Kaspars Zemītis: Gribat to vai nē, bet starp mums ir arī sliņķi un dzērāji… Vai par to man būtu dikti jāsaspringst? 0
Es bieži vien skatos uz cilvēkiem kā tādiem – man patīk domāt par talantiem un personībām. Ja šim cilvēkam ir talants, ja viņš ir personība, visticamāk, viņš nopelna vairāk nekā vidējais cilvēks. Un tad – gribat jūs to vai nē – starp mums ir arī sliņķi, dzērāji un cilvēki, kuri neatbild par saviem vārdiem. Šādu viedokli par sabiedrības iedalījumu TV24 raidījumā “Preses klubs” pