“Paliek nedaudz neomulīgi…” Soctīklotāja parāda oriģinālu ideju, kā cīnīties ar lāču “krīzi” Latvijā 2
Pēdējās dienās Latvijas iedzīvotājus pārņēmusi viegla panika – lāči vairs netup dziļos mežos, bet gan droši pastaigājas pa Jēkabpils ielām un bauda peldes Daugavā pie paša Likteņdārza. Kamēr Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un pašvaldības aicina iedzīvotājus saglabāt mieru un netuvoties dzīvniekam, sociālo tīklu lietotāji ir ķērušies pie daudz radošākiem risinājumiem.
LA.LV redzeslokā nonākusi sociālo tīklu platformas “Threads” lietotājas Sigitas ideja. Redzot satraucošās ziņas, viņa nākusi klajā ar ironisku, bet, jāatzīst, oriģinālu priekšlikumu.
“Tagad tik bieži par tiem lāčiem dzirdu, kad paliek nedaudz neomulīgi. Tad nu varbūt valstij vajag uztaisīt cilvēkiem ik pa kaut kādiem metriem patvertnes!? Vismaz būtu kaut kāda zemapziņā drošības sajūta,” viņa raksta un parāda, kā šāda tipa patvertne varētu izskatīties.
Instrukcija pie patvertnes ir vienkārša un latvietim saprotama: “Ienāc patvertnē, aizver durvis un nospied pogu”. Tāpat izvietots brīdinājums – lāča tuvumā patvertni nepamest, kamēr neierodas palīdzība.
Kā norāda pati idejas autore Sigita, sarkanajai pogai ir kritiska nozīme: “Tā poga ir domāta kā “SOS poga”, kas paziņo vai izsauc palīdzību.”
Kā jau ierasts, komentētāji saskatījuši arī dažus “caurumus” šajā drošības sistēmā. Interneta lietotājs Eizens tūlītēji paudis bažas par dzīvnieku inteliģenci: “Lācis var arī to pogu nejauši uzspiest, ko tad?”
Tikmēr citi piedāvā patvertnes aprīkot ar papildu ekstrām, lai novērstu lāču uzmanību. Kāds komentētājs iesaka: “Medus jāiekar.” Savukārt Kārlis jau lēš vērienīgus biznesa plānus: “Laba ideja! Varētu uz katriem 100m2 pa “Lāču patvertnei”!”
Jau ziņots, ka svētdien Jēkabpilī ieklīda un labu laiku skraidīja apkārt lācis, tostarp nonākot tiešā dzīvojamo māju tuvumā. Pēc tumsas iestāšanās dzīvnieku izdevās iedabūt atpakaļ mežā.
Kā aģentūru LETA informēja Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) komunikācijas pārstāve Ilze Reinika, DAP vērtējumā šādu sugu klātbūtne dabā un pilsētvidē pati par sevi neesot uzskatāma par tiešu apdraudējumu cilvēku drošībai.
Situācijas, kurās konstatējams tiešs un tūlītējs apdraudējums cilvēka veselībai un dzīvībai, tiek vērtētas atsevišķi un paredz iespēju DAP nekavējoties rīkoties un problemātiskos dzīvniekus likvidēt, klāstīja DAP pārstāve. Par šādiem gadījumiem gan vēl būtu jāziņo DAP, “rakstot uz e-pastu”, kas tad attiecīgi pieņemtu lēmumu.
DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode uzskata, ka Latvijā šobrīd lielāko apdraudējumu neradot lāči, bet gan cilvēku rīcība, sastopoties ar lāci. “To spilgti ilustrē situācija Jēkabpilī, kur dienas gaišajā laikā pilsētvidē ieklīda lācis. Cilvēki primāri nevis informēja pašvaldību, bet dzenāja lāci ar automašīnām, skrēja pat pakaļ un filmēja, tādējādi radot lācim paaugstinātu stresu un bīstamas situācijas, jo stresa apstākļos lācis var uzbrukt,” neapmierināta ir Strode.
Viņa iesaka, ka, sastopoties ar lāci, iedzīvotājiem vajagot saglabāt mieru, pašiem palikt drošībā un netuvoties, ziņot atbildīgajām iestādēm un neradīt dzīvniekam papildu stresu, piemēram, provocējot – dzenājot to ar automašīnu, skaļi signalizējot, biedējot ar suņiem, skrienot pakaļ vai aizšķērsojot tam ceļu. Mazāks stress palielinot iespēju, ka savvaļas dzīvnieks tuvākajā laikā pats pametīs apdzīvoto vietu.
Lācis pilsētā visbiežāk nonāk, klejojot vai meklējot barību, nevis agresijas vadīts vai vēloties uzbrukt cilvēkiem. DAP atgādina, ka situācijās, kad lācis vai kāds cits liels savvaļas dzīvnieks ir nonācis pilsētvidē, primāri ir jāsazinās ar vietējo pašvaldību un DAP, ļaujot speciālistiem koordinēt situāciju un “izvadīt” dzīvnieku no pilsētas ātrāk.
Strode spriež, ka, pieaugot lāču skaitam, situācijas, kad nejauši kāds dzīvnieks iekļūst pilsētās, var kļūt biežākas. Tāpēc DAP aicina domāt par cilvēku preventīvām darbībām. Daļēji pieradinātu dzīvnieku palaišana savvaļā, brīvi pieejami pārtikas atkritumi vai mājdzīvnieku barība esot daži no biežākajiem iemesliem, kādēļ savvaļas dzīvnieki – eži, lapsas un arī lāči – var uzturēties apdzīvotās vietās. Ja savvaļas dzīvniekiem tiekot liegta brīvi pieejama pārtika, tie meklēšot citas barošanās vietas.
