Agnese Zarāne: “Esmu bijusi “laba meitene” lielākā vai mazākā mērā, kopš sevi atceros, un  mani interesē iemesli, kāpēc tā.”
Agnese Zarāne: “Esmu bijusi “laba meitene” lielākā vai mazākā mērā, kopš sevi atceros, un mani interesē iemesli, kāpēc tā.”
Foto no personiskā arhīva

Rakstnice Agnese Zarāne: Esmu bijusi “laba meitene” 0

Jūlija Dibovska, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

 

Agnese Zarāne ir dzimusi Ludzā un dzīvojusi Rēzeknē. “Rakstīju dzeju un stāstus kopš pusaudžu gadiem – tas bija mans konkrētā perioda eiskeipisms. 17 gadu vecumā saslimu ar depresiju, bet, pateicoties mammas pūliņiem, tiku pie profesionālas psihoterapeites, kas palīdzēja rast izeju no šķietami bezcerīgās situācijas,” stāsta Agnese.

AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 115
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sieviete un bērniņš mira pēc dzemdībām. Viena no “skaļākajām” lietām Latvijā: tiesa atsāk skatīt lietu par Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes darbības izbeigšanu 45
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids ir viltīga slimība” – ārste atklāj, kā izslimots vīruss turpina apdraudēt cilvēka veselību 52
3 stundas
Lasīt citas ziņas

Studējusi Rīgā Komunikācijas zinātni, žurnālistiku, strādājusi reģionālajā televīzijā, bijusi preses sekretāre dažādās valsts pārvaldes iestādēs, komunikācijas speciāliste pieaugušo izglītības projektos, taču vienmēr ir aizrāvusies ar rakstīšanu. Šobrīd kopā ar vīru audzina dēliņu.

2019. gadā apgādā “Zvaigzne ABC” izdota Agneses debijas grāmata – stāsts “Slīdošās kāpnes”, šī gada februārī klāt būs viņas stāstu krājums “Laba meitene”.

 

– Vai rakstīt jauniešiem ir tavs iekšējs aicinājums?

CITI ŠOBRĪD LASA

A. Zarāne: – Jaunieši ir ļoti interesanta auditorija. Viņi ir starp bērniem un pieaugušajiem, viņi sasniedz fizisku briedumu, bet piedzīvo hormonu vētras un psiholoģisku labilitāti. Ar jauniešiem un par jauniešiem ir nepieciešams runāt. Bet es rakstu ne tikai jauniešiem. Noderīgi būtu, ja kādu darbu izlasītu arī jauniešu vecāki, jo viņi bieži vien nezina, ko jaunietis domā un jūt. Jaunieši reti dalās savos pārdzīvojumos ar vecākiem, ar problēmām mēģinot tikt galā savējo bariņos vai patstāvīgi.

– Kādas grāmatas tev pašai palīdzējušas pusaudžu gados?

– Es biju depresīva pusaudze, tāpēc meklēju savu atspulgu skumjākajos latviešu dzejniekos – Austrā Skujiņā, Eduardā Veidenbaumā, Knuta Skujenieka lēģerī sarakstītajā dzejā. Bet Māra Melgalva rindas no dzejoļa “pieskaries zemei” savulaik man ir bijušas īsts patvērums.

– Kā izdevējs reaģēja uz to, ka tu pieskaries arī tēmām, ko kāds varētu dēvēt par feministiskām?

– Es rakstīju stāstu krājumu par sievietēm – mērķis bija atainot viņu dzīves realitāti, neapzinātās emocijas un reizēm tām sekojošas iracionālas rīcības, un izdevējam iepatikās. Nesen feisbukā lasīju viena vīrieša prātojumus par to, ka vīriešiem labāk sanāk veidot filmas par sievietēm. Kas, manuprāt, ir pilnīgs absurds. Patiesi tu vari uzrakstīt tikai par to, ko labi pazīsti. Un vīrieši nevar pazīt sievietes labāk par viņām pašām.

– Vai taviem stāstiem ir kāds sakars ar Stambulas konvenciju?

– Daži mani stāsti ir par vardarbīgām attiecībām – mazliet pieminot fizisko, tomēr vairāk izceļot emocionālo vardarbību. Tā ir tēma, par kuru mūsu sabiedrībā nerunā pietiekami daudz un kas varbūt pat no malas izskatās tā – nu tur taču nekā nav, ko tur ņemties? Tomēr tas ir svarīgi – jo īpaši bērnu un jauniešu attiecībās.

