Foto: ZUMAPRESS/ SCANPIX/ LETA

­Latviešu tautas situācija šobrīd ir drūmāka, nekā vairākums iedomājas 222

Vilis Vītols, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

­Latviešu tautas situācija šobrīd ir drūmāka, nekā vairākums iedomājas. Apdraudējums vairs nav tik daudz militārs Krievijas iebrukums, nav arī Covid-19. Krievijai ir savas problēmas, un Covid-19 pāries. Drauds ir demogrāfija.

LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 130
13 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 59
14 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
Lasīt citas ziņas

Vārds “demogrāfija” šajās pārdomās apzīmēs gan zinātni, gan visu, kas saistās ar zemo dzimstību, emigrāciju un citām demogrāfijas nelaimēm.

Zinātnieki ir izrēķinājuši, ka, saglabājoties pašreizējai dzimstībai, 2060. gadā latviešu skaits būs samazinājies līdz apmēram 700 000, bet 2100. gadā ‒ līdz 300 000 (latviešu nākotnē varētu būt vēl mazāk, jo nav ierēķināta jauno cilvēku pastiprināta prombraukšana, kas ir neprognozējama). Mēs atrodamies dziļā krīzē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Demogrāfs Ilmārs Mežs un politiķis Imants Parādnieks cenšas sabiedrību modināt, bet nekas būtisks nemainās, līdzšinējie centieni nedod cerētos rezultātus. Līdzīgi, kaut mazākā mērā, ir citās attīstītās valstīs, bet tas nav mierinājums.

Tomēr kaut kur, mums vēl īsti nesaredzams, atrodas problēmas risinājums. To liecina Čečenijas piemērs: pēc Kaukāzu kara 1870. gadā dzīvi bija palikuši 80 000 čečenu. 1940. gadā viņu bija 350 000, bet 2010. gadā – jau gandrīz miljons.

Dažiem tas viss neko nenozīmē. Citi skaitļiem netic (ir jau arī cilvēki, kas netic, ka plosās pandēmija), bet kāpēc katru gadu dzimst mazāk bērnu? Kāpēc 2009. gadā iedzīvotāju vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem bija 238 tūkstoši, bet desmit gadus vēlāk, 2019. gadā, vairs tikai puse, 122 tūkstoši? Lielākā daļa cilvēku vienkārši negrib par to domāt. Viņi kā strauss ir iebāzuši galvu smiltīs cerībā, ka, neredzot briesmas, tās izzudīs.

 

Izma­iņas, kas ietekmē demogrāfiju

Kas ir šīs krīzes iemesli? Ja būtu jāatbild ar vienu vārdu, atbilde ir – izmaiņas. Viss pasaulē ir fantastiski mainījies beidzamo 200 gadu laikā. Runājot mūsdienīgi, paradigmas ir mainījušās. Mēs neesam aptvēruši, ka demogrāfijas problēma ir jauna un ka tāpēc tās risināšana nav iespējama ar novecojušu pieeju, ar to, ko darām tagad. Ir nepieciešama pilnīgi cita attieksme, galvenais − cits vēriens. Kas ir noticis, kas iespaido demogrāfiju? Ir četras galvenās izmaiņas, un tās ir visiem labi zināmas.

1. Pensijas. Agrāk bērni un mazbērni bija tie, kas nodrošināja materiālo atbalstu cilvēka cieņai atbilstošām vecumdienām. Tagad to dara pensijas, bērni vairs nav nepieciešami. Principā pensijas, protams, ir milzīgs sabiedrisks progress, bet tām ir šī blakne.

2. Sievietes loma ir mainījusies. No mazizglītotas mājsaimnieces sieviete ir kļuvusi par ārpus mājas strādājošu pilntiesīgu sabiedrības locekli, neskaitāmos gadījumos ar augstāko izglītību un bieži ar spējām, kas apsteidz kolēģus vīriešus. Sieviete ir kļuvusi neatkarīga, patstāvīga un materiāli nodrošināta.

