PRIEKŠPULKS. Savulaik kalpojuši Krievijas cariem impērijas robežu sardzē, krievu kazaki, atbalstot Kremļa iebrukumu Krimā, maršē Doņeckā Ukrainas austrumos.
PRIEKŠPULKS. Savulaik kalpojuši Krievijas cariem impērijas robežu sardzē, krievu kazaki, atbalstot Kremļa iebrukumu Krimā, maršē Doņeckā Ukrainas austrumos.
PRIEKŠPULKS. Savulaik kalpojuši Krievijas cariem impērijas robežu sardzē, krievu kazaki, atbalstot Kremļa iebrukumu Krimā, maršē Doņeckā Ukrainas austrumos.

Kārlis Streips: Ievērojams elements Kremļa fašista barbarismā ir propaganda no viņa valsts demagogiem 0

24.februāri bija divi gadi kopš Kremļa fašists uzsāka savu “speciālo militāro operāciju” Ukrainā. Visu laiku kopš tam vērsts barbarisks un agresīvs uzbrukums pret Ukrainu un tās tautu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības tests: jūsu dzimšanas mēneša zieds atklāj par jums vairāk, nekā spējat iedomāties 17
Mākslīgais intelekts nosauc piecus “neveiksmīgākos” latviešu politiķus 115
Kokteilis
Izplatītas frāzes, ko vedeklām labāk neteikt vīramātēm 1
Lasīt citas ziņas

Minētajā dienā vairāki rietumu grandi bija Kijivā, lai paustu atbalstu Ukrainai un tās cīņai pret ienaidnieku.  Eiropas Komisijas prezidente Urzula Vonder Leiena portālā X rakstīja:

“Esmu Kijivā, lai atzīmētu otro gadskārtu kopš Krievija uzsāka karu Ukrainā, un atzīmētu Ukrainas tautas neticamo izturību.  Stingri stāvam Ukrainai blakus vairāk nekā nekad.  Finansiāli, ekonomiski, militāri un morāli līdz brīdim, kad valsts beidzot būs brīva.”
CITI ŠOBRĪD LASA

ASV prezidents Džo Baidens pērn 24. februārī slepus ieradās Kijivā un tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zeļenski.  Amerikas pirmajai personai portālā X bija šāda vēsts:

“Pagājis gads, kopš biju Kijivā un Ukraina joprojām stāv.  Kad Putins lika tankiem ieripot Ukrainā viņš padomāja, ka pasaule piekāpsies.  Tomēr ukraiņi bija pārāk spēcīgi, mūsu koalīcija pārāk vienota un demokrātija pārāk ilgtspējīga.  Turpināsim pierādīt, ka viņam nebija taisnība.”

Francijas prezidents Emanuels Makrons:

“Divi kara gadi.  Sista un ievainota, bet tā joprojām stāv.  Ukraina cīnās par sevi, par tās ideāliem un par mūsu Eiropu.  Mūsu apņēmība, stāvēt tai blakus, nekad neapstāsies.”

Te gan būtu jākonstatē, ka tieši Francija konflikta sākumā bija visnegribīgākā attiecībā uz ieroču sūtīšanu Ukrainai.  Varam atcerēties, Makrona kungs vairākkārt devās uz Maskavu cerībā, ka kaut ko varēs sarunāt ar Kremļa fašistu.

Lieki teikt, nekas neizdevās, un laikā kopš tam Francija ir labojusies.  Kopumā nosūtīta dažāda veida militāra tehnika par 3,8 miljardiem eiro.  Aizgājušajās brīvdienās Ukraina parakstīja ilggadīgas sadarbības līgumu ar Franciju, kurā paredzēts līdz pat 3 miljardiem eiro liels papildu finansējums.

Līdzīgs līgums parakstīts ar Vāciju, kura ir sniegusi daudz lielāku palīdzību Ukrainai nekā Francija.  Līdz šim nosūtītas preces, ieroči un tehnika par 17,7 miljardiem eiro.  Vien Amerika ir devusi vairāk, un Amerikā ar to patlaban ir problēmas.

Par to pēc brīža.  Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kopumā ir piešķīrušas 88,7 miljardus Eiro Ukrainai, gan militārā, gan arī pārbūves un reformu kontekstā.

