Kultūra
Literatūra

“kā jūties sabiedrība / izejvielas lomā.” Saruna ar Viku0


Viks (Viktors Kalniņš): “Mūsu tautas labākajā daļā ir milzīgs potenciāls. Bet, vai tā ir pie teikšanas, tas ir cits jautājums.”
Viks (Viktors Kalniņš): “Mūsu tautas labākajā daļā ir milzīgs potenciāls. Bet, vai tā ir pie teikšanas, tas ir cits jautājums.”
Foto: Dainis Bušmanis

Dzejnieks VIKS jeb Viktors Kalniņš dzimis 1939. gada 1. aprīlī Rīgā, un viņš ir komponista Imanta Kalniņa vecākais brālis.

1968. gadā Viks žurnālā “Liesma” publicēja pirmo dzejoli “Pasaciņa”, savukārt jau 60. gadu beigās Liepājas teātris iestudēja izrādes “Princis un ubaga zēns” (1968) un “Trīs musketieri” (1969) ar Imanta Kalniņa un Viktora Kalniņa dziesmām. Viks ir libreta autors Imanta Kalniņa rokoperai “Ei, jūs tur!”. Ar viņa tekstiem sacerētas daudzas populāras Imanta Kalniņa, U. Stabulnieka, Z. Lorenca, J. Līvmaņa, Ē. Ķiģeļa, V. Kaminska, J. Kulakova u. c. komponistu dziesmas. Pēc viņa darbu motīviem tapušas divas animācijas filmas – “Sarežģītais zvirbulēns” (1983) un “Ness un Nesija” (1991).

Vika vārdi grezno daudzas zināmas dziesmas: “Dziesma, ar ko tu sāksies”, “Dziesma par princesīti”, “Betas dziesmiņa”, “Astoņkājis”, “Kas dzīvo tanī pusē”, “Sitiet bungas, mani mīļie”, “Ar straumēm uz jūru” un citas.

Saņēmis Pastariņa prēmiju, Lerha-Puškaiša literāro prēmiju, Latvijas Literatūras gada balvu, Latvijas mūzikas ierakstu gada balvu “Zelta mikrofons” par mūža ieguldījumu.

– Kā izjūtat šo laiku, par kuru tiek apgalvots, ka pēc tā nekas vairs nebūs kā pirms tam?

Viks (V. Kalniņš): – Šorīt (mūsu saruna notika 27. martā. – A.B.) sazvanījos ar dēlu, kurš Rīgā, es jau pats tagad vairāk pa Dikļiem, runājām par to, ka, melnā humora acenēm skatoties, tā pašizolācija gandrīz vai var rezultēties viduslaikos.

Esmu dzimis 1. aprīlī un dzīvi uztveru ārkārtīgi nopietni, bet manī ir iekšā arī tas gēns, kas velk uz humoru.

Jāturas, paniku nevajag – manī arī tādas lietas nav un tā arī neiemājos – , tomēr situācija jāuztver nopietni un jāklausa speciālisti. Kā teica infektologs Uga Dumpis – galvenais ir saglabāt pozitīvu skatījumu.

Man varbūt savā ziņā ir vieglāk, jo esmu seniors. Mana pensija ir neliela – nepilni 300 eiro, toties pozitīvi ir tas, ka nesmēķēju. Tabakas izstrādājumi tagad ir ļoti dārgi, un tiem, kas netiek vaļā no šīs atkarības, ir ļoti grūti.

Jauns būdams, es arī izmēģināju pīpošanu, kā jau visi puikas, un tad jau cigaretēm filtra pat nebija – t

ās bija vēl kaitīgākas veselībai. Un tad vienā mirklī sapratu, ka tērēju paša grūtā darbā nopelnītos līdzekļus, lai iegādātos un lietotu produktu, kas man dara sliktu. Tas taču ir dubults absurds! Kad šī shēma nostājās man acu priekšā, bija kā ar nazi – viss, un ar to brīdi es atmetu smēķēšanu. Šie atkarību raisošie produkti ir viltīgi – tie kaitējumu akumulē pakāpeniski, un cilvēks sāk sajust slinkumu tad, kad jau ir par vēlu.

– Vienā no šeit publicētajiem dzejoļiem ironizējat par Eiropas 21. gadsimta modes deju – toleranci. Šobrīd vīrusa krīzes sakarā vismaz tikpat bieži tiek piesaukts solidaritātes jēdziens, kas vispār ir visai izplūdis un Latvijas realitātei grūti piemērojams. Vai nav laiks dzejai par to?

– Būs jāpadomā un jāuzraksta. Bet jūsu pieminētā dzejoļa kodols slēpjas zemsvītras paskaidrojumā. To rakstīju, jo ir sajūta, ka Eiropa visus iepriekšējos gadus mazliet ir “sagājusi sviestā” – ar toleranci pret migrantu viļņiem, kas nāca un to pārplūdināja.

Bet, ja par solidaritāti, tad tā jāskatās katrā noteiktā kontekstā.

Kad Polijā radās “Solidaritātes” kustība, tā faktiski likvidēja veco iekārtu. Man liekas, ka šajā situācijā cilvēkiem vienkārši vajag ievērot režīmu, ko iesaka speciālisti. Ja runa par solidaritāti – vai šis vārds nav tai par stipru?