Ģimene viņai vairs nav nepieciešama, lai būtu nodrošināta iztika. Tas arī ir cilvēces progress, bet iespaido dzimstību.

3. Algu un izdevumu attiecība attīstītajās valstīs ir izveidojusies tāda, ka, lai nodrošinātu ģimenes labklājību, ir nepieciešams abiem, gan vīram, gan sievai, strādāt un pelnīt. Tiklīdz bērnu dēļ māte ārpus mājas strādāt vairs nevar, ģimenes budžetu ir grūti sabalansēt.

Jo ģimenē vairāk bērnu, jo kritiskāka kļūst situācija. Tikai ar vienu algu ģimene var nonākt zem nabadzības robežas. Protams, neviens saprātīgs pāris to nevēlas, arī tie ne, kas būtu gatavi audzināt vairāk nekā divus bērnus. Tādējādi bērnu nav, ir viens vai divi.

4. Kā pēdējais jāpiemin kāds nedaudz intīms aspekts. Daru to nelabprāt, bet tam ir liels iespaids uz demogrāfiju. Daba mūs izveidojusi tādus (un tā ir pastāvēšanas nepieciešamība), ka cilvēkos mīt spēcīga vēlme pēc dzimumattiecībām. Agrāk sekas bija bērna nākšana pasaulē. Tagad modernā dzīve ir radījusi iespējas dzimumattiecības izbaudīt bez bērna radīšanas. Progress, bet ar iepriekš neparedzētām sekām − vairākām tautām, ieskaitot latviešus, nav pietiekami daudz pēcnācēju. Tām visām draud izmiršana. Cilvēces vēsturē netrūkst ziņu par tautām, kas vairs nepastāv.

 

Ko darīt?

Ko varētu darīt Latvijas gadījumā? Kas ir mūsu iespēju robežās? Mēģināšu uzskaitīt pēdējo gadu laikā sabiedrībā izskanējušos dažādos ieteikumus.

Izskatās, ka viens no svarīgākajiem soļiem būtu Saeimas un valdības vairākumam (vienmēr kādi nepiekritīs) vienoties par konkrētu valsts mērķi demogrāfijas laukā, apstiprinot to attiecīgā likumā. Latvijā dažas valdības ir mēģinājušas ieviest stratēģijas jeb plānus, kā uzlabot demogrāfisko situāciju, bet, piešķirot tiem nepietiekamu finansējumu, nekas būtisks nav mainījies.

Arī piedzīvots, ka, tiklīdz kāda partija ir uzņēmusies darboties demogrāfijas labā, citas sāk tās projektus bremzēt.

Kaut ko tādu mēs kā valsts vairs nevaram atļauties. Ja pieminētais mērķis tiktu ar likumu nostiprināts, tas kļūtu par mērauklu jebkuram parlamenta un valdības lēmumam un liktu pirms pieņemšanas analizēt, vai lēmums tuvina vai attālina no mērķa. Latvijas gadījumā reāls mērķis, pat ļoti pieticīgs, varētu būt, piemēram, 0,2% liels iedzīvotāju pieaugums ik gadu. Tad 2060. gadā Latvijā būtu apmēram 2 060 000 iedzīvotāju.

 

Jādod priekšrocības

Ja šāda apņemšanās pastāvētu, varētu sākt vispirms ar nelielu priekšrocību piešķiršanu ģimenēm ar bērniem. Piemēram, universitātēs un citās augstākās izglītības iestādēs prasības studējošo māmiņu gadījumā var piemērot viņu vajadzībām. Viņām var piešķirt priekšroku budžeta vietu sadalē.

Bērniem no ģimenēm ar trim vai vairāk bērniem valsts universitātes var nodrošināt vietu budžeta grupā (protams, ja bērns ir sekmīgs). Ar bērniem saistītām precēm var samazināt vai atcelt pievienotās vērtības nodokli (PVN).

Par katru piedzimušu bērnu sievietēm var samazināt pensionēšanās vecumu un indeksēt uzkrāto iemaksu summu.