– Kas ir “laba meitene” tavā pasaulē?

– “Laba meitene” manas grāmatas kontekstā ir formulējums tam, ko no mums, sievietēm, bieži gaida – lai mēs būtu pieklājīgas, atsaucīgas, un te labi iederas vārds “meitene” – tātad smalka, trausla, maza, tāda, kurai nav viedokļa, kas cenšas ierāmēt sevi atbilstīgi sabiedrības gaidām. Esmu bijusi “laba meitene” lielākā vai mazākā mērā, kopš sevi atceros, un mani interesē iemesli, kāpēc tā. Labu meiteni no laba cilvēka atšķir tas, ka laba meitene bieži vien uztrauksies par to, ko domā citi, un darīs to, ko apkārtējie uzskata par pieņemamu, kamēr labs cilvēks drīzāk aizdomāsies par to, kāpēc kaut ko dara, – vai tas ir vērtīgi, vai tas ir patiešām labi.

 

PROZAS ABC

JŪLIJA DIBOVSKA, literatūrzinātniece: „Jāsaka, kā ir – Agneses Zarānes proza rada labi gaidītas sajūtas. Tur ir kaut kas ļoti svarīgs. Pausts neuzbāzīgi, pietiekami smalki un tomēr – ne sarežģīti. Identificēties ar šeit publicētā stāsta varoni noteikti nav grūti. Psiholoģija, kas gājusi cauri pašas autores sirdij, iespējams, ir vērtīgākais, ko vien rakstnieks var vēlēties un meistarīgi sākt pielietot.”

 

“KZ Grāmatplaukta” lasītājiem piedāvājam ieskatīties Agneses Zarānes stāstā “Papasuns” no krājuma “Laba meitene”.

 

Dators uz maniem ceļiem ir pamatīgi uzkarsis, tāpat arī galva no tavas nemitīgās burkšķēšanas un lamāšanās man pretī skaipa lodziņā. Mēs čatojam, un tas ir ļoti stilīgi. Man nesen ir nopirkts jauns dators un, paldies Dievam un tēta algai, arī internets ir pieslēgts. Loģiski, ka čatojot nav iespējams dzirdēt balss intonācijas, taču es jau gandrīz esmu saklausījusi tavu rūgtuma pilno toni, rakstot rindiņas “Nu tad ballējieties bez manis divatā!”, “Jūs jau esat saaugušas kopā kā tādi Siāmas dvīņi”, “Beidz man te dirst!” utt.

Tu esi fiziski samērā tālu no manis, tomēr es jūtu katru nepatieso vārdu, kas sprakšķ man uz ādas kā uz pannas pārkarsusi eļļa. Lasu tavus dīvainos pieņēmumus par to, kāpēc es aizmirsu tev pateikt, ka neiešu pie tevis ciemos, bet gan gaidīšu pie skolas. Tavuprāt, tas viss ir darīts ar kaut kādu īpašu nolūku, par kuru man diemžēl nav ne mazākās jausmas, un domāt par to šādā sasprindzinājumā arī nemaz nesanāk. Es gribu tikai vienu: lai es tev kaut kādā mērā atkal kļūstu vajadzīga, jo tad tu nomierināsies un piedosi man. Es pat nezinu, kāpēc to gribu. Acīmredzot mēs jau labu laiku atrodamies pilnīgā dirsā, bet nekādas citas atrašanās vietas man nav un esmu pārāk gļēva, lai meklētu jaunu.

Man jau ir sākušas trīcēt rokas – tavi apvainojumi uz mani iedarbojas kā iepriekšējā naktī izpumpētais alkohols agrā svētdienas rītā. Vēl nedaudz, un mana sirds un galva uzsprāgs. Varbūt, ka tā pat būs labāk – no mana bezjēdzīgā ķermeņa klātbūtnes šai pasaulei tāpat nekas nav atlēcis. Vēl viens vārds, un… un… un kas? Jā, un kas? – es pati sev vaicāju.

Pliks un nomācošs NEKAS. Nekas nemainīsies. Tu būsi tepat, tu neeksplodēsi, nesadalīsies miljons atomos, neaizbrauksi dzīvot pie brāļa uz lielpilsētu, nedosies uz Īriju mazgāt autobusus, un, pat ņemot vērā briesmīgos “pāridarījumus”, ko es tev esmu sagādājusi, tu joprojām gribēsi būt ar mani kopā. Tas ir šausmīgi. Tas ir neaptverami. Tas ir neizbēgami.