– Latvijā šobrīd šokē cilvēku bezatbildība, diemžēl ar to izceļas tautieši, kas atgriezušies tēvzemē.

– Mana sajūta par to ir apmēram tāda, kā viens no dēliem telefona sarunā teica: viņus nevajadzēja laist iekšā, jo viņi kā laimes meklētāji aizbrauca pēc lielās naudas tur, kur it kā bija labāk nekā šeit. Tagad, kad ūdens smeļas mutē, viņi atgriežas.

Tās, ziniet, ir smagas tēmas visas tautas mērogā – šie laimes meklētāji,

viņi vienmēr ir bijusi kāda mūsu tautas daļa. Tādi bija arī 20. gs. 20. gados, kad brauca uz Brazīliju – Latvija tikko bija izķepurojusies no Pirmā pasaules kara, vienās drupās, tomēr 20 gados tikai pašu resursiem sasniedza tādu līmeni, ka varējām gandrīz nostāties blakus Dānijai un Somijai. Tā bija Latvija, ar ko vēl tagad var lepoties.

Mans tēvs stāvēja pie VEF šūpuļa, un viņa tuvākais draugs vadīja cehu, kas ražoja slaveno fotoaparātu “Minox”.

Man tas vēl tagad stāv atvilktnē. Mūsu tautas labākajā daļā ir milzīgs potenciāls. Bet, vai tā ir pie teikšanas, tas ir cits jautājums.

– Vai nav doma, ka dzejolis “šie” varētu pārtapt dziesmā?

– Bet kā lai dziesmā iedzen iekšā to zemsvītras tekstu? Varbūt šo dzejoli varētu parādīt brālim, viņš nav to vēl redzējis, jo starp mums jau attālums ir milzīgs – no Liepājas līdz Dikļiem. Un man nav helikoptera, bet tikai divritenis. Tad jau redzēs, ko viņš sacīs.

 

“Kultūrzīmju” lasītājiem Viks piedāvā savu jaunāko dzeju

 

šie

viņš viņu tikai testē

un viņa neprotestē

 

tad viņa viņu testē

viņš arī neprotestē

 

viņš tura viņu tur

un viņa tura te

 

no malas varbūt izskatās

ka abi konfliktē

 

bet īstenībā jau

nekā tāda nav

 

viņš viņu tikai testē

un viņa neprotestē

 

kad viņa viņu testē

viņš arī neprotestē

 

ja testosterons nav

tad pasākums ir čau

 

no abiem neizdzirdot

ne jā ne arī nē

mēs pieņemam ka šie

viens otru… tolerē

 

un tēmu noslēdzot

tā teikt ar glanci

 

tā arī kvalificēsim šo danci

 

nuja – par toleranci i)

 

i) tolerance – Eiropas 21. gs. modes deja

 

 

no runas ģenētiķu forumā

 

no kā ir atkarīgs

ikkatras tautas

(nācijas valsts)

raksturs?

vai ne no dzīvesveida

senatnē?

no tā ko toreiz

piekopa lai

spētu eksistēt?

uz mūsu planējošās

planētas reiz mita

vācējciltis

lopkopju un zemkopju

un diemžēl arī

sirotāju ciltis.

 

tad kālab brīnāties

ja nāciju un valstu

formātā tās šodien

nodarbojas

ar to pašu.

 

 

panorāma

 

kā jūties sabiedrība

izejvielas lomā

biznesa projektā

kas saucas valsts?

sabiedrība ar

neierobežotu bezatbildību

netīk formulējums?

ir vēl precīzāks?

 

sasaistītā dzeja

ne vienmēr ir saistoša

kaistošā turpretī

nereti drīz vien ir

gaistoša

pretišķības kā jau

zinām pievelkas un

preteklības diemžēl arī

ko mums darīt?

 

ziemeļpols tomēr ar

dienvidpolu netiekas

jo nav kas saplacina

planētu kā pankūku

daudz ticamāk ka

tiksies rietumi ar

austrumiem ja seko

procesiem eiropas

nogalē (cik neviennozīmīgs šis vārds)

 

pēc kāda laika

andromeda uzirdinās

piena ceļu saskrienoties

bet summa nemainās no

saskaitāmo nekārtības

vai reāli i tad tu mani

joprojām gribēsi?

 

 

 

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
ZD
Zane Dzene
Kultūra
Aktuālā kino izlase
1 diena
LE
LETA
Kultūra
Austrija pašnodarbinātajiem māksliniekiem maksās 1000 eiro ikmēneša pabalstu
2 dienas
LE
LETA
Kultūra
Tapusi dokumentālā īsfilma par pirmo zināmo Latvijas džeza pianistu
2 dienas

Lasītākie

LE
LETA
Veselam
Latvijā atklāts viens jauns Covid-19 inficēšanās gadījums
49 minūtes
Raivis Šveicars
Ekonomika
Kur “audzē” citronskābi, antibiotikas, vitamīnus un vakcīnas? “Biotehniskā centra” noslēpumainie bioreaktori
2 stundas
AL
Anda Līce
Latvijā
Anda Līce: Varbūt vienreizējās lietošanas masku vietā var lietot vairākās kārtās salocītu agroplēvi?
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Vai maija pēdējā diena būs saulaina? Laika prognoze svētdienai
2 stundas
LE
LETA
Veselam
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija atklāj, kas ārkārtas situācijas laikā visvairāk satrauc pieaugušos
58 minūtes