“Esmu izmisumā, viņš mani nostādīja izvēles priekšā” – Paulīne satraukta par priekšnieka rīcību pēc dzemdībām
0
Radīt pēcnācējus ir ne tikai skaisti, bet arī ļoti nozīmīgi. Latvijā ar dzimstību esam tādā kā bedrē. Tāpēc īpaši svarīgi jaunajām ģimenēm un māmiņām ir dažādi atvieglojumi un pretimnākoša sabiedrība – arī darba devējs. Tomēr ne viss ir tik skaisti, kā gribētos.
Ar mums ir sazinājusies Paulīne, kura dažus mēnešus pēc dzemdībām no bērnu kopšanas atvaļinājuma vēlas atsākt strādāt savā darbavietā, bet darīt to no mājām. Taču priekšnieks viņu ir nostādījis izvēles priekšā.
Paulīne mums raksta: “Esmu izmisumā. Jau ceturto mēnesi atrodos bērnu kopšanas atvaļinājumā. Pirms tam strādāju ofisā Rīgā, pati dzīvoju Pierīgā. Vēlos atkal atsākt strādāt, lai pelnītu algu, nevis saņemtu pabalstu. Lai arī pēc būtības darbs ir klātienē, agrāk uzņēmumā esam strādājuši arī attālināti. Tad nu iedomājos, ka varētu sākt strādāt no mājām. Tomēr ļoti nepatīkams bija mans pārsteigums, kad priekšnieks to neatļāva. Viņš mani nostādīja izvēles priekšā – bērnu kopšanas atvaļinājums vai darbs klātienē. Man nav neviena, kas varētu pieskatīt mazo. Vai priekšnieks drīkst tā uzspiest izvēlēties?”
Lai rastu šajā situācijā skaidrību, lūdzu palīdzību Valsts darba inspekcijai.
Viss atkarīgs no darba līguma
Valsts darba inspekcijas Klientu atbalsta nodaļas vadītāja Dace Stivriņa pauž: “Darba devējam un nodarbinātajam ir tiesības vienoties par darba izpildes vietu – tā var būt uzņēmuma teritorijā vai arī citā vietā, piemēram, nodarbinātā mājās. Lai darbinieks varētu veikt darbu attālināti, vispirms par to pusēm jāvienojas rakstveidā darba līgumā. No sniegtās informācijas nav konstatējams, vai darba veikšanas iespējas attālināti bija noteiktas darba līgumā.
Ja noslēgtajā darba līgumā bija paredzēta attālināta darba veikšana, tad sievietei, atgriežoties no bērna kopšanas atvaļinājuma būtu jānodrošina tie nodarbinātības noteikumi, kādi bija, aizejot bērna kopšanas atvaļinājumā, tai skaitā darba veikšanas iespēja attālināti.
Papildu vēršam uzmanību, ka par darba organizāciju uzņēmumā ir atbildīgs darba devējs, līdz ar to, darba devējs ir tiesīgs pārskatīt darba organizāciju uzņēmumā, piemēram pārejot uz pilnīgu darba veikšanu klātienē, atsakoties no darba veikšanas attālināti. Šādā situācijā, ja darba līgumā bija vienošanās arī par darba veikšanu attālināti, darba devējam ir tiesības, atgriežoties darbiniecei darbā no bērna kopšanas atvaļinājuma piedāvāt darba līguma grozījumus, ievērojot Darba likuma 97. pantā noteikto kārtību, piemēram, par darba izpildes vietu klātienē. Iespējams, uzņēmumā ir mainīta darba laika organizācija, par ko darba devējs arī laikus informē darbinieci, lai zinātu, ka atgriežoties darbā, darbs būs veicams klātienē.
Arī situācijā, ja darba līgumā nebija nolīgta darba veikšana attālināti, tad darba devējam nav aizliegts prasīt darba izpildi atbilstoši darba līguma noteikumiem, atsakot darba veikšanu attālināti.
Papildu skaidrojam, ka darbiniekam, kuram ir bērns līdz astoņu gadu vecumam, ir tiesības prasīt darba devējam noteikt darba laika organizācijas pielāgojumu (Darba likuma 148. panta ceturtā, piektā, sestā, septītā daļa). Savukārt darba devējam ir pienākumu izvērtēt darbinieku pieprasījumus par darba laika pielāgojumiem un mēneša laikā informēt darbinieku par šādu darba laika pielāgojuma iespējām.
Ja šāds darbinieka lūgums netiek apmierināts, tad darba devējam būtu jāsniedz objektīvs paskaidrojums. Minētie noteikumi attiecināmi arī uz darbinieka tiesībām prasīt iespēju veikt darbu attālināti.
Ar darba laika pielāgojumu būtu saprotami tie gadījumi, kad darba devējs, izvērtējot darbinieka lūgumu, nosaka viņam t.s. individuālo darba laiku, kas var atšķirties no standartizētā darba laika režīma un sniedz iespēju darbiniekam gan efektīvi veikt savus darba pienākumus, gan arī nodrošināt aprūpi un atbalstu saviem ģimenes locekļiem, kuriem tā ir nepieciešama.
Piemēram, ja darbinieka aprūpē ir bērns līdz astoņu gadu vecumam, kurš noteiktā laikā apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, tad darbinieks var lūgt pārcelt darba laika sākumu un beigas, kā arī vienoties par attālināta darba veikšanu pēc individuāla darba laika, lai varētu savu bērnu pavadīt uz un no pirmsskolas izglītības iestādes. Vienlaikus darba devējs, ja šāda iespēja objektīvi pastāv, pielāgojot darbiniekam darba laiku, nezaudē darbinieka ieguldījumu darba izpildē, jo kopējais darba laiks darbiniekam nemazinās, bet šīs darba stundas tiek vairāk izkliedētas.”
Ja arī tev ir kādi juridiski jautājumi vai neskaidrības, droši raksti man uz e-pastu [email protected], meklēšu uz tiem atbildi!