Ārkārtas sēdē, kurā pieminēts Kremļa fašista agresijas sākums, Ministru prezidente Evika Siliņa uzrunā teica, ka jau tagad ukraiņu spēki lieto ieročus, kādus piegādājusi Latvija.  Latvijā tiek apmācīti ukraiņu karavīri, un šogad paredzēts Ukrainai nosūtīt atbalstu par vairāk nekā 200 miljoniem eiro, kas būs ekvivalents 0,25% valsts iekšzemes kopprodukta.

Reklāma
Reklāma

Protams, ievērojams elements Kremļa fašista barbarismā ir propaganda no viņa valsts demagogiem.  Tie ir atkārtojuši visus melus par Ukrainu un ukraiņiem, piedraudējuši ar kodolieroču izmantošanu un kopumā izturējušies kā barbariski monstri.

Viens no lielajiem propagandistiem ir Krievijas vēstnieks Apvienoto Nāciju organizācijā Vasilijs Nebenzja.  24. februārī ANO Drošības padomē bija ārkārtas sēde konflikta apspriešanai.  Vēlos jums, portāla lasītāji, prezentēt to, kā uz viņa teikto reaģēja Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Tikirskis:

“Vēlos sevi asociēt ar vārdiem, kurus pauda ministrs Kuleba no Ukrainas (ārlietu ministrs Dmitru Kuleba).  Tomēr esmu pārsteigts par toni un saturu tajā, ko šeit teica vēstnieks no Krievijas.  Man šķita, ka būtu lietderīgi no manas puses, ja es labotu viņa apgalvoto.

“Vēstnieks Kijivu ir nosaucis par rietumu klientu.  Patiesībā Ukraina cīnās, lai tā būtu neatkarīga no visiem.

“Vēstnieks to nosauca par kriminālu režīmu Kijivā.  Patiesībā Ukrainā ir demokrātiski ievēlēta valdība.

“Viņš tos sauc par nacistiem.  Ukrainas prezidents ir  ebrejs, aizsardzības ministrs ir musulmanis, un Ukrainā nav neviena politiska cietumnieka.

“Viņš teica, ka Ukraina ir pārpilna ar korupciju.  Aleksejs Navaļnijs dokumentēja, cik godīga un atbilstoša tiesiskumam bija viņa paša valsts.

“Vēstnieks apgalvoja, ka karu uzsāka amerikāņu neokoloniālisti.  Fakts ir tāds, ka tieši Krievija centās iznīcināt 19. gadsimtā, tad atkal zem boļševiku režīma, un tagad tā to cenšas izdarīt trešoreiz.

“Vēstnieks apgalvoja, ka esam rusofobijas cietumnieki.  Fobija nozīmē neracionālas bailes.  Tomēr gandrīz katru dienu kādreizējais Krievijas prezidents, kā arī Putina propagandisti mums draud ar kodolieroču iznīcību.  Vēlos piedāvāt domu, ka tās nav neracionālas bailes.  Ja Krievija mums draud, tad mēs tai ticam.

“Vēstnieks teica, ka mēs noliedzam Krievijas drošības intereses.  Nav tiesa.  Mēs sākām savu bruņojumu atjaunot tikai tad, kad Krievija sāka iebrukt kaimiņvalstīs.

“Vēstnieks pat apgalvoja, ka 2. pasaules kara laikā Polija uzbruka Krievijai.  Par ko viņš te runā?!!  Padomju savienība bija tā, kura uzbruka Polijai kopā ar nacistu Vāciju.  Tas bija 1939. g. 17. septembrī.  22. septembrī abas puses sarīkoja uzvaras parādi.

“Vēstnieks bilda, ka Krievijas mērķis allaž ir bijis tikai un vienīgi atspēkot agresiju.  Ko krievu karavīri meklēja pie Varšavas vārtiem 1920. gada augustā?  Vai tā bija topogrāfiska ekskursija?

“Nē.  Patiesība ir tāda, ka par katru reizi, kad Krievijā kāds ir iebrucis, tā ir iebrukusi citās valstīs desmitreiz biežāk.

“Vēstnieks apgalvoja, ka runa ir par nodevīgu karu, kuru Ukrainas vietā organizē rietumi.  Gribu viņam ieteikt neiekrist rietumu slazdā.  Atvelciet savu karaspēku līdz starptautiski atzītajai robežai, un tādējādi jūs izvairīsities no šīs rietumu shēmošanas.

“Vēstnieks apgalvoja, ka 2014. gadā Kijivā, Ukrainā bija nelikumīgs valsts apvērsums.  Es personīgi tur biju.  Nekāda apvērsuma nebija.  Prezidents Janukovičs noslepkavoja 100 savu tautiešu, un viņu no amata atcēla demokrātiski ievēlēts Ukrainas parlaments.  Par atstādināšanu arī balsoja viņa paša Reģionu partija.

“Visbeidzot, vēstnieks cenšas mums rietumniekiem iegalvot, ka Krieviju nav iespējams uzvarēt.  Nu, ko.  Krievija neuzvarēja Krimas karā.  Krievija neuzvarēja karā pret Japānu.  Tā neuzvarēja 1. Pasaules karā.  Tā neuzvarēja kaujā pie Varšavas.  Tā neuzvarēja Afganistānā, un tā neuzvarēja aukstajā karā.”

Polijas ārlietu ministrs turpināja:  “Bet ir arī labas ziņas.  Pēc katra kraha sekoja reformas.  Šāda demagoģija nav cienīga pastāvīgam Drošības padomes loceklim.  Taču Krievijas vēstnieka panākums ir faktā, ka viņš mums ir atgādinājis, kāpēc mēs pretojāmies Padomju Savienības dominēšanai, kā arī to, kāpēc Ukraina pretojas patlaban.

“Neizdevās mūs piespiest pie zemes toreiz, neizdosies Ukrainu un mūs piespiest pie zemes tagad.”

Lūk, ārlietu ministra Tikirska teiktais.  Ir skaidrs, ka Kremļa fašista pārstāvis meloja un vāvuļoja un nāca ar demagoģiju un populismu un ārprātu.  Tajā skaitā un pat cenšoties pārrakstīt vēsturi.

Tajā skaitā par to, kas Kijivā notika 2014. gada sākumā.  Protesti izcēlās pēc tam, kad Viktors Janukovičs piepeši nolēma neparakstīt partnerattiecību veidošanas projektu ar Eiropas Savienību un paziņoja, ka viņš tā vietā vērsīsies austrumu virzienā.

Ukraiņi bija sašutuši.  Sākās tā dēvētā Maidana revolūcija, kuras beigās nudien autokrāta spēki apšaudīja protestētājus un nogalināja apmēram simtu no tiem.

Taču Janukovičam nācās bēgt, un, protams, viņš aizmuka pie sava labā draudziņa Maskavā.  Kremļa fašista agresijas sākumā dots saprast, ka tad, kad kritīs Zeļenska valdība, Janukovičs tikšot atjaunots valsts prezidenta amatā.

Lieki teikt, Zeļenska kunga valdība nekrita.  Janukovičs neklātienē notiesāts par valsts nodevību.  Prokurori viņu ir apsūdzējuši sakarā ar protestētāju slepkavību, zagšanu, kukuļdošanu un citiem grēkiem.

Ukrainas ģenerālprokurors 2014. g. 28. februārī formāli pieprasīja Janukoviča izdošanu.  Visu laiku kopš tam Krievijas prokurori ir apgalvojuši, ka tāds lūgums nekad nav saņemts, un katrā gadījumā fašista režīms nav tas, kurš izdod “savējos.”

Un tad vēl apgalvojums par to, ka Polija uzbruka Padomju Savienībai.  Krievija vienmēr ir piedāvājusi dažādus mītus par 2. Pasaules karu.  Pērn beidzot gāztais okupācijas puļķis Pārdaugavā simbolizēja Kremļa vēlmi apgalvot, ka PSRS principā karā pret Hitlera Vāciju uzvarēja viena pati.

Puļķa oficiālais nosaukums bija “Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem Rīgā.”  Muļķības visaugstākajā pakāpē, un esmu ļoti priecīgs, ka pretīgais objekts no tā atrašanās vietas tapa novākts.

Taču ir vēl viena joma, kurā Kremļa fašista režīms patlaban nodarbojas ar vēsturisku revizionismu.  Pagājušajā nedēļā kādreizējais ASV Republikāņu partijas propagandas kanāla Fox News raidījumu vadītājs Takers Karlsons uzradās Maskavā un paziņoja, ka viņš intervēs Kremļa fašistu.

Tā tas notika, bet par interviju to nosaukt nevar.  Kremļa fašists lasīja lekcijas par Krievijas vēsturi, pagātni un tagadni, kamēr Karlsona kungs sēdēja un muļķīgi blisināja ačteles.

Vienubrīd Kremļa fašists nāca ar apgalvojumu, ka 2. Pasaules kara laikā Polija tik ļoti bija nokaitinājusi nacistu Vāciju, ka nacistu Vācijai nebija citas izvēles, kā iebrukt Polijā.  Tajā brīdī Takers Karlsons atvēra muti un teica vārdu “protams.”

Vainot upuri ir klasisks agresoru paņēmiens.  Karš Ukrainā, tā ir skaidrojuši propagandisti kaimiņvalstī, ir tāpēc, ka Ukraina ir bijusi agresīva pret Krieviju Krimas un Donbasa kontekstā, plus vēl tur pie teikšanas ir nacisti, un tāpēc Kremļa fašista spēkiem jāsteidzas “palīgā,” un ukraiņi principā paši vainīgi.  Nonsenss visaugstākajā pakāpē, lai neteiktu rupjāk.

Konflikts Ukrainā acīmredzot vēl kādu laiku turpināsies.  Pēdējās pāris nedēļas pirms divu gadu atzīmēšanas bija visai plašas sarunas par to, vai ārpasaule no konflikta ir nogurusi un kļuvusi apātiska.

Viss tas, ko pasaules grandi teica 24. februārī, liecina, ka tā tas nav.  Taču patlaban ir absolūti skaidrs, ka Amerikas Republikāņu partija ir nolēmusi, ka Vladimirs Vladimirovičs Putins ir tās draugs.

Takers Karlsons saviem skatītājiem apgalvoja, ka Maskavas metro ir skaistāks par jebko, ko varētu atrast Amerikā.  Viņš bija pārtikas veikalā un gvelza, ka tur viss bija daudzreiz lētāk nekā mājās.  Protams, neminot faktu, ka vidējais krievs pelna daudz, daudz mazāk nekā vidējais amerikānis.

Dievs ar demagogu Karlsonu.  Politikā ir apstāklis, ka visu pagājušo nedēļu un arī šonedēļ Kongresa apakšpalāta ir bijusi atvaļinājumā

  1. martā būs pēdējā diena valsts budžeta vai budžeta pagarinājuma apstiprināšanai, jo pēc tam nāksies slēgt atsevišķas valsts un valdības funkcijas.

Palātai pirmā plenārsēde ir paredzēta tikai 29. februārī – dienu pirms pienāks izšķirošais brīdis.  Laikam steigas nav.  Republikāņiem par valsts tautsaimniecību nav nekādas rūpes.

Savukārt attiecībā uz Ukrainu, jau esmu rakstījis par republikāņu neizmērojamo liekulību.  Viņi bļāva, ka tālāk spriest par Ukrainu nevar, kamēr nav spriests par ASV robežu ar Meksiku.

Senātā abas partijas sanāca kopā un izstrādāja plašu palīdzības paketi Ukrainai, Izraēlai, Taivānai un arī robežas sakārtošanai.

Bet tad ierunājās Tramps, kuram haoss uz dienvidu robežas, vai īsts vai iedomāts, ir vajadzīgs priekšvēlēšanu kampaņas vajadzībām, lai viņš demagoģiski var apgalvot, ka pie visa tā ir vainīgs prezidents Baidens.  Viņš vainīgs, viņš vainīgs.

Senāts pats savu likumprojektu noraidīja.  Pāris nedēļas vēlāk apstiprināta cita palīdzības pakete Izraēlai un Ukrainai, bet šoreiz bez naudas robežas un migrācijas lietu sakārtošanai.  Balsojums bija 67 pret 32.  Gan republikāņi, gan demokrāti par to balsoja.

Bet tad apakšpalātas līdz kliņķim nekompetentais spīkers Maiks Džonsons paziņoja, ka tāpēc, ka paketē nav naudas robežai, palāta to neizskatīs vispār (uzsvars no manas puses).  Bija plāns par palīdzību un robežu.  Arī to Džonsons solīja neizskatīt, ja Senāts to apstiprinās.  Un nu viņš atsakās izskatīt atsevišķu paketi Ukrainai, jo nav naudas robežai.  Tā ir cirkulāra domāšana, un tā ir maza bērna, nevis Kongresa spīkera cienīga.

