“Piedodiet, sievietes, bet…” Linda Abu Meri atklāj savus novērojumus par daiļā dzimuma pārstāvēm 0
Par to, kā autovadītāji uzvedas uz ceļa, vai satiksmē valda savstarpēja pieklājība un kādas ir vīriešu un sieviešu braukšanas paradumu atšķirības, kanāla “STV Pirmā!” raidījumā “Dāmas ar Drāmu” viedokļos dalījās tā vadītājas – teātra direktore Dana Bjorka, publiciste Linda Curika un politiķe Linda Abu Meri.
Sarunu ar jaunākajiem datiem ievadīja Abu Meri, norādot uz krasu pretstatu tajā, kā vīrieši un sievietes uztver situācijas uz ceļa. Ja daiļā dzimuma pārstāves lielākoties ir sašutušas par kultūras trūkumu, agresiju un bezatbildīgu rīcību, tad vīriešu ieskatā pie vainas ir infrastruktūras nepilnības un sliktā seguma kvalitāte.
Pati Linda Abu Meri ikdienā mēro iespaidīgus attālumus – pat ap 160 kilometriem dienā, tāpēc Latvijas satiksmes realitāti pārzina lieliski. Viņa neslēpj, ka personīgā pieredze ne vienmēr sakrīt ar teoriju par dāmu prātīgumu:
“Mana empīriskā pieredze, piedodiet sievietes, liecina, ka, ja ir kaut kas dīvains uz ceļa, parasti tā ir sieviete pie stūres!”
Līdzīgās domās ir arī Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra vadītāja Dana Bjorka. Arī viņa katru dienu vada automašīnu un, lai gan atzīst savu vērtējumu par subjektīvu, uzskata stipro dzimumu par prasmīgākiem šoferiem. Savos novērojumos viņa dalās šādi: “Es braucu un, ja kāds brauc kaut kā jocīgi, lēni un tu jau nezini, kā piemeklēt kaut kādus zolīdus vārdus, lai sev nervus pasargātu, kad tu apdzen šo cilvēku, tad, protams, tā ir sieviete!”
Turpretī publiciste Linda Curika, lai gan nenoliedz statistiku, ka sievietes izraisa mazāk ceļu satiksmes negadījumu, fokusējas uz citu bīstamu tendenci. Viņasprāt, nepārliecinoša braukšana nav nekas, salīdzinot ar brutālu vīriešu agresiju: “Tā ir taisnība, ka viņas brauc mazāk pārliecinoši, bet man liekas daudz trakāk tas, ka vīrieši brauc ārkārtīgi agresīvi. Tas ir tas, ko es esmu pamanījusi – tiešām brutāli agresīvi!”
Šo agresiju Curika regulāri izjūt uz savas ādas, jo jau vairāk nekā divas desmitgades pilsētā pārvietojas ar “Vespa” motorolleru. Viņa ar ironiju aicina kungus būt vērīgākiem un neapdraudēt mazāk aizsargātus braucējus: “Ja jūs kādreiz mani, vīrieši, redzat – tas, ka jūs man nobraucat praktiski gar roku vai pīpinat, mani nobiedējot. Tas, ka jūs mani nositīsiet uz ielas, protams, jūsu ego palīdzēs, bet es būšu beigta! Tas ir tas, ko es nesaprotu! Tiešām mani neviena sieviete nav apdzinusi tā, ka praktiski gar roku, tāpēc ka viņam ir jāvālē uz 80 km/h pa pilsētu. Es, diemžēl, braucu uz 50. Viņam tas neder! Viņam tomēr tas ātrums ir jāuztur!”
Curikas ieskatā galvenais ir visu satiksmes dalībnieku drošības sajūta, pat ja kāds brauc lēnāk vai nedrošāk. Abu Meri piekrita, ka steiga un vēlme par katru cenu dominēt ir izteiktāka tieši vīriešiem. Noslēgumā dāmas situāciju analizēja no psiholoģijas skatpunkta – kamēr vīrietim primārais ir ātrums un mērķa sasniegšana, sievietei svarīgāks ir pats nokļūšanas process. Tāpat tika iezīmēts fakts, ka vīrieši drošāk orientējas svešā vidē, turpretim sievietes pārliecinošāk vada auto pa jau labi zināmiem maršrutiem.
