“Ir jāsāk pakāpties atpakaļ, atteikties no tendences mēģināt visu regulēt,” Romāns Meļņiks par akcīzes nodokli
0
Finanšu ministrija nupat vēlreiz apliecinājusi vēlmi tuvākajā laikā palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, karsējamai tabakai, tabakas lapām, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam un tā sagatavošanas sastāvdaļām, kā arī tabakas aizstājējproduktiem. To pamato ar vēlmi ierobežot cilvēkiem kaitīgu preču patēriņu.
Šī ziņa ir no tām, kas raisa ļoti daudzus jautājumus. Vai šīs iniciatīvas pamatā ir reāli pieredzē balstīti aprēķini? Ar nodokļu celšanu tiešām var ierobežot patēriņu vai varbūt drīzāk legālo pieejamību? Vai līdz ar akcīzes celšanu valstij būs reāli lielāki ieņēmumi un būs iespēja papildus finansēt cīņu pret nelegālo tirgu un tā sekām – cilvēku saindēšanos ar nezināmas izcelsmes produktiem?
Jo tiešām
ir bažas, ka līdz ar augstāku nodokli pieaugs arī finansiāla motivācija nelegālā tirgus darboņiem un attiecīgi būs arī lielāks lietotāju saindēšanās ar nekvalitatīviem produktiem risks, tātad arī valstij lielākas izmaksas šo cilvēku dzīvības glābšanā.
Vēl trakāk – ja attīstās nelegālais tirgus precēm, ko var, bet neizdevīgāk ir iegādāties legāli, tad tie paši piegādes kanāli var tikt izmantoti arī daudz bīstamāku preču, tostarp narkotiku izplatībai un to lietojums savukārt var novest pie sabiedriskās kārtības apdraudējumiem.
Un tam ir konkrēti apliecinājumi. Jau drīz pēc tam, kad šovasar tika noteikti alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi, plaši izskanēja ziņas, ka veikalos strauji pieaudzis pieprasījums pēc trīskāršā odekolona, kas jau no seniem laikiem zināms, kā alkoholisko dzērienu aizstājējs no pastāvīgas apreibināšanās atkarīgajiem.
Tāpat profesors un ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka tieši šajās dienās informēja, ka gandrīz puse jeb 49% no pētījumā apzinātajiem beztabakas produktus iegādājas pelēkajā tirgū. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta ziņojumā par akcīzes pceču apriti 2025. gada 6 mēnešos lasāms, ka “Patēriņam Latvijā nodotā elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma, tā sagatavošanas sastāvdaļu apjoms 2025. gada 6 mēnešos, salīdzinot ar 2024. gada 6 mēnešiem, ir samazinājies par 42,8 %, tāpat samazinājās arī aprēķinātais akcīzes nodoklis par 27,0 %.” Tātad stāsts ir nevis par patēriņa kopumā, bet gan legāli iegādāto preču patēriņa mazināšanos. Un valsts no tā zaudē gan tiešā veidā ar mazākiem akcīzes un PVN ieņēmumiem, gan sekundāri – būdama spiesta cīnīties ar nelegālā tirgus negatīvajām blaknēm.
Akcīzes nodokļa ieņēmumi sešos mēnešos samazinājušies par gandrīz trim miljoniem eiro kopš šā gada 1. janvāra, kad stājās spēkā aizliegums tirgot aromatizētos beztabakas nikotīna produktus, izņemot tādus, kas rada tabakas garšu vai smaržu. Attīstās tendence, ka beztabakas nikotīna produktu aprites apmērs legālajā tirgū būtiski samazinās, bet pelēkajā tirgū – pieaug. Vēl trakāk – kā akcentē profesors Arnis Sauka, tas, ka jaunieši iegādājas šīs preces “pelēkajā tirgū”, rada risku, ka nākotnē viņi varētu pirkt arī narkotikas. Un arī par sintētisko narkotiku izplatību aizvien biežāk lasāmas aizvien biedējošākas ziņas. Šajās dienās, piemēram, bija ziņa par vairāku cilvēku saindēšanos ar “konfektēm” Kuldīgā.
Šo nedēļas sākumā apspriedām TV24 “Preses klubā” un pieminētos procesus ļoti precīzi raksturoja Edijs Klaišis, OPEN radošo centru vadītājs: “Ko mēs ieguvām? Sistēma, kura netiek galā jau ar esošajām problēmām, pieņem lēmumu, kas rada vēl lielāku slodzi iešlietu sistēmai, tieslietu sistēmai, sociālajai jomai, veselības aprūpei.
Patiesībā veselības aprūpe ir pirmā, kas dabū sitienu, jo tās ir preces ar nezināmu izcelsmi, nezināmiem sastāviem. Mēs radījām milzīgi pateicīgu augsni noziedzībai ar kuru pēc tam atkal sēdēs un domās, kā cīnīties.”