Es negribu tevi vairs redzēt nekad, nekur, taču baidos to pateikt. Saķeru galvu rokās, cerot beidzot izraudāties. Taču asaras, kuras ar tik mokošām pūlēm turēju biezā kamolā, kad mēs tikāmies, nu spītīgi neritinās vaļā, bet veido sāpīgus mezglus manā galvā. Es vairs pat neprotu raudāt. Esmu pārvērtusies par tavu kustamo īpašumu – dodos tev pakaļ kā uzticams krancis un atkārtoju tavus teikumus kā papagailis. Es esmu pakļāvīgs papasuns.

Jau tuvojos izmisumam, kad pēkšņi iedegas skaipa lodziņš, kas paziņo prieka vēsti: tu man esi piedevis! Savu piedošanas aktu tu dāsni papildini ar neskaitāmiem jautriem smaidiņiem, un man, pēc teorijas un tavām domām, tagad būtu jāstaro kā maija saulītei. Man ir piedots… Urrā! Es varu līksmot, priekā uzdejot zumbu, apmest pāris kūleņu vai darīt kaut ko citu tikpat stulbu, varu pasaukt tevi ciemos, varu, protams, arī dabūt dažas cigaretes no tēta pačkas un aiziet ar tevi uzpīpēt smēķētavā pie skolas. Un to mēs droši vien arī darīsim. Ir taču vasara!

Un tad es to pēkšņi atkal dzirdu… Jau otro reizi mūsu ārējā konfliktā iesaistās trešā – mana iekšējā balss, kurai to nebūt neesmu lūgusi. Tā bojā tikko iegūto svinīgo samierināšanās akta noskaņojumu. Maita tāda.

“Enija… attopies! Tu to vairs negribi. Tu vairs negribi būt kopā ar viņu. Tu negribi dzirdēt, kā viņš uz taviem nerviem spēlē paša sacerētās traģēdijas. Viņam jau viss vienalga, bet tu to uztver nopietni. Tu esi nopietna, kārtīga, laba meitene un pati sevī šīs īpašības vienmēr esi cienījusi, tāpēc vairs nevari spēlēties pati ar sevi.”

“Jā. Protams, nevaru. Bet… kas gan man atliek?” es cenšos neveikli aizstāvēties. “Man taču nav izvēles. Ja bēgšu, viņš mani ķers. Noķers mani, jo to varēs. Es esmu tikai gaisīgs tauriņš, kas lidinās pa gaisu, bet viņš ir lācis. Viņš saķers mani un iesprostos savās ķetnās.”

“Enija… Tu esi gudra meitene, tu vari to atrisināt.”

“Nē, nevaru…”

“Enija, tā var ņemt nelabu galu.”

“Beigas vienmēr ir labas. Tā taču visās pasakās teikts,” es aizbildinos.

“Enija, tā nav pasaka. Un tu uzvedies kā bērns…”

“Ja tu uzvedies kā mana māte, man ir atļauts uzvesties kā bērnam.”

“Enija!”

“Ai, aizveries taču, stulbā!”

Es paķeru no savas bezgala oriģinālās cūciņas formas krājkasītes dažus eiro un dodos pretī saulei, saldējumam un Rinaldam. Nu labi, saules un saldējuma būs maz. Būs Rinalds. Būs ilgi.

 

“Tu izskaties piedauzīgi.” Viņš norāda uz manām pusplikajām, tievajām kājām. Man ir īsi džinsa šorti. Es gribu parādīt savu iedegumu viņam. Un varbūt mazdrusciņ arī kādam citam.

“Man likās, tev patiks…” es apmulstu, kaut gan nevajadzētu. Tas taču ir tipiskais Rinalda kompliments! Šāda veida “atzinības” vārdi nav nekas jauns. Parasti viņa uzmanības centrā ir nevis tas, cik labi es izskatos, bet gan kā mans ārējais izskats varētu atstāt iespaidu uz citiem puišiem. Dažkārt arī tas, cik drēbes ir izmaksājušas.

“Vai atnesi cigaretes?”

Man gan gribētos, pirms ķeramies pie lietas, dzirdēt kādus mīļākus vārdus.

“Tu man buču nedosi?”

“Papīpēsim, un tad. Man šodien ir melnie uznākuši.”

