biedra ārsta sertifikāta anulēšanu.
“Latvijas Ģimenes ārstu asociācija pacientu sūdzības par attieksmi saņem aptuveni reizi gadā. Visbiežāk problēmas komunikācijā saistītas ar mediķu izdegšanu, dažkārt arī ar nepamatotiem pieprasījumiem ārstam, kas pacientaprāt ir nepieciešams, bet medicīniski tam nav pamatojuma,” skaidro asociācijas pārstāve.
Kā vienu no risinājumiem kolēģiem asociācija rekomendē iesaistīties Bālinta grupās un ārstu labbūtības apmācībās.
