– Nesen lasīju gudru ekonomistu vērtējumu, kā pasaules reģioni atkopušies pēc 2008. gada krīzes. Mani pārsteidza secinājums par ASV – tur bija mazākie taupības pasākumi un salīdzinoši mazākā pārvaldes aparāta samazināšana – tikai par 600 tūkstošiem vajadzīgo divu miljonu ierēdņu vietā! –, un tāpēc ekonomika ātrāk atveseļojās. Vai tālāka štatu samazināšana pārvaldē, palielinot algas, ir ejamais ceļš? 4
– Nedrīkst Latviju šādi salīdzināt ar ASV. Ne jau tāpēc, ka mērogi citi, bet tāpēc, ka tur ir pavisam cits potenciāls un cita līmeņa ražošana un resursi. Veicot samazināšanu, saspiešanu tur, viņi ierobežo savu radošo un tehnoloģisko potenciālu. Turpretim mūsu tautsaimniecības struktūrā lielāko daļu aizņem pakalpojumi un ne visai augstas pievienotās vērtības ražojumi.
– Piespiedu samazināšana taču pamatā attiecas tikai uz valsts pārvaldi?
– Klasiski vērtējot, pārvaldes izplešanās ir birokrātijas pamatprincips. Tas nav tik vienkārši, ka nekontrolēta ierēdniecība apaug ar funkcijām un darbiniekiem. Ienākot inovācijām, tehnoloģijām, jaunām tautsaimniecības nozarēm – sabiedrībai attīstoties, pieaug tās vajadzības. Tad nu izpildaparāts paplašina normatīvo bāzi vai izveido atbalsta instrumentus, vai veic kontroli.