Strādājošajai sievietei var nodrošināt pēcdzemdību atvaļinājuma laiku, garantējot, ka viņa varēs atgriezties savā darba vietā (tas jau ar likumu ir noteikts, tikai reizēm darba devēji pamanās to apiet). Pensionētiem vecvecākiem var pavērt iespēju uzmanīt savus mazbērnus laikā, kamēr māte strādā, saņemot par to atlīdzību no valsts.

 

Celt lielu ģimeņu prestižu

Ir iespējams celt lielu ģimeņu prestižu sabiedrības acīs. Piemēram, ar likumu nosakot, ka zināmu procentu no visiem valsts ik gadu piešķirtajiem ordeņiem un citādiem pagodinājumiem saņem lielu ģimeņu vecāki, īpaši māmiņas par nopelniem bērnu audzināšanā. Iespējami arī nevalstisko organizāciju pagodinājumi. Gruzijas baznīcas galva Katolikoss personīgi kristī katru gruzīnu ģimenē piedzimušu trešo bērnu.

Bieži lietotā nosaukuma “daudzbērnu ģimene” vietā varētu lietot citu, kas izteiktu lielāku atzinību (varbūt “Apzinīgā ģimene” vai jau vairākus gadus kā atlaižu kartes ieviestā “Goda ģimene”).

 

Stiprināt ģimeniskās vērtības

Ir iespējams stiprināt daudz pieminētās ģimeniskās vērtības. Te pūles atdursies pret Rietumos populārajiem strāvojumiem, kas sludina visādas tiesības kopā ar nekādiem pienākumiem. Daudz bērnu tagad piedzimst ārpus formāli noslēgtas laulības, pārāk daudzos gadījumos vīrietis pamet sievieti un bieži izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas. Gandrīz vienmēr tam ir negatīva ietekme uz bērna likteni.

Kādā no vidusskolas obligātajiem mācību priekšmetiem būtu jāiekļauj mācība par demogrāfiju.

Jaunā paaudze, kuras vērtību skala tiek veidota skolās, ir vienīgā, kas spēs risināt demogrāfijas problēmu.

Arhibīskaps Jānis Vanags intervijā “Mājas Viesim” teicis: “Draugiem nedzimst bērni, bet gan vīram un sievai. Bērni neizaug pie draugiem, bet pie tēva un mātes. Vīrieši, appreciet savas sievietes, ar kurām jau tāpat dzīvojat kopā kā vīrs ar sievu! Sievietes, nesamierinieties ar ko mazāk!”

 

Kā risi­nāt abortu ­problēmu?

1941. gada 14. jūnijā okupācijas režīms deportēja vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju. Lielākā daļa no viņiem gāja bojā. Tā bija latviešu tautas traģēdija. Bet 2008. gadā tika izdarīts 14 941 aborts. Pazaudējām gandrīz tikpat daudz Latvijas iedzīvotāju, cik 14. jūnija deportācijās.

Situācija gan pamazām katru gadu ir uzlabojusies, un 2019. gadā bija 5784 aborti. Ar teikto nevēlos nevienam neko ne pārmest, ne ieteikt, tikai pieminu skaitļus. Citu valstu pieredze rāda, ka abortu aizliegšana ar likumu nedod vēlamo rezultātu.

Problēmu Latvijā varētu risināt pozitīvi − ar re­ālu palīdzību, izglītojošām kampaņām, psihologu un sociālo darbinieku īpaši aktīviem pakalpojumiem.

 

Svarīgais bērnudārzu jautājums

Valsts varētu enerģiskāk iejaukties ļoti svarīgajā bērnudārzu jautājuma sakārtošanā. Būtu intensīvāk jāiesaista privātais sektors. Uzņēmumiem, kas darbojas šajā jomā, var piedāvāt lielāku valsts palīdzību ‒ kredītu garantijas, par pazeminātām cenām iznomātu valsts vai pašvaldību zemi vai telpas, atvieglotu un ātru dažādo atļauju un licenču piešķiršanu, kas patlaban ir diezgan sarežģīta. Pašvaldības varētu segt privātā bērnudārza pakalpojumu tiem bērniem, kam neatliek vieta municipālajā dārziņā.

