Helmanis pārdomājis? Ogres mērs šodien sniedzis komentāru par VDD pielaides valsts noslēpumam 0
Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) gatavo dokumentus, ko iesniegt Valsts drošības dienestam (VDD) pielaides valsts noslēpumam iegūšanai.
Kā aģentūrai LETA atzina Helmanis, viņš ilgi bijis darba nespējā, vakar atsācis pildīt mēra pienākumus un tagad pamazām aizpilda nepieciešamos dokumentus.
Viņš gan piebilda, ka situāciju ar pielaides valsts noslēpumam nepieciešamību pašvaldību vadītājiem vērtē kā absurdu. Ilgu laiku vadot Ogres pašvaldību, viņš neesot redzējis nevienu dokumentu, kam būtu noteikta slepenība.
Helmanis arī atzina, ka viņa vietniekam Andrim Kraujam (NA) ir pielaide valsts noslēpumam.
Ogres mērs arī sniegšot atbildi viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministram Raimondam Čudaram (JV), kurš pieprasījis sniegt paskaidrojumus.
Kā ziņots, Čudars nosūtījis pieprasījumu Ogres domes priekšsēdētājam sniegt skaidrojumu, kāpēc viņš pilda Ogres mēra pienākumus bez likumā prasītās speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam.
Kā aģentūru LETA informēja ministra padomniece komunikācijas jautājumos Sabīne Spurķe, saskaņā ar Pašvaldību likumu domes priekšsēdētājam ir pienākums sniegt paskaidrojumu piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Paskaidrojuma nesniegšana noteiktajā termiņā tiek traktēta kā atteikšanās sniegt paskaidrojumu.
Pašvaldību likums prasa, lai pašvaldības nosūtītu pieprasījumus kompetentajai valsts drošības iestādei par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam piešķiršanu domes priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc viņu ievēlēšanas amatā.
Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija šodien konstatējusi, ka Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Helmanis pilda amata pienākumus, bet speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam viņam nav.
Helmani pēc pērn vasarā notikušajām vēlēšanām par Ogres mēru ievēlēja 2025. gada 27. jūnijā. Nepilnu mēnesi vēlāk – 16. jūlijā, domes sabiedrisko attiecību pārstāvji paziņoja, ka dienu iepriekš Helmanis apšaudes laikā Ukrainā esot ticis ievainots, nesniedzot sīkāku informāciju par negadījuma apstākļiem un kaitējumu politiķa veselībai.
Pēc šī gadījuma Helmanis nonāca “uz slimības lapas” un ilgu laiku bija vienīgais Latvijas pašvaldības vadītājs, kurš nav pieprasījis pielaidi valsts noslēpumam, vienlaikus solot aizpildīt pielaides valsts noslēpumam saņemšanai nepieciešamo anketu, “tiklīdz būs atguvis veselību”.
Ogres domes opozīcijas pārstāvji gan apšaubīja slimības lapas pamatotību, jo politiķis arī oficiālās darbnespējas laikā redzēts domē un televīzijā. Opozīcija arī nesekmīgi mēģināja panākt Helmaņa nomaiņu, kas tika pamatota ar viņa ilgstošo prombūtni.
Opozīcijas deputāti 2025. gada decembrī bija neapmierināti, ka kopš ievēlēšanas domes priekšsēdētāja amatā Helmanis amata pienākumus pildījis mazāk nekā vienu mēnesi. Pēc šī gada 18. jūlija viņš atradies prombūtnē – vispirms izmantojot kompensējošo atpūtu pēc komandējuma, pēc tam atvaļinājumā, bet kopš 25. augusta – darbnespējā. Vienlaikus pieprasījuma autori apgalvoja, ka Helmanim atalgojumā par novembri ir izmaksāti vairāk nekā 4000 eiro un viņiem neesot saprotams, par kādu amata pienākumu pildīšanu šī prēmija ir izmaksāta, ja mērs faktiski nepildot pienākumus.
2026. gada janvārī tapa zināms, ka Veselības inspekcija (VI) pēc kāda iesnieguma saņemšanas ir sākusi pārbaudi par Ogres novada domes priekšsēdētāja Helmaņa darbnespējas lapas pamatotību.
Veselības inspekcija noslēgusi pārbaudi par Helmanim izsniegtās darbnespējas lapas pamatotību, bet informēs par pārbaudes rezultātu pēc tam, kad tiks sniegta atbilde iesnieguma iesniedzējiem un nosūtīta vēstule ārstniecības iestādei.