Pa to laiku amerikāņi turpina spriest par to, kuri būs abu lielo partiju kandidāti novembrī gaidāmajās Valsts prezidenta vēlēšanās.  Nupat aizgājušajās brīvdienās bija priekšvēlēšanas Dienvidkarolīnā.

Demokrātu pusē prezidents Baidens saņēma 96% balsu, pārējās izcīnīja divi pagalam nenozīmīgi un nenopietni kandidāti.

Republikāņu pusē uzvarēja Donalds Tramps ar mazliet mazāk nekā 60% balsu.  Vienīgā atlikusī sāncense, kādreizējā Dienvidkarolīnas gubernatore Nikija Heilija izcīnīja mazliet vairāk nekā 40% balsu.

Republikāņu pusē, starp citu, bija redzams fakts, ka biļetenu drukāšana vēlēšanām nav vienmēr saistīta ar reālijām politisko kandidātu starpā.  Floridas gubernators Rons Desantiss Dienvidkarolīnā saņēma gandrīz 3000 balsu, jeb 0.4%, lai gan Desantisa kungs no procesa izstājās jau 21. janvārī.  Gadās arī tā.

Heilija kundze zaudējumu uztvēra kā sava veida uzvaru, jo tā demonstrēja, ka Republikāņu partijā tomēr ir diezgan daudz ļaužu, kuri nav īpaši pozitīvās domās par kādreizējo prezidentu.  Nikija Heilija piedāvā alternatīvu.

Diez vai kaut kas sanāks.  5. martā būs tā dēvētā Super otrdiena, kur uzreiz priekšvēlēšanas vai vēlētāju sapulces būs 15 dažādos štatos.  Ir pavisam iespējams, ka tur Donalds Tramps savāks nepieciešamo delegātu skaitu partijas konventam šogad jūlijā un Milvoki.

Taču kas ir šis kandidāts?  Pagājušajā nedēļā rakstīju par milzīgo soda naudu, kādu Trampam piesprieda tiesnesis Ņujorkā sakarā ar faktu, ka daudzu, daudzu gadu garumā Trampa uzņēmums nodarbojās ar nepārprotamu krāpniecību.

Spriedums pirms pāris dienām tapa oficiāli piereģistrēts tiesā, un tas nozīmē, ka Trampam ir 30 dienas laika sprieduma pārsūdzēšanai.  Taču, ja viņš tā darīs, tad viņam būs jāiemaksā drošības nauda, kas būs sprieduma summa plus vēl bišķīt pa virsu, lai garantētu naudas pieejamību, ja apelācija būs neveiksmīga (un tāda tā noteikti būs).

Tramps vienmēr ir lielījies par savu bagātību, bet šķiet maz ticams, ka viņam 450 miljoni zaļo glabājas kaut kur zem dīvāna.  Ja nebūs, tad nāksies sākt tirgot Trampa īpašumus, un arī ar to viegli nebūs.

Kādreizējā prezidenta pirmās sievas Ivanas dzīvoklis Ņujorkā bijis tirdzniecībā jau vairāk nekā divu gadu garumā, bet velti.  Pirmkārt dzīvokļa interjers atbilst vulgāram izpriecu namam.  Un, otrkārt, uzvārds “Tramps” vairs īpašu uzticību nepiesaista.

Ir arī fakts, ka 25. martā sāksies krimināltiesa par faktu, ka savulaik Trampa cilvēki samaksāja naudu erotisko filmu aktrisei, lai viņa klusētu par afēru ar Trampu.  Pēcāk šie maksājumi grāmatvedības dokumentos tika aprakstīti citādi, kas ir grāmatvedības datu viltojums un tāpēc noziegums.  Iespējams četri gadi cietumā.

Kaut kad būs tiesāšana par dumpi Kapitolijā 2021. g. 6. janvārī, kā arī par neatļautu slepenu un ļoti slepenu dokumentu turēšanu Trampa vulgārajā īpašumā Floridā.  Būs tiesāšana par aicināšanu atklātā tekstā viltot vēlēšanu rezultātus Džordžijas štatā.

Un vienalga pirms pāris dienām gandrīz 60% republikāņu partijas vēlētāju Dienvidkarolīnā nolēma tas nekas, šis ir tas kandidāts priekš mums.

Kā esmu rakstījis un teicis daudzkārt, maz kas šajā pasaulē man ir nesaprotamāks.

SAISTĪTIE RAKSTI