Ilze Viņķele
Ilze Viņķele
Foto: Zane Bitere/LETA

Jau trešā slēgtā sēde… Kā interesēs Viņķeles krimināllietā sēdes ir slēgtas? 64

Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Mājas
Kādas ir tavas kulinārijas prasmes – vai māki pagatavot šos 10 ēdienus, kuri jāprot katram latvietim?
Lietotas automašīnas, kuras nevajadzētu iegādāties: eksperts norāda uz trim neuzticamiem modeļiem 43
Kokteilis
No A līdz Ž – ko par tavu personību atklāj tava vārda sākumburts? 18
Lasīt citas ziņas

Rīgas pilsētas tiesa (Vidzemes priekšpilsētā) 21. novembrī turpinās skatīt bijušās veselības ministres Ilzes Viņķeles (“AP”) krimināllietu par bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pasūtījuma nenodrošināšanu. Šī būs jau trešā tiesas sēde, kura būs slēgta, jo tā vēlas prokuratūra un tiesa ir apmierinājusi šo prokuratūras lūgumu. Savukārt Viņķele un viņas advokāte Sanita Boka-Strautmane uzstāj, lai lieta tiktu skatīta atklātā procesā.

Advokāte sacīja, ka nākamajā tiesas sēdē atkārtoti lūgs tiesu pārskatīt lēmumu par slēgtajām tiesas sēdēm un izskatīt krimināllietu atklāti. “Valdības slēgtajās sēdēs runāto par Covid-19 vakcīnu pasūtījumiem varēja izlasīt žurnālistu publikācijās (sēžu audioierakstus atšifrēja un publicēja pētnieciskās žurnālistikas centrs “Re: Baltica”. – Red.). Šie materiāli joprojām ir pieejami publiski, tāpēc mēs iebildām prokuratūras lūgumam par slēgtajām sēdēm,” saka advokāte.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt valsts apsūdzības uzturētājs prokurors Gints Bērziņš, atbildot uz jautājumu, kāda bija viņa argumentācija, lai prasītu tiesai šo lietu neizskatīt atklātā procesā, atbildēja: “Es uzreiz pasaku, ka šeit nevajag meklēt nekādas sensācijas. Sēdes ir slēgtas tāpēc, ka tiek izmantoti audioieraksti no valdības slēgtajām sēdēm.

Šo statusu Ministru kabineta sēdēm ir noteikusi Valsts kanceleja, ņemot vērā likumu. Mans pienākums ir nodrošināt šo ierobežoto pieejamību informācijai.” Kad prokuroram vaicāju, vai viņu nemulsina fakts, ka ierobežotās pieejamības informācija, pateicoties žurnālistiem, jau ir sabiedrībai zināma, prokurors atbildēja, ka viņš žurnālistu rakstus neesot lasījis un neko par to nezinot. Te gan jāpiebilst, ka prokurors piedalījās tiesas sēdē, kur advokāte runāja par žurnālistu atšifrētajiem un publiskotajiem valdības slēgto sēžu audioierakstiem.

Kāpēc tiesa tomēr piekrita, ka sabiedrībai nevajadzētu zināt, kā šī krimināllieta tiek iztiesāta? Ar Unas Zīrakas starpniecību, kura Rīgas pilsētas tiesā atbild par sadarbību ar medijiem, izdevās noskaidrot tiesneses Zanes Aldiņas viedokli: “Tiesa turpinās skatīt šo krimināllietu slēgtās sēdēs, pamatojoties uz prokurora lūgumu. Nākamajā tiesas sēdē tiks pratināti divi liecinieki, kuri sniegs informāciju, kas ir izrunāta Ministru kabineta slēgtajās sēdēs. ”

Skaidros atbilstību Informācijas atklātības likumam

Viņķeles advokāte ir uzdevusi Valsts kancelejai piecus jautājumus, kas skar pieminēto ierobežotās pieejamības informācijas atbilstību Informācijas atklātības likumam, un cer līdz 15. novembrim saņemt atbildes. Šajā likumā ir noteikts, ka par ierobežotas pieejamības informāciju nevar uzskatīt “gadījumus, kad ir noslēgts iepirkuma līgums saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu vai cita veida līgums par rīcību ar valsts vai pašvaldības finanšu līdzekļiem un mantu”. Piebildīšu, ka nauda, kas tika tērēta vakcīnu iepirkumiem, ir nodokļu maksātāju līdzekļi. Likumā ir norādīts arī tas, ka par ierobežotas pieejamības informāciju nav uzskatāmas ziņas, kas jau ir publicētas.