Mēle niez, cik ļoti vēlos piebilst: es pamanīju! Taču es saprotu, ka Rinaldam tas varētu nepatikt, turklāt, ja viņam šodien ir uznākuši melnie, tas varētu nepatikt pat ļoti. Tāpēc es neko nesaku, tikai histēriski rakņājos savā somiņā. Piefiksēju, ka no nesenā konflikta man vēl joprojām mazliet trīc pirksti.

“Kas tev tur ir? Ātrāk varētu?” Viņš ir nepacietīgs.

“Tūlīt, tūlīt…” Man uzmetas panika no domas vien, ka es tās varētu būt aizmirsusi mājās. Melnā Maybelline tuša, apputējušās saulesbrilles, kuras ir par dārgu, lai tādās atrastos Rinalda klātbūtnē, mūždien pārbāztais maks… Cigaretes nekur nevar redzēt. Lai gan esmu pārliecināta, ka ieliku tās somā. Nē, to tur tomēr nav! Sirds krūškurvī sāk rībināt kārtējo rokkoncertu. Acu priekšā it kā samilst tumši mākoņi, un pasaule man apkārt sāk lēni un neizprotami peldēt. Stop, Enija, iedarbini smadzenes, ja tev tādas ir! Ja nav, tad pasaki kaut ko stulbu, viņš pie tā ir pieradis. Līdz mājām nav tālu, varētu aizskriet, taču viņš besītos. Slava Dievam! Es tomēr cigaretes esmu paņēmusi – tās ir iesviestas mazajā kabatiņā, kas speciāli ierīkota lietām, ko nedrīkst aizmirst.

“Še!” Es trauksmaini padodu Rinaldam cigareti, un viņš izvelk no jakas kabatas brāļa šķiltavas zeltītā ietvarā.

“Brālis atbraucis?” es ieinteresēta pajautāju. Rinalda brālis man vienmēr ir šķitis aizraujošs sarunas objekts. Uzkrītošu interesi izrādīt gan ir bīstami.

“Jā, tas nelga ir mājā. Aprij visus mammas labumus un aizdirš istabu. Savā repertuārā.”

“Mm… Traki.” Man šķiet, ka tas skan pietiekami aizkustinoši.

“Traki? Ne tas vārds. Tu jau mums esi vienīgais bērns ģimenē, tev nav ne jausmas, kā tas ir.”

SAISTĪTIE RAKSTI

“Jā, tev taisnība.” Miera un attiecību saglabāšanas nolūkā visbiežāk palīdz tūlītēja bezierunu piekrišana.

