Šuša - Azerbaidžānas pērle un senas tautas lepnums

FOTO. Šuša – Azerbaidžānas pērle un senas tautas lepnums 0

Autors: Vladimirs REŠETOVS

Latviju un Azerbaidžānu saista vairāk nekā 100 gadu ciešas un auglīgas abu tautu attiecības. Abas mūsdienās neatkarīgas valstis savulaik bija Krievijas impērijas sastāvā, abās valstīs cilvēki sapņoja par savu brīvību no carisma. Azerbaidžāna un Latvija neatkarību ieguva 1918. gadā, bet 23 mēnešus vēlāk Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku okupēja boļševistiskā Krievija.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Gribēšu redzēt, kas no viņa paliks pāri!” jeb ko putinisti cenšas “iebarot” Jānim Slaidiņam? 73
Viedoklis
Armands Puče: Kamēr premjere Līgo vakarā stāstīja, kā tumsa saplūst ar gaismu, patiesībā būtu vajadzīga vispārēja iespringšana
“Zemenes maksā labu naudu…” Sieviete piedzīvojusi vilšanos un mudina būt acīgiem, iegādājoties zemenes no ielu tirgotājiem
Lasīt citas ziņas

Krasie vēstures pavērsieni vēlāk atkal izlīdzināja abu valstu statusu, šoreiz iekļaujot tās padomju totalitārisma ciešajā apskāvienā. Sabrūkot PSRS, neatkarība atkal kļuva par realitāti, un šodien Latvija un Azerbaidžāna ir veiksmīgi attīstošās valstis ar lielu potenciālu. Jāpiebilst, ka māksla un kultūra jau izsenis ir bijis tilts starp Azerbaidžānas un Latvijas tautām.

Azerbaidžānā ir vēsturiski spēcīgas multikulturālisma un tolerances tradīcijas, un mūsdienās Azerbaidžānas multikulturālisma modelis tiek uzskatīts par priekšzīmīgu visā pasaulē. Nav brīnums, ka tieši šeit 20. gadsimta sākumā Azerbaidžānā dzīvoja daudz latviešu, tostarp slaveni kultūras un literatūras darbinieki. Divpusējie zinātniskie kontakti un kultūras apmaiņa turpina attīstīties. Šodien mēs vēlētos lasītājiem pastāstīt par dažām spilgtām katram azerbaidžānimsvētās Šušas pilsētas vēstures lappusēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Azerbaidžānas pilsētai Šuša, kas atrodas gleznainajā Karabahas kalnu grēdas pakājē, ir sena un krāšņa vēsture. 2022. gads tai ir jubilejas gads. Azerbaidžāna svin Šušas dibināšanas 270. gadadienu. Ar Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva rīkojumu šis gads ir pasludināts par “Šušasgadu”.

Latviešu lasītājam, kurš pazīst Azerbaidžānas vēsturi caur E.Birznieka-Upīša, J.Jaunsudrabiņa, Sudrabu Edžus un daudzu citu latviešu kultūras un mākslas darbinieku darbiem, atgādināsim, ka tieši Šuša jau 19. gadsimtā bija lielākais kultūras, reliģiskais un tirdzniecības centrs. Ievērības vērts, ka tieši Šušā slavenais latviešu mākslinieks Jūliuss Straume pētīja azerbaidžāņu paklāju aušanas smalkumus, pasniedza lietišķās mākslas nodarbības un veidoja Karabahas paklāju skices.

Šušā tika uzceltas mošejas, stāvēja karavānserāli, šeit dzīvoja un radīja izcili dzejnieki, rakstnieki, mūziķi, apgaismotāji. Sabiedriskā dzīve ritēja pilnā sparā. Pilsētā tika izdotas desmitiem dažādu avīžu. Tajā pašā laikā Šušā tika uzcelts pirmais teātris, tika atvērtas skolas, tika izveidotas literāras un muzikālas biedrības, kurās radoši cilvēki varēja pulcēties un radīt. Jāpiebilst, ka šī pilsēta azerbaidžāņu tautai un pasaulei dāvāja veselu plejādi khanende – mugham izpildītāju – unikālu nacionālās muzikālās jaunrades veidu, kas iekļauts UNESCO nemateriālā mantojuma sarakstā.

Dokumentā, ko parakstījis valsts vadītājs Ilhams Alijevs, atzīmēts, ka Šušas pilsēta, kuru 1752. gadā dibināja Karabahas hans PanahaliKhans, kā neieņemams cietoksnis ir piedzīvojusi jēgpilnu attīstības ceļu, ieņēmusi izcilu lomu Azerbaidžānas un visa Dienvidkaukāza kultūras un sociālpolitiskajā dzīvē. Šī pilsēta, kas saglabājusi savu unikālo vēsturisko veidolu un tās veidoto oriģinālo vidi, artās izaudzinātāmdiženajām personībām ir ierakstījusi nozīmīgas lappuses Azerbaidžānas literārās, kultūras, zinātnes un sociālās domas hronikā.

