SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts.
Publicitātes foto

Jānis Aizbalts: Latvijai ir potenciāls kļūt par riepu pārstrādes līderi Baltijas valstīs 7

Jānis Aizbalts, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Sakārtojot likumdošanu un attīstot riepu pārstrādes un bitumena ražošanas nozares, Latvijai ir potenciāls kļūt par šīs nozares līderi Baltijas valstīs.

 

ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
Lasīt citas ziņas

Piedaloties pilotprojektā “Nolietoto riepu gumijas granulu pievienošana bitumena modificēšanā un asfaltbetona ražošanā un eksperimentālā ceļa posma ieklāšana”, redzam iespēju mūsu valstij attīstīt ar gumiju modificētā bitumena ražošanu, veidot to kā Latvijas biznesa nišu, kas ļautu aptvert ne vien Latvijas, bet arī Baltijas ceļu būvi. Pasaulē gumijas granulas bitumena modificēšanā un ceļu būvē tiek izmantotas jau vairāk nekā 50 gadus, taču Latvijā esam šī ceļa sākumā, izstrādājot precīzu recepti, kas būtu domāta tieši Latvijas ceļiem.

Tomēr, ja domājam par to, ka bitumena modificēšanā gumija varētu būt pamata saistviela, mums ir jādomā arī par to, kur iegūt šos gumijas krājumus. Matemātiski aprēķinot to, cik tonnas granulu būtu nepieciešams ceļu būvei viena gada laikā, būtu iespējams noteikt arī to, cik daudz nolietoto riepu vajadzētu, lai spētu nodrošināt nepieciešamās jaudas pārstrādes rūpnīcās.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, Igaunija valstiski ir izlēmusi iet atkritumu, tostarp arī riepu, dedzināšanas ceļu, lai nodrošinātu “Eesti Energia” darbību. Pagājušajā gadā mēs no Igaunijas ievedām riepas, lai nodrošinātos ar izejvielām, šogad vairs tā nedarām, jo pietiek ar Latvijā savāktajām riepām. Taču, ja riepu pārstrādes nozari attīstītu, mēs varētu izvairīties no Igaunijas scenārija un izmantot riepas jēgpilnāk – bitumenā.

Neapšaubāmi, gumija kā bitumena modifikators, ko izmantot ceļu segumam, ir tikai viens no riepu atkārtotās aprites virzieniem. Pārstrādātā riepu gumija tiek izmantota arī bērnu rotaļu laukumu paklājiņu ražošanā, sporta laukumu būvniecībā un citur. Iespēju ir daudz, taču saskaramies arī ar problēmām.

Pēc Centrālās statistikas biroja datiem, tirgū tiek pārdoti 20–25 tūkst. tonnu riepu gadā, taču apsaimniekošanas un pārstrādes izdevumi tiek segti tikai par 14–15 tūkst. tonnu. Līdz ar to liela daļa riepu aizplūst garām apsaimniekošanas sistēmai un pazūd nezināmā virzienā. Valsts ir gatava viest izmaiņas, lai nozari sakārtotu, un pirmie grozījumi likumdošanā jau ir iesniegti valdībā. Ja valsts rīkosies atbildīgi, no nākamā gada varētu tikt apmaksāti vēl 2–3 tūkst. tonnu riepu apsaimniekošanas izdevumi.

Viens no būtiskajiem darbiem, ko paveikusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), – no šā gada 1. jūlija nolietoto riepu reģenerācija palielināta no 65% līdz 80%. Līdz tam no katriem 10 kg riepu bija jāsavāc atpakaļ 6,5 kg, bet tagad tie ir jau 8 kg. Iepriekš normas bija nepietiekamas un ikviena jauna pārdota riepa jau likuma līmenī radīja potenciālo nepārstrādāto uzkrājumu. Redzam, ka ir sperti lieli soļi, lai sakārtotu riepu apriti valstī.

Tomēr nākamais un ne mazāk svarīgais uzdevums, kas vēl jāpaveic, – jāpanāk, lai kopējā riepu apjomā tiktu iekļautas arī riepas, kas tirgū nonāk uz pirmreizēji reģistrētām automašīnām. Pagaidām par tām atsevišķs dabas resursu nodoklis maksāts netiek, līdz ar to arī uzskaitei tās aizplūst garām. Savukārt trešā lieta – jāpanāk kontrole pār interneta veikaliem, kuros tiek tirgotas riepas. Tās pārsvarā tiek pārdotas jau pēc vairākkārtējas lietošanas, un par to tālāku apsaimniekošanu un pārstrādi maksāts visbiežāk netiek.

Diemžēl šajā segmentā kontroles nav vispār, lai gan tur tirgotās riepas ir vistuvāk atkritumu statusam. Tomēr tas neizslēdz to, ka līdz ar valstī jau veiktajām izmaiņām arī šie posmi varētu tikt sakārtoti. Īpaši gadījumā, ja jau šobrīd redzamas plašas iespējas attīstīt ne tikai apsaimniekošanas un pārstrādes nozari, bet arī valstī noteikt jaunus rūpniecības virzienus, kas var pavērt durvis gan valsts kopējās ekonomikas, gan arī aprites ekonomikas attīstībai.

SAISTĪTIE RAKSTI

Ja runājam par to, kurā virzienā varētu iet Latvija, lai stiprinātu savas pozīcijas Baltijā, tad, manuprāt, esam pavēruši durvis uz kaut ko jaunu. Ja mēs attīstītu ar gumiju modificētā bitumena ražošanu, tad būtu vērts runāt arī par riepu ievešanu no citām valstīm, lai nodrošinātu nepieciešamo izejvielu apjomu pārstrādes jaudām.

