Kā pārbaudīt, vai rotaslietās esošie akmeņi ir īsti: šīs metodes juvelierveikali nereti cenšas noklusēt 0
Slavenākie pasaules dārgakmeņi – briljants, rubīns, safīrs un smaragds, ir arī visbiežāk viltotie. Juvelierizstrādājumu tirgū interese par šiem akmeņiem tikai pieaug, un kopā ar to arvien aktīvāk attīstās arī imitāciju un sintētisko analogu ražošana. Eksperti skaidro, kā saprast, vai rotā esošais akmens ir īsts, kādas viltus metodes tiek izmantotas un ko noteikti vajadzētu zināt pircējam pirms tos iegādājaties, vēsta ārzemju medijs.
Kad dārgakmens kļūst par viltojumu
Dārgakmeņu pasaulē par viltojumu uzskata situācijas, kad pārdevējs apzināti slēpj patieso informāciju par akmeni. Visbiežāk tas notiek divos veidos. Pirmkārt, sintētisku akmeni pasniedz kā dabīgu. Piemēram, laboratorijā audzētu briljantu, rubīnu vai safīru pārdod kā dabisku, bet sertifikātā nav atzīmēts, ka tas ir sintētisks.
Otrkārt, noklusē akmens apstrādi. Daudzu safīru krāsa tiek uzlabota ar difūzijas metodi – krāsas maiņa notiek tikai virspusē. Ja pārdevējs to neatzīmē, cena tiek mākslīgi pārcelta kategorijā, kas neatbilst patiesajai vērtībai. Akmens apstrāde pati par sevi nav nekas slikts, tā var uzlabot akmens izskatu un kvalitāti, taču tā vienmēr ir jānorāda, jo ietekmē cenu,
Par viltojumu uzskata arī imitācijas jeb materiālus, kuri tikai izskatās kā dārgakmeņi, taču pēc sastāva ar tiem nav saistīti. Piemēram, briljantu bieži imitē ar kubisko cirkoniju, stiklu, moisanītu stikla keramikām vai pat citiem dabiskiem akmeņiem.
Ir arī dubleti un tripleti jeb akmeņi, kas sastāv no diviem vai trīs slāņiem. No ārpuses tie atgādina masīvu dārgakmeni, bet patiesībā ir salīmētu materiālu kombinācija. Šādi izstrādājumi nav krāpšana tikai tad, ja tie tiek pārdoti ar īsto nosaukumu.
Visvairāk mēģina imitēt vai sintētiski atdarināt tieši visvērtīgākos akmeņus – briljantu, rubīnu, safīru un smaragdu. Tāpat bieži sastopamas viltojumu versijas opaliem, pērļu rotām, dzintaram un tirkīzam.
Kuri akmeņi viltojumu tirgū sastopami viretāk
Retāk vilto akmeņus, kuru dabiskā forma jau ir salīdzinoši lēta vai kuru sintētiska ražošana ir pārāk sarežģīta un neizdevīga, piemēram, kalnu kristāls, citrīns, topāzs, hrizolīts un atsevišķi granāti. Šajos gadījumos bieži vien dabīgu akmeni atrast ir vienkāršāk nekā radīt tā aizvietotāju. Ir arī īpaši sarežģīti un reti minerāli, piemēram, tafīts vai augstvērtīgi safīru paveidi, kurus imitēt ir tehniski grūti. Tomēr eksperti uzsver, ka mūsdienās gandrīz nav akmeņu, kurus vispār nebūtu iespējams viltot, jautājums ir par to, cik sarežģīti un dārgi tas ir.
Kā pārliecināties par akmens izcelsmi veikalā
Lai pasargātu sevi no viltojumiem, eksperti iesaka vienmēr pirms iegādes pieprasīt sertifikātu. Vērtīgākajiem akmeņiem jābūt sertificētiem starptautiski atzītās laboratorijās, piemēram, “GIA”, “IGI”, “SSEF”, “HDR” vai “Gübelin Gem Lab”. Novērtēt akmeni profesionāli – neapstrādātu akmeni speciālists var nosvērt, imitācijām bieži vien ir cita blīvuma attiecība. Precīzu akmens veidu un apstrādi var noteikt tikai ar profesionāliem instrumentiem.
Pievērsiet uzmanību arī vizuālām detaļām. Dabiskiem akmeņiem ir raksturīgas nelielas plaisas un redzamas augšanas līnijas. Imitācijas bieži ir pārāk perfektas, bet stiklā var redzēt gaisa burbulīšus.
Novērtē cenu. Pārāk zema cena par kvalitatīvu dabīgu akmeni gandrīz vienmēr ir signāls par imitāciju vai sintētiku. Savukārt trešo valstu tirgos bieži mākslīgi sadārdzina ļoti viduvējus akmeņus, cerot uz tūristu nezināšanu. Liels, tīrs un kvalitatīvs dabīgais dārgakmens nekad nemaksās bižutērijas cenās.
Kā pārbaudīt akmeni mājas apstākļos
Pašmāju testi var sniegt tikai aptuvenu priekšstatu, un eksperti tos salīdzina ar laimes spēli, jo pieredzes un zināšanu trūkums bieži noved pie kļūdaina secinājuma. Tomēr ir daži orientieri:
Temperatūra Dabīgie akmeņi parasti ir vēsāki un lēnāk uzsilst rokā nekā stikls vai plastmasa. Taču bez salīdzināšanas ar zināmu paraugu to sajūt tikai ļoti pieredzējuši vērtētāji.
Ūdens piles. Uz tīra briljanta virsmas mazs ūdens piliens saglabā formu. Uz imitācijām tas ātrāk izplūst.
Līniju tests. Novietojot briljantu ar plakano pusi uz uzzīmētas līnijas, līnija praktiski nebūs redzama. Stikls un kubiskais cirkonijs līniju ļaus saskatīt.
Cietība. Briljants neplaisā un necieš no skrāpējumiem ar stiklu vai mīkstākiem minerāliem. Taču šo testu nav ieteicams veikt, jo pastāv risks sabojāt gan akmeni, gan rotaslietu.
Ja rodas pat vismazākās šaubas par akmens izcelsmi, vienīgais drošais risinājums ir vizīte pie profesionāla gemologa. Modernās laboratorijas spēj noteikt gan izcelsmi, gan apstrādes veidu, gan akmens vērtību.
