Apstiprināts galējais prāmja “Estonia” katastrofas cēlonis. Tas ir negaidīts 24
Ziņojumā, par kuru raksta vietne The Guardian, apstiprināts, ka 1994. gadā notikušās prāmja “Estonia” katastrofas cēlonis bija priekšgala bojājums, nevis sprādziens. Izmeklētāji apgalvo, ka jaunākie vraka pētījumi neatklāj nekādas pazīmes, kas apstiprinātu alternatīvas teorijas, proti, par sadursmi vai sprādzienu.
Prāmja “Estonia” nogrimšanu pirms vairāk nekā 30 gadiem izraisīja tā priekšgala daļas bojājums, nevis sprādziens vai sadursme, kā daži apgalvo, tas teikts ziņojumā, kura mērķis ir beidzot izbeigt lietu par Eiropā traģiskāko civilo jūras katastrofu kopš Otrā pasaules kara, raksta medijs.
“Kuģis “Estonia” nogrima priekšgala konstrukcijas sabrukšanas rezultātā,” paziņojuši Igaunijas, Zviedrijas un Somijas izmeklētāji. “Tāpēc nav pamata sākt jaunu pilna mēroga negadījuma izmeklēšanu.”
1994. gada 28. septembra naktī prāmis vētras laikā nogrima Baltijas jūrā, prasot 852 cilvēku dzīvības.
Oficiālajā izmeklēšanā 1997. gadā tika secināts, ka prāmja priekšgala vairogs ir salūzis, izraisot strauju klāja applūšanu un kuģa nogrimšanu.
Taču alternatīvas teorijas turpināja izplatīties, un 2020. gadā kādā dokumentālajā filmā tika parādīti līdz šim neredzēti caurumi kuģa korpusā, mudinot varas iestādes no jauna izvērtēt katastrofu.
Ziņojumā, kas balstījās uz sešām atsevišķām vraka vietas pārbaudēm, izdzīvojušo intervijām, modelēšanu un tehnisko analīzi, tika secināts, ka korpusa bojājumus nodarījuši jūras dibenā esošie akmeņi.
“Pārbaudēs nav atklātas nekādas pazīmes, ka kuģis “MV Estonia” brauciena laikā būtu sadūries ar kādu citu kuģi vai objektu,” sacīja izmeklētāji. “Nav arī nekādu pazīmju, ka uz kuģa būtu noticis sprādziens.”
2023. gada sākotnējā ziņojumā par caurumiem korpusā tika vainoti akmeņi. Tajā arī secināts, ka prāmis pēdējā brauciena laikā nebija vairs drošs lietošanā.
