Ietaupīja 120 eiro un pusgadu gaidīšanu rindā: sieviete atklāj knifu, kā veiksmīgāk tikt pie valsts apmaksāta ārsta 0
Garās rindas pie valsts apmaksāta ārsta vai dārgās apmeklējuma izmaksas – tā ir daļa no veselības aprūpes sistēmas Latvijā. Taču kāda sieviete sociālajos medijos atklājusi knifu, kā šo sistēmu “apiet”.
“Lasīju te vienu “Threads” publikāciju par pierakstiem pie ārstiem un izmeklējumiem. Nu, ir skumīga mums tā medicīnas sistēma Latvijā. Ir grūti un sarežģīti tikt pie jēdzīgiem risinājumiem, bet tas, ko esmu atklājusi, kas palīdz veiksmīgāk tikt uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem, ir zvans uz Nacionālo veselības dienestu (NVD). Tu piezvani un prasi, kurās medicīnas iestādēs ir iespējams saņemt tādu un tādu valsts apmaksātu pakalpojumu, un tev nosauc konkrētas iestādes. Nav jāmeklē uz dullo “Google”, un var izrādīties, ka pakalpojumu sniedz kāda iestāde, par kuru zina tikai retais, un attiecīgi var ļoti drīz tikt uz pierakstu.
Piemēram, tā es uzzināju, ka uz kolposkopiju varu gaidīt pusgadu rindā Gaiļezerā, vai dabūt pierakstu Siguldas IB klīnikā mēneša laikā. Nu, ir atšķirība, ne? Tā ieekonomēju 120 eiro. Nepiezvanītu uz NVD, nekad par šo klīniku neuzzinātu,” “Threads” publikācijā atklāj Linda.
Vienlaikus cita sieviete atklāj vēl kādu pieeju. Viņa stāsta, ka, ieejot e-rindas (rindapiearsta.lv) mājaslapā, var redzēt visus pierakstus. Vakar viņa ar māsu diskutējusi par šo tēmu. Māsa esot teikusi, ka, ņemot vērā viņas veselības stāvokli, viņa nekad nav stāvējusi garās rindās – pieraksti parasti esot tur, kur iespējams tikt samērā ātri, un tādējādi arī viņa negaida garās rindās.
Sieviete norādīja, ka bieži cilvēki ieciklējas uz vienu konkrētu ārstu un neskatās ne pa labi, ne pa kreisi, gatavi gaidīt gadus, lai gan konkrēts pieraksts pieejams jau pēc dažām dienām citur. Turklāt, pēc pieraksta veikšanas, sistēma trīs reizes zvana un piedāvā ātrākus laikus. Un tā, viņas vērojums rāda, notiekot vienmēr.
Arī Līva izmanto šo iespēju: “Skumīgi, jā. Tieši tikko saskaros. Nepieciešama datortomogrāfija ar kontrastvielu. Rīgas iestādes viss pilns. Valsts kvotas pilnas. Pff, ieeju rindapiearsta.lv, un Jēkabpils ar vismazāko rindu. Pieraksts pa valsts naudiņām uz 18. februāri. Saprotu, citi nevar aizbraukt uz citu pilsētu. Bet, tā kā dzīvoju tieši pa vidu Rīgā–Jēkabpils, man ar to problēmu nav.”
Tomēr Anete norāda, ka sistēmā ir arī mīnuss: “Tas, ko jūs nepateicāt: medicīnas iestādes to sarakstu neapdeito katru dienu. Biežāk reizi mēnesī. Līdz ar to nav tā, ka zvans vai skats sistēmā un cilvēks ir ticis pie ārsta.”
Vēl kāda sieviete atklāj skaudro realitāti par veselības aprūpes sistēmu Anglijā. Viņa stāsta, ka tur varot ātrāk nomirt nekā tikt pie speciālista – burtiski. Pie pediatra viņa gaidījusi 10 mēnešus, bet pie alergologa – trīs gadus. Pie ginekologa, lai tiktu pie pieraksta, esot jābūt maksimāli slikti ar veselību. Viņas mamma nonākusi slimnīcā, bijusi tuvu sepsei, jo gaidījusi rindā pie ginekologa.
Sieviete atklāj arī savu pieredzi dzemdību laikā: viņa piedzemdējusi bērnu, un neviens viņu neapskatījis – nebija ne rentgena, ne vēdera ultrasonogrāfijas, ne ginekoloģiskās apskates. Viņa iesaka painteresēties, kā ir citur, lai varētu spriest, cik slikta ir situācija pie mums.