 

Par latviešu atgriešanos

Valsts var intensīvāk atbalstīt izceļojušo latviešu atgriešanos. Izceļošana agrāk bija saistīta galvenokārt ar ekonomisko situ­āciju Latvijā, kas tagad kaut lēnām, tomēr stabili uzlabojas.

Tas mudinās daudzus atgriezties. Vajadzētu nodrošināt jebkuram Latvijas pilsonim ārzemēs, ja viņš vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā, biļeti atpakaļceļam (tas agrāk tika nodrošināts).

Tāpat iespēju atvest savas ārzemēs iegūtās mantas bez muitas nodokļiem, ārzemēs nopelnīto līdzekļu repatri­āciju bez aplikšanas ar papildu ienākuma nodokli (starp Eiropas Savienības valstīm tas nav jāmaksā) un iespēju uz saprātīgu laiku lietot sociālo dzīvokli.

Ļoti svarīga ir vienkārša un automātiska reemigrantu un viņu bērnu ārzemēs iegūtās izglītības atzīšana. Patlaban daudziem, atgriežoties Latvijā, bieži jāsastopas ar visādiem birokrātiskiem ierobežojumiem, diemžēl dažos gadījumos arī ar neizpratni un ierēdņu nevēlēšanos palīdzēt. Atgriešanās atbalstīšanas izmaksas patiesībā ir investīcija, jo reemigranti parasti ved sev līdzi kādus materiālus vai nemateriālus aktīvus.

Būtu ieteicams vairāk atbalstīt vasaras nometnes ārzemju latviešu bērniem.

Vajadzētu vairāk pasargāt tos aizbraukušos, kuri slēpjas no kreditoriem, īpaši, ja parāds ir radies ātro kredītu dēļ, noteikt šiem parādiem noilgumu.

 

Vecākiem – arī bērnu balsis

Revolucionāra demogrāfiju sekmējoša politiska reforma būtu vecākiem piešķirt tiesības vēlēšanās balsot savu nepilngadīgo bērnu vietā, tādā veidā palielinot ģimeņu iespaidu uz politiskajiem procesiem. Mēs apzināmies, ka katrs bērns piedzimst ar visām cilvēka tiesībām. Ja tā, tad bērnam pienākas arī tiesības balsot un šādi aizstāvēt savas intereses. Tā kā bērns pats to nespēj, tiesības jārealizē viņa vecākiem. Piemēram ‒ ja ģimenē ir četri bērni, vecākiem kopā būtu sešas balsis.

Partijām nopietni jāņem vērā pensionāri, viņu intereses, jo viņi ir liela elektorāta daļa, kas ar katru gadu palielinās. Ja vecākiem būtu bērnu balsstiesības, partijas un viņu Saeimas deputāti būtu spiesti vairāk ievērot bērnu un ģimeņu intereses.

 

Materiālais atbalsts nav pietiekams

Svarīgākais ir valsts tiešais materiālais atbalsts ģimenēm un bērniem. Tāds jau pastāv, bet rezultāti rāda, ka tas nav pietiekams. Valsts palīdzība ir nepieciešama divos veidos: nozīmīgs pabalsts ik mēnesi un nozīmīga iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atlaide. Tas tāpēc, ka turīgām ģimenēm pabalsta summa būs ne īpaši svarīga un nemudinās uz lielas ģimenes veidošanu.

Turpretī, piemēram, 5% vai pat 10% atlaide no IIN par katru bērnu, sākot ar trešo, noteikti liktu apsvērt lielas ģimenes radīšanu. Mazu ienākumu ģimenēm ikmēneša pabalsts būs nozīmīgāks. Tām atlaide no IIN dotu maz, jo neviens no vecākiem, iespējams, šo nodokli nemaz nemaksā (šobrīd neapliekamais minimums par katru bērnu ir 250 eiro un 300 eiro pašam strādājošajam. Tāpēc strādājošais ar diviem apgādājamiem bērniem nemaksā IIN par algu līdz 800 eiro mēnesī).