Reklāma
Reklāma

Informācijas atklātības likums noteic, ka informācijas autors vai iestādes vadītājs ierobežotas pieejamības statusu informācijai nosaka uz laiku, kas nav ilgāks par vienu gadu (“Re: Baltica” restaurēja neveiksmīgo vakcīnu pieteikumu pēc slēgto valdības sēžu ierakstiem, kur šis temats apspriests no 2020. gada septembra līdz 2021. gada janvārim. – Red.). Ja beidzas šis termiņš vai ja ierobežotas pieejamības statuss ir atcelts pirms likumā noteiktā termiņa, šāda informācija kļūst par vispārpieejamu informāciju.

Ierobežota pieejamība tikai vakcīnu cenām

Ministru kabineta preses sekretārs Reinis Grāvītis informēja, ka Veselības ministrija ir uzlikusi ierobežotas pieejamības statusu informācijai par Covid-19 vakcīnu iepirkumiem un ka tikai tai ir tiesības šo statusu noņemt vai atstāt. Savukārt Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders skaidroja, ka ierobežota pieejamība esot tikai tai informācijai, kas skar cenas, par kādām ražotājs pārdod vakcīnas, jo šī konfidencialitāte ir noteikta Eiropas Komisijas un vakcīnu ražotāju līgumā. To, kāpēc tiesas sēdes ir slēgtas arī par citiem ar vakcīnu pasūtīšanu saistītajiem jautājumiem, tā arī neizdevās noskaidrot.

Viņķeles advokāte informēja, ka slēgtās tiesas sēdēs pieņemtos spriedumus sabiedrība neuzzinās, jo to liedzot Kriminālprocesa likums un likums “Par tiesu varu”. Tiesnesis nedrīkstēs izteikt argumentus vai komentēt apspriežu istabā esošo noslēpumu, savukārt sabiedrība uzzinās tikai sprieduma ievaddaļu jeb kādu lietu tiesa skata un sprieduma rezultatīvo daļu – vai apsūdzētājs ir vainīgs vai gluži pretēji – vaina nav apstiprinājusies.

“Mums nebūs tiesību izpaust tiesas motivāciju notiesājošam vai attaisnojošam spriedumam arī tad, kad lieta būs pabeigta un spriedums stājies spēkā. Tas nozīmē, ka sabiedrība tos argumentus, kas būs tiesai, lai notiesātu vai attaisnotu apsūdzēto personu, neuzzinās,” skaidroja advokāte un piebilda, ka, iespējams, kādam tas var nepatikt, ka krimināllieta tiek iztiesāta atklātā procesā, jo tā ir pietiekami plaša.

Atgādināšu, ka prokuratūra Viņķelei cēla apsūdzību pēc Krimināllikuma 319. panta pirmās daļas par to, ka viņai bija pienākums līdz brīdim, kad tiek lemts par pasūtāmo vakcīnu skaitu, nodrošināt Covid-19 vakcinācijas stratēģijas izstrādāšanu Covid-19 vīrusa infekcijas izplatības ierobežošanai valstī. Viņķele zināja par iespējamo vakcīnu pret Covid-19 pieejamību pasaules tirgū 2021. gadā un to, ka Latvija kā Eiropas Savienības dalībvalsts atbalsta vienošanos par Covid-19 vakcīnu iegādi dalībvalstu vārdā un ar to saistītās procedūras projektu. Prokuratūra uzskata, ka Viņķele, būdama valsts amatpersona, aiz nolaidības neizdarīja darbības, kuras tai pēc likuma un uzlikta uzdevuma bija jāizdara, lai novērstu kaitējumu ar likumu aizsargātām personas interesēm.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.