“Latvija ir maza, veiksmi atrast darbu citur!” Pēc konflikta ar priekšnieku sieviete baidās par savu nākotni darba tirgū 0
Viņa aizgāja no darba, jo vairs nespēja turpināt darbu konkrētajos apstākļos. Taču pēc aiziešanas radās cits jautājums – vai konflikts ar bijušo darba devēju var ietekmēt viņas iespējas atrast darbu turpmāk? LA.LV redakcijā vērsās Jana, kura pēc darba attiecību pārtraukšanas saskārusies ar bijušā darba devēja izteikumiem par viņas izredzēm darba tirgū.
Pēc īsa darba perioda kādā ēdināšanas nozares uzņēmumā Jana nolēma aiziet, jo, viņasprāt, darba vide kļuvusi nepieņemama.
Jana stāsta, ka sākotnēji uz šo darba iespēju raudzījusies pozitīvi. Tomēr pēc darba uzsākšanas situācija, pēc viņas teiktā, izrādījusies citāda, nekā gaidīts. Jana norāda, ka galvenās problēmas bijušas saistītas ar darba organizāciju, samaksu un vadības komunikāciju.
“Kad sāku strādāt, mēs vienojāmies par konkrētu stundas samaksu. Bet līgumā bija cita summa. Tur vēl nebija skaidri pateikts, vai tā ir bruto vai neto summa.”
Pēc viņas teiktā, gala rezultātā saņemtā summa bijusi būtiski mazāka, nekā viņa bija sagaidījusi. Jana norāda, ka centusies noskaidrot situāciju ar darba devēju, taču skaidru atbildi neesot izdevies saņemt.
“Es vienkārši sapratu, ka nevaru tā turpināt un aizgāju.”
Pēc aiziešanas radās bažas par reputāciju
Jana stāsta, ka pēc aiziešanas no darba viņas attiecības ar bijušo darba devēju kļuvušas saspringtas. Sarunā ar bijušās darbavietas pārstāvi izskanējis brīdinājums:
“Viņš pateica – Latvija ir maza. Veiksmi atrast šajā nozarē vēl kaut kur darbu. Mēs jau visus tur pazīstam.”
Tieši šie vārdi viņai radījuši bažas, vai par viņu netiks izplatīta negatīva informācija citiem potenciālajiem darba devējiem.
Jana stāsta, ka šobrīd saskaras ar grūtībām atrast darbu tajā pašā nozarē. Viņa gan nevar droši apgalvot, ka tam būtu saistība ar bijušo darba devēju, taču situācija radījusi bažas.
“Viens atsaka, tad otrs atsaka, pasaka, ka kaut kas mainījies. Varbūt tā ir tikai sakritība, bet man rodas jautājumi.”
Vai darba devējs drīkst sniegt atsauksmes par bijušo darbinieku?
Darba tirgū atsauksmes par bijušo darbinieku var būt nozīmīgs faktors, tomēr arī šādai informācijas apmaiņai ir juridiskas robežas.
Zvērināts advokāts Lauris Klagišs skaidro, ka darba devējs drīkst sniegt atsauksmes par bijušo darbinieku, taču tam jāievēro datu aizsardzības prasības.
“Darba devējs drīkst sniegt atsauksmes par bijušo darbinieku citam darba devējam, taču tikai ievērojot Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības, jo atsauksmju sniegšana klasificējas kā personas datu apstrāde.”
Viņš skaidro, ka informācijas nodošanai jābūt tiesiskam pamatam – visbiežāk tā ir paša darbinieka (kandidāta) skaidra iepriekšēja piekrišana, piemēram, CV norādot bijušo vadītāju kā kontaktpersonu atsauksmēm.
Klagišs norāda – situācija mainās, ja informācija par bijušo darbinieku tiek iegūta vai izplatīta bez viņa ziņas.
“Ja jaunais darba devējs ievāc informāciju vai bijušais to izpauž bez darbinieka ziņas, tas ir datu apstrādes pārkāpums.”
Ko darīt, ja rodas aizdomas par nomelnošanu?
Klagišs uzsver – galvenais pārbaudījums šādos gadījumos ir pierādījumu iegūšana.
“Jebkurā tiesiskā strīdā pierādījumiem ir izšķiroša nozīme.”
Viņš skaidro – ja cilvēkam ir aizdomas, ka par viņu potenciālajam darba devējam sniegta informācija, iespējams izmantot tiesības pieprasīt informāciju par savu personas datu apstrādi, tostarp noskaidrot, kādi dati izmantoti un no kāda avota tie iegūti (balstoties uz VDAR 15. pantu).
Tāpat cilvēks var mēģināt noskaidrot atteikuma iemeslus pie darba devēja, kurš nav viņu pieņēmis darbā. Ja tiek saņemta informācija, ka lēmumu ietekmējusi negatīva atsauksme, šāda sarakste var kļūt par būtisku pierādījumu.
Ja cilvēkam ir aizdomas par iespējamu nepamatotas vai kaitējošas informācijas izplatīšanu, viens no soļiem var būt arī rakstiska vēršanās pie bijušā darba devēja. Oficiālā pretenzijā iespējams norādīt uz radušos situāciju, lūgt pārtraukt iespējamu pārkāpumu un informēt par turpmāko rīcību, tostarp vēršanos tiesā vai Datu valsts inspekcijā. Šāda saziņa var kalpot arī kā preventīvs līdzeklis turpmāku strīdu novēršanai.
“Kaitējuma gadījumā darbiniekam ir tiesības prasīt nepatieso ziņu atsaukšanu, kā arī radītā mantiskā zaudējuma un morālā kaitējuma atlīdzību,”
skaidro Klagišs, atsaucoties uz Civillikuma 2352.¹ pantu.
Advokāts piebilst – ja informācija par personu izplatīta bez atbilstoša tiesiska pamata, cilvēks var vērsties arī Datu valsts inspekcijā par iespējamu nelikumīgu personas datu apstrādi.
“Mazā nozarē visi viens otru pazīst”
Jana uzskata, ka viņas gadījums parāda plašāku problēmu – situācijās, kad darba attiecības beidzas konfliktējoši, darbiniekam var būt grūti aizstāvēt savu vārdu.
“Īpaši mazā nozarē visi viens otru pazīst. Ja kāds kaut ko pasaka, cilvēkam var būt grūti pierādīt, ka tā nav taisnība.”
Viņa uzsver, ka nevēlas tikai runāt par savu pieredzi, bet arī pievērst uzmanību tam, ka darbiniekiem būtu jāzina savas tiesības.
Savukārt advokāts atgādina – gan darba devējiem, gan darbiniekiem ir svarīgi saglabāt profesionālu komunikāciju un balstīties uz pārbaudāmu informāciju.
Darba devējiem, sniedzot atsauksmes, jāievēro tiesiskās robežas, savukārt darbiniekiem būtiski saglabāt dokumentus un sarakstes, kas var būt nozīmīgi iespējamā strīdā.