Šo iemeslu dēļ nepieciešami gan pabalsti, gan nodokļu atlaides. Tie nedrīkst būt niecīgi, kā tas ir patlaban, kad par katru bērnu valsts maksā no 11,38 eiro mēnesī (par pirmo) līdz 50,07 eiro (par ceturto un nākamajiem). Pašreiz ir arī piemaksas pie šā pabalsta, kad par trešo un nākamajiem bērniem maksā jau pāri 100 eiro mēnesī, taču Igaunijā trīs bērnu ģimene saņem 520 eiro lielu šādu pabalstu ik mēnesi.

Ir izteikti jāpalielina visu veidu atbalsts, sākot tieši ar trešo bērnu, jo ar diviem vai vienu bērnu ģimenē turpinās tautas lēnā izmiršana.

Ir jāatjauno Demogrāfijas jeb Ģimeņu lietu ministrija, kurā tiek koncentrēta visa darbība attiecībā uz krīzes pārvarēšanu. Demogrāfijas ministrs būtu atgādinātāja balss Ministru kabinetā, kuras bieži tur ir pietrūcis.

Gadiem ilgi novērotais mani ir pārliecinājis – lai iekustinātu pieminētās dažādās reformas, pirmais solis ir pašas sabiedrības rokās un ir veicams bez finansiāla ieguldījuma. Tas būtu: nebalsot par politiķiem, kas aktīvi neatbalsta demogrāfiju. Visiem, kas redz un saprot problēmu, īpaši šīs jomas nevalstiskajām organizācijām, būtu jāaģitē pret šādu politiķu ievēlēšanu, bez bailēm nosaucot partiju un kandidātu vārdus. Daudzi politiķi citādi nesapratīs.

Ir vairākas nevalstiskās organizācijas (NVO), kas darbojas ģimeņu interešu un demogrāfijas jomā. Tām būtu jāveido kāda kopīga apvienība, piemēram, uzņēmējiem ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Šādai organizācijai būtu lielāks iespaids nekā atsevišķām NVO, jo tā runātu plaša sabiedrības slāņa vārdā.

 

“Nauda, nauda un ­nauda”

Kas ir risinājuma būtība? Visi uzskaitītie ieteikumi vairāk vai mazāk prasa līdzekļus, daudz līdzekļu. Tas neizbēgami izraisīs nelielu ienākumu pārdali: nodokļu formā kaut kas tiks ņemts no visiem, arī no tiem, kam bērnu nav vai tie jau pieauguši, un tiks dots tiem, kas uzupurējas, kas uzņemas milzīgo darbu izaudzināt lielu ģimeni.

Citēšu feldmaršala Raimundo Montecucoli slaveno atbildi uz Austrijas ķeizara jautājumu, kas nepieciešams, lai uzvarētu karā. “Majestāte, ja man kāds jautātu, kas ir karam vajadzīgākās lietas, es atbildētu, ka tādas ir trīs: nauda, nauda un nauda.” Tieši tā ir ar demogrāfiju.

2021. gada valsts budžets ir 10,7 miljardi eiro, no tiem 3,8 miljardi paredzēti sociālajai aizsardzībai. Cik no šīs summas tiek ģimenēm un bērniem? Informācija no dažādiem citiem avotiem ir lielākoties par 2019. gadu un ir atšķirīga. Šķiet, ka 2019. gadā šim mērķim novirzīja apmēram 370 miljonus eiro. Skaitlis varētu būt līdzīgs 2021. gadā. Latvijas iekšējā kopprodukta (IKP) prognoze šim gadam ir 30,02 miljardi.