“Es laikam arī uzsmēķēšu.” Rinalds padod man šķiltavas, taču es neprotu tās aizdedzināt. Tas viņu kaitina, bet es neko ar sevi nevaru izdarīt. Vienkārši neprotu, un viss. Es daudz ko neprotu un esmu neaptēsta. Nedaudz. Kaut gan reizēm varbūt arī padaudz. Smagi nopūšoties, Rinalds aizdedzina manu cigareti.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AK
Atis Klimovičs
Ziņas
FOTO. Brutāli sadragāti galvaskausi un ribas dziļi ietriektas pie mugurkaula…Šaušalīgs, bet Latvijas vēsturei nozīmīgs atradums Tilžā 115
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Sieviete un bērniņš mira pēc dzemdībām. Viena no “skaļākajām” lietām Latvijā: tiesa atsāk skatīt lietu par Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes darbības izbeigšanu 45
17 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids ir viltīga slimība” – ārste atklāj, kā izslimots vīruss turpina apdraudēt cilvēka veselību 52
3 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Ar varu mīļš nebūsi – šis tev šodien jāielāgo! Horoskopi 25.jūlijam 3
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijai atkal tuvojas tveice. Cik ļoti uzkarsīs gaiss? 9
19 stundas
Lasīt citas ziņas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kovids ir viltīga slimība” – ārste atklāj, kā izslimots vīruss turpina apdraudēt cilvēka veselību 52
3 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Profesors Kaspars Kovaļenko: “Nākas secināt, ka pašnāvība nošaujoties arī ir reģistrēta kā vakcīnas blakne… “ 37
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Deputāts Aldis Gobzems par prezidentu Egilu Levitu: “Viņš ir apkaunojums valstij…” 24
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Sieviete un bērniņš mira pēc dzemdībām. Viena no “skaļākajām” lietām Latvijā: tiesa atsāk skatīt lietu par Pirmās evaņģēliskās Jēzus draudzes darbības izbeigšanu 45
17 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Pa Rudzu ceļu: 52 cepēji ver savas durvis, lai “atdzīvinātu” tradicionālas vērtības un iepazīstinātu ar citur neredzētiem maizes “našķiem”
11:20
LE
LETA
Ziņas
Arī tenisiste Aļona Ostapenko apstājas olimpiskā turnīra pirmajā kārtā
10:54
LE
LETA
Ziņas
Otro diennakti Igaunijā un Lietuvā Covid-19 nav prasījis nevienu upuri – nav reģistrēti nāves gadījumi
10:52
LE
LETA
Ziņas
Sinoptiķu solītais karstums pārņem Latviju. Kāds laiks gaidāms svētdien? 1
2 stundas
ER
Elvita Ruka
Stāsti
“Esam te dzimuši, auguši, gājuši skolā – gribējās pateikt par to vietai paldies”: Ālaves muižas neticamais stāsts – no drazās iestiguša grausta par…
1 stunda
RV
Rihards Vītols
Stāsti
Covid-19 vakcīnu izmēģinājumi uz cilvēkiem. Pieredzes stāsts: “Kādēļ gan es nevarētu palīdzēt glābt citus cilvēkus?”
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Ar kārtīgu ballīti mūziķi un ētera personības nosvin radio dzimšanas dienu 4
2 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Ziņas
Pa Rudzu ceļu: 52 cepēji ver savas durvis, lai “atdzīvinātu” tradicionālas vērtības un iepazīstinātu ar citur neredzētiem maizes “našķiem”
10 minūtes
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Eksperte: Jau gadiem spēkā ir regulējums uz latvāņiem, bet tie joprojām izplatās. Ko tas nozīmē?
2 stundas
LE
LETA
Ziņas
Arī tenisiste Aļona Ostapenko apstājas olimpiskā turnīra pirmajā kārtā
36 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Valsts prezidents Egils Levits: “Racionāli domājoši un saprātīgi cilvēki vakcinējas!” 203
13 stundas
Tokijas olimpiskās spēles
LE
LETA
Ziņas
Arī tenisiste Aļona Ostapenko apstājas olimpiskā turnīra pirmajā kārtā
36 minūtes
LE
LETA
Ziņas
Latvijas 3×3 basketbolisti dienas pirmajā spēlē minimāli uzvar Ķīnu 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Latvijas tenisiste Anastasija Sevastova nepārvar Tokijas olimpisko spēļu turnīra pirmo kārtu 3
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ringolds Balodis par obligāto vakcināciju pedagogiem: “Baidos, ka nebūs labi!!!” 226
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijas 3×3 basketbolisti dienas pirmajā spēlē minimāli uzvar Ķīnu 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Latvijas tenisiste Anastasija Sevastova nepārvar Tokijas olimpisko spēļu turnīra pirmo kārtu 3
2 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Bokseris Kristaps Zutis uz ielas skarbi “pārmāca” tiktokeri un video ievieto soctīklos 79
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Viktors Ščerbatihs: “Es aizliedzu pirms olimpiādes vakcinēties!” 100
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
Latvijai atkal tuvojas tveice. Cik ļoti uzkarsīs gaiss? 9
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Kambala: “Divu mēnešu laikā es pārvērtos par ļoti skaistu, “sakačātu” sievieti!” 24
23 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Vietās, kur lijis mazāk, koki dārzā un mežā jau cīnās par izdzīvošanu! Kā palīdzēt lielajiem kokiem? 1
22 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Žaklīna un Jēkabs 2
2 stundas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Varam teikt, ka esam pasaules līmenī” Latvijā ražotie disku arkli pieprasīti Kanādā un pat Islandē
20 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
“Jāķer prieks, un viss būs kārtībā!” Māris Štrombergs novēl olimpiešiem un stāsta, kā Latvijā bauda harmonisku ģimenes dzīvi 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Skaidrā nauda bija sadalīta 495 aploksnēs!” VID sāk procesu pret Lietuvas pilsoni 9
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Titavs: “Nav cerību, ka tiksim pie vēl vienas Vairas Vīķes-Freibergas!” 103
2 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
Petraviča: Pilnībā saprotu tos cilvēkus, kas izvēlas nevakcinēties 304
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliene varētu atcelt Harija un Meganas ielūgumus uz platīna jubilejas svinībām. Kas šoreiz sadusmojis Bekingemas pili? 29
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Zvaigznes mudina uz piedzīvojumiem un izbaudīt visu, ko dzīve spēj dot! Horoskopi no 26. jūlija līdz 1. augustam
2 stundas