Raugoties uz šo kā valsts atbalstītu biznesu un, piemēram, iepirkumos dodot priekšroku tiem, kas izmanto gumiju kā bitumena modifikatoru, Latvija varētu šo biznesu iznest kā savu “know how” Baltijas valstīs, apgādājot arī Igaunijas un Lietuvas tirgus. Pašlaik mūsu kaimiņvalstis bitumenu iepērk viena no Polijas, bet otra no Krievijas un Ukrainas, kas abos gadījumos ir saistīts ar risku, jo ne vienmēr kvalitāte ir atbilstoša.

 

* SIA “Eco Baltia vide” valdes priekšsēdētājs

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
“Mana maigā sirds to neizturēja, piekritu – lai ved šurp.” Vecmāmiņas – audžumammas stāsts
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
Dzīve ir sarežģīta, taču skaista. Tev šodien būs daudz iespēju par to pārliecināties! Horoskopi 24.janvārim
APTAUJA: Latvijā 48% iedzīvotāju nav informēti par iespēju izņemt skaidru naudu veikalu kasē 51
Lasīt citas ziņas
Izlēca pa logu no Covid-19 izolatora, nozaga mašīnu, uzrīkoja “Kobra” cienīgu pakaļdzīšanos un pēc avārijas attapās pļavā
“Rail Baltica” pārbūve bez neērtībām neesot iespējama: autoosta būs turpat, bet izkāpšana citur 1
VIDEO. “Es vispār vairs ne no kā nebaidos.” Rīdzinieki dalās sajūtās par Covid-19 vīrusa paveidu omikronu
Mērķējot šaus arī garām, Zīle pie prezidija galda un negaidīti pavērsieni, atklājot pieminekli. Nedēļas notikumu apskats 2
Izlēca pa logu no Covid-19 izolatora, nozaga mašīnu, uzrīkoja “Kobra” cienīgu pakaļdzīšanos un pēc avārijas attapās pļavā
07:15
“Rail Baltica” pārbūve bez neērtībām neesot iespējama: autoosta būs turpat, bet izkāpšana citur 1
07:11
Mērķējot šaus arī garām, Zīle pie prezidija galda un negaidīti pavērsieni, atklājot pieminekli. Nedēļas notikumu apskats 2
07:05
Zatlers: Seniori ir pasīvi uz vakcinēšanos, jo viņi neveic tādas aktivitātes, kur šis sertifikāts būtu nepieciešams 12
Kvalificēta darbaspēka trūkuma dēļ no 2023. gada uzsāks “bezdarbnieku profilēšanu”
Kāpēc Latvijā ražoto medikamentu klāstā joprojām dominē padomju laikā radītās zāles? Sarunā atklāj LZA prezidents Ivars Kalviņš 1
ST priekšsēdētāja: Beidzot pēc vairāk nekā 20 gadiem valsts uzzināja, kāds ir iztikas minimums
Ganāmpulku skaits sarūk, izslaukumi pieaug: piena nozare pārmaiņu priekšā
Augstākais saslimstības līmenis ar Covid-19 joprojām Pierīgā
Latvijas kamaniņu braucēji izcīna zelta medaļu Eiropas čempionāta komandu stafetes sacensībās 3
VIDEO. “Vakcinēties man ir bail!” Ārstu konsīlijs arī pēc būtiskām vakcīnas radītām blaknēm par obligātu nosaka trešo poti
Seniors ar jaunu sirdi: Kā Iveta ar Jāni atjaunoja koka māju Rīgas centrā
Nākamnedēļ Latvijā gaidāmi mainīgi laika apstākļi
Gaidāms neliels sniegs, lietus un apledojums. Laika prognoze pirmdienai
Latvijas budžetā ieskaitīs arestētus 1,3 miljonus eiro, kas atradās “ABLV Bank”
Sestdien reģistrēti 4753 jauni Covid-19 gadījumi
Uzcep gleznu: Itāļu maize fokača
Kazahstānā vairāk nekā 460 cilvēkiem izvirzītas apsūdzības terorismā un nemieru rīkošanā 64
Kalvītis: Nevaru iedomāties, ka es kā valdības vadītājs varētu vienu sabiedrības daļu izslēgt no sabiedrības, tāpēc ka viņi negrib mani klausīt 331
“Man tas ir labs azarts, bet galvenais, ka prieks maniem abiem bērniem.” Rūjienietis pilnveido tautas bobsleju, gūstot ievērību visā pasaulē 25
Vai cilvēkam vispār ir iespējams saprast, kas ir bezgalība? 55
“Rīgā ievāktais medus ir ļoti kvalitatīvs.” Pēdējos gados galvaspilsētā attīstījusies urbānā biškopība 20
“Čīliešus vieno ģimene, bet latviešus – māksla un kultūra.” Latviete pēc 10 gadiem Čīlē ar ģimeni atgriežas dzimtenē 48
Pēteris Apinis: Cilvēka mikrobioms un rezistence pret mikrobiem, vīrusiem un vakcīnām 56
Nauris Puntulis: Žēl, ka pandēmijas situācija neļauj pulcēt seniorus uz semināriem, lai mācītu medijpratību 134
Vējainu laiku prognozē arī februārī un martā 6
Emocionāli vari justies mazliet iztukšots! Horoskopi no 24. līdz 30. janvārim