Tātad ģimenēm un bērniem atvēlēti budžetā apmēram 1,2% no IKP, viens no zemākajiem rādītājiem Eiropas Savienībā. Ņemot vērā demogrāfiskās krīzes nopietnību, kādai valsts iestādei, droši vien iztrūkstošajai Demogrāfijas ministrijai, būtu ik gadu jāpublicē visiem saprotama informācija par to, cik lieli valsts līdzekļi tiek lietoti ģimeņu un bērnu atbalstam.

Saeima un valdība varēja saņemties un paredzēt 2% no IKP valsts aizsardzībai, un līdzīgi tā varētu noteikt vismaz 2,5% no IKP tautas izmiršanas apturēšanai (2,5% ir ES valstu vidējais rādītājs). Tas ir tikpat svarīgs pienākums kā valsts aizsardzība. Tā patiesībā ir valsts aizsardzība. Tas būtu pacelt šogad paredzēto atbalstu līdz apmēram 750 miljoniem eiro. Katrai ministrijai, izņemot Aizsardzības ministriju, nāktos samazināt savu budžetu par apmēram 3,5% (ja netiek pacelti nodokļi). Neviens nevar pašlaik precīzi paredzēt, kāds būtu šāda atbalsta palielinājuma rezultāts, bet mēģināt novērst krīzi ir neatliekams pienākums. Izlietotā nauda nebūtu ne zaudēta, ne izšķiesta. Tā ieplūstu plašā cilvēku spektrā, visā ekonomikā un vienā vai otrā veidā vairotu valsts labklājību.

 

Kurš ieies tautas vēsturē?

Tāpat ir laiks apzināties, ka jaunajos apstākļos demogrāfija ir hibrīdkara ierocis. Ja kāds plāno ilgtermiņā iekarot mūsu valsti, tad, nepārtraukti samazinoties latviešu skaitam, tas būs ar katru dienu vieglāk izdarāms. Sun Tzu, ķīniešu kara mākslas klasiķis, pirms 2500 gadiem jau mācīja: izcilākā stratēģija ir panākt, ka pretinieks pats sevi iznīcina.

SAISTĪTIE RAKSTI

Līdz šim latviešu tauta savā garajā 4000 gadu vēsturē ir bijusi ārkārtīgi sīksta un izturīga. Tā pārvarējusi neskaitāmus karus, badu, mēri, vācu muižniekus, krievu carus un komunistus. Mums noteikti ir spēks un gudrība pārvarēt arī šo krīzi.