Reklāma
Reklāma

Šušas pilsētas straujā attīstība pagājušā gadsimta 70. gados ir cieši saistīta ar Azerbaidžānas tautas līdera Heidara Alijeva vārdu. Īpaši lēmumi par pilsētas attīstību tika pieņemti tieši pēc Heidara Alijeva iniciatīvas. Kopš tā laika radošie darbi Šušā ir ieguvuši plašu vērienu, sperti svarīgi soļi kultūras darbinieku piemiņas iemūžināšanai. Taču Šušā iesāktie būvdarbi tika pārtraukti, jo 1992. gada 8. maijā pilsētu ieņēma Armēnijas bruņotie spēki. Gandrīz 30 gadus ilgās Armēnijas okupācijas laikā vandālisma aktu rezultātā pilsētā tika iznīcināti simtiem vēstures un kultūras pieminekļu.

44 dienas ilgā Otrā Karabahas kara rezultātā Azerbaidžāna 2020. gada 08. novembrī atbrīvoja Šušu no Armēnijas okupācijas. Uzreiz pēc uzvaras Šušā līdz ar infrastruktūras izbūvi pilsētā sākās vēstures un kultūras pieminekļu atjaunošana. Lai nodrošinātu operativitāti un efektivitāti radošā darba organizēšanā, tika izveidota Šušas pilsētas Valsts rezervāta pārvalde.

Šodien Šušā, kas pasludināta par Azerbaidžānas kultūras galvaspilsētu, tiek īstenoti vērienīgi projekti, lai atjaunotu pilsētas patieso vēsturisko izskatu. Kompleksā darbavalsts kultūras galvaspilsētā sastāvdaļa ir Šušas pilsētas ģenerālplāna izstrāde un vēstures, reliģisko un arhitektūras pieminekļu atjaunošana īsā laikā.

Tālajā 1993. gadā pēc Heidara Alijeva iniciatīvas Baku pilsētā tika nogādātas un novietotas Azerbaidžānas Nacionālā mākslas muzeja teritorijā armēņu vandaļu sašautās azerbaidžāņu mūzikas mākslas pamatlicēja, izcilā komponista UzeiraHadžibaili, izcilās azerbaidžāņu dzejnieces HuršidbanuNatavanas un slavenā Azerbaidžānas operdziedātāja Bulbula bistes. Šodien šīs bistes ir atgrieztas dzimtajā pilsētā un uzstādītas to sākotnējā vietā, Šušas pilsētas centrālajā laukumā.

Pēc restaurācijas tika atklāts Bulbula nams-muzejs, kā arī ģeniāla azerbaidžāņu dzejnieka un sabiedriskā darbinieka MolaPanahaVagifa muzeja-mauzoleja komplekss, tika rīkotasVagifa dzejas dienas. Slavenā mūzikas festivāla “Haribulbul”ar tāda paša nosaukuma zieda (ofris kaukāziešu) simbola rīkošanas tradīcijas atjaunošana kādreiz slavenajā zirgu skriešanās sacīkšu laukumā –“Džidirdjuzju” liecina arī par to, ka Šuša strauji atdzīvojas un ir ceļā uz atgriešanos pie savas agrākās pilnvērtīgās kultūras dzīves.

Un par nozīmīgu notikumu Azerbaidžānas un Latvijas attiecībās un Šušas pilsētas kultūras dzīvē neapšaubāmi kļuva nesenā latviešu mākslinieces Daces Štrauses izstādes “Karabahas zirgi” atklāšana Šušāar Ministru prezidenta vietnieka, Latvijas aizsardzības ministra Arta Pabrika piedalīšanos.

Tas viss dod pamatu apgalvot, ka Šuša kā azerbaidžāņu kultūras vēsturiskais centrs drīzumā var kļūt par pievilcības punktu daudziem tūristiem, tostarp arī no Latvijas. Pilsēta, kas atrodas gleznainā kalnainā apvidū, jau iesniegusi pieteikumu par iekļaušanu UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Pēc tās pabeigšanas šim paradīzes stūrītim neapšaubāmi pavērsies daudz plašākas starptautiskā tūrisma perspektīvas. Bet jau tagad var plānot nākotnes ceļojumu turp. Draudzīgie azerbaidžāņi, kas pazīstami ar savu viesmīlību, vienmēr ar patiesu dāsnumu uzņem cilvēkus, kuri interesējas par tautas vēsturi un kultūru.

SAISTĪTIE RAKSTI