Cik ilgi veselības aprūpes sistēma varēs izturēt dubulto spiedienu – mazāku finansējumu un lielāku pacientu skaitu? Vai mums ir pietiekami resursi, lai cīnītos ar šīm pašu radītām negatīvajām sekām? Proti, vai finansējums policijai, ārstniecības un sociālās aprūpes iestādēm tiek būtiski palielināts tieši saistībā ar nelegāla alkohola un nelegālu smēķēšanas produktu izplatību? Nē! Vai nevarēja paredzēt, kādas būs sekas ierobežojumiem un nodokļa celšanai? Varēja! Mēs televīzijā par to daudz esam sprieduši, pat speciālus raidījumus veltījuši gan cēloņu un seku sakarībām, politiskajai tālredzībai un tās trūkumam, politiskajai atbildībai un arī politiķu spējai vai nespējai atzīt kļūdas un tās labot. Arī saistībā ar jau pieminēto akcīzi un tirdzniecības ierobežojumiem. Lēmumu pieņēmēji gan saprot, ka legālā tirgus apspiešana rada zelta laikus nelegāļiem, taču, kad jālemj, tāpat dod priekšroku populistiskiem aizliegumiem, ierobežojumiem.
Profesore Iveta Reinholde, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes zinātņu prodekāne jau pieminētajā “Preses klubā” ļoti labi raksturoja politiķu izvēlētos instrumentus – visu aizliegt, regulēt, ierobežot: “Tas ir lēts, ātrs, populistisks instruments, ar lozungiem. Bet bez tā ir vēl virkne citu instrumentu, ko mēs ļoti maz izmantojam. Principā te ir jāsāk pakāpties atpakaļ, atteikties no tendences mēģināt visu regulēt un ierakstīt normatīvajos aktos.”
Tiesa, lai pakāptos atpakaļ, vajag lielu politisko drosmi un spēju ļoti saprotamā veidā cilvēkiem izskaidrot šādas rīcības motīvus un publikas ieguvumus. Ne visi to spēj. Faktiski – gandrīz neviens no politiķiem to nespēj. Tāpēc izvēlas vieglāko ceļu – aktīvas rīcības imitāciju, nedomājot par sekām. Un valsts pārvalde, ministriju aparāts tam pielāgojas, tostarp gatavojot attiecīgus likumu grozījumus.
Arī kādreizējais Saeimas deputāts, šobrīd Valkas novada domes priekšsēdētājs (Vidzemes partija) Vents Armands Krauklis par spēju atkāpties ir skeptisks: “Ir daļa politiķu, kas šo saprot. Bet tajā brīdī, kad viņi pasaka: “Nedarām šo!”, viņiem pretī bļauj: “Tu taču gribi, lai tie jaunieši pīpē un nodzeras!?”” Ej nu tad taisnojies… Taču vienlaikus viņš izstāsta pozitīvu piemēru, kad labi nostrādājis mazākā ļaunuma izvēles princips: “Draugs, kas dzīvo Beļģijā, stāstīja, ka tā arī viņiem bija mežonīga problēma. Ko Beļģijā izdarīja? Samazināja pārdošanas vecumu līdz 16 gadiem vieglajam alkoholam. Līdz, šķiet, 4%. Viņš teica: ir daudz mazāk smagas pārdzeršanās gadījumu un arī mazāka narkotiku izplatība”.
Te jāatgādina, ka Skandināvijas valstīs elektroniskās cigaretes tieši izmanto kā alternatīvu veselībai daudz kaitīgākajai smēķējamai tabakai. Saprot, ka labāk lai lieto legāli iegādātu mazāk kaitīgu produktu nevis caur aizliegumiem panākt, ka izplatās nezināmas izcelsmes, kvalitātes un bīstamības preces.
Kad pie mums līdz kam tādam spēs aizdomāties? Kad pie mums amatpersonas nevis izvēlēsies vieglāko populistiskāko ceļu, nerēķinoties ar sekām, bet gan virzīs pārdomātas iniciatīvas un vienlaikus spēs tās pamatot saviem vēlētājiem?
Un šis ir stāsts ne tikai par jau pieņemtajiem lēmumiem. Šis ir stāsts arī par akcīzes palielināšanas iecerēm, ar ko sāku šo rakstu. Mums jau ir bēdīga pieredze ar legālā tirgus ierobežojumiem, Mums jau ir dati par legālā tirgus daļas samazināšanos, noteikti ir iespēja apkopot datus no ārstniecības iestādēm par smagas saindēšanās gadījumiem, bet mēs vēl joprojām pošamies iet to pašu ceļu? Kā vārdā? Kā interesēs? Tiešām nelegālā tirgus attīstītāju interesēs?