Tagad, kaut arī daudzi to neapzinās, esam hamletiskā jautājuma priekšā − būt vai nebūt. Esmu pārliecināts, ka pienāks brīdis, kad kāds valstsvīrs, varbūt sieva, izpratīs problēmu un viņam būs nepieciešamā spēja iedvesmot sabiedrību, Saeimu un valdību novērst mūsu izzušanu. Viņš vai viņa ieies latviešu tautas vēsturē.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 130
13 stundas
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 59
14 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
Bigauņciemā, stiprai ziemeļvakara vētrai plosoties, jūra ar lielu paisumu izskaloja kareivju līķus 12
2 dienas
IM
Ingūna Mieze
Ziņas
Kūdras izmantošanu dārzkopībā būtu jāizbeidz. Vai atrasts aizstājējs? 37
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Politiķe Ramona Petraviča ļāvusies erotiskai fotosesijai vīriešu žurnāla lappusēs 188
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 124
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Kā starptautiskajā izstādē “EXPO 2020” Dubaijā aizvadīta Latvijas nacionālā diena 12
10 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Ziņas
“Briti” sapņo, ka viņu valsti vadītu Putins. Kā anonīmi interneta komentāri kļūst par ziņām vienā no ietekmīgākajiem propagandas medijiem 69
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Naktī valsts lielāko daļu pārklās sniegs, stiprāk snigs Talsu un Tukuma novadā 4
14 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Stāsti
“Mājas Viesis” – uzticams sarunbiedrs arī turpmāk
22:23
LE
LETA
Ziņas
Omicron – jaunais kovida paveids, par ko brīdina PVO un ECDC 124
21:29
LE
LETA
Ziņas
Lielbritānijā, Vācijā un Itālijā apstiprināti pirmie inficēšanās gadījumi ar Covid-19 jauno Dienvidāfrikas paveidu 29
21:24
LA
LA
Ziņas
“Mēs kā aitas sekojam un viens otrā redzam tikai ienaidnieku!” Krists un Rēzija Kalniņi pārdomās par mūsdienu sabiedrību 59
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Kā sievietei viņai trūkst piepildījuma, kā politiķe nesaprot, ko pārstāv!” Kreitusei skarbi nosoda Petravičas pikanto fotosesiju 130
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Tad par bērnu vakcināciju nebūtu jādomā!” Circene uzsver, kāda kļūda Latvijā pieļauta 124
13 stundas
IA
Ieva Alberte
Ziņas
Vācijā skolās mācīs makšķerēt, dzīvnieku aizstāvji nosoda, ka “bērniem māca nogalināt” 71
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
RAKUS un PSKUS atklāj, cik darbinieki atlaisti Covid-19 sertifikāta neesamības dēļ 48
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
TM atsaka Lembergam izmaksāt kaitējuma kompensāciju par iepriekšējiem amata ierobežojumiem 321 468 eiro apmērā 29
14 stundas
AT
Andris Tiļļa
Praktiski
FOTO. Ādamsonu dzimtas dārgums pie simtgadīgā ozola. Kā dzīvoja galdnieks, kurš gatavoja mēbeles Ulmanim un Benjamiņai?
3 dienas
LA
LA.LV
Ziņas
“Nevienam neinteresē medijs, kuru lasa viens cilvēks,” Rajevskis par žurnālistikas problēmām Latvijā 22
Ekskluzīvi 17 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Pašlaik satrauc cietušo ģimenes!” “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Buks par ugunsgrēka zaudējumiem vēl nedomā 10
20 stundas
LE
LETA
Ziņas
Opozīcija prasa uzdot valdībai izpildīt Saeimas lēmumu par OIK atcelšanu 24
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Brāļi Šici izcīna uzvaru otrajā Pasaules kausa posmā; Bots/Plūme piedzīvo kritienu 4
18 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kanādā “antivakseriem” par vēršanos pret mediķiem draudēs kriminālatbildība 90
20 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vienmēr, kad šādi cilvēki aiziet, ir sajūta, ka kaut kas pasaulē mainās.” Atceroties Mārtiņu Braunu… 16
22 stundas
LE
LETA
Ziņas
ECDC: Jaunais Covid-19 variants rada “augstu vai ļoti augstu” risku Eiropai 92
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Radio Marija” vadītājs: “Kovida laikā reizēm lūgšana ir pēdējais salmiņš” 21
22 stundas
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Rīga – bez atkritumiem? Ko nozīmē galvaspilsētas pievienošanās “Zero Waste City” programmai 14
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Pētnieks: Baltkrievija neriskētu attīstīt bruņotu konfliktu ar NATO dalībvalstīm 25
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Romāns Meļņiks: “Ticība interneta saturam ir arvien mazāka” 21
1 diena
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Kādus soļus valdība spērusi pretī uzņēmējiem, pašnodarbinātajiem un autoratlīdzību saņēmējiem? 11
1 diena
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Dēls, liecinot tiesā: “Man vairs nav ne tikai tēva, bet arī mātes.” Jaunjelgavas lauku sētas traģēdija 42
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Slimnīcā sanitārs saņem vairāk nekā pedagogs skolā.” Kreituse vērtē 2022. gada valsts budžetu 161
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Talsos domes vadībai algu palielina pat par 450%, aizmirstot par darbiniekiem 59
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Šobrīd zaļais sertifikāts ir izgāzts no zinātniskā viedokļa.” Ekonomists Krusts par vakcinācijas ietekmi uz Covid-19 izplatības ierobežošanu 109
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Upaciers: Daļa valsts sektorā strādājošo pieraduši, ka viss kaut kā pats no sevis atrisināsies 49
1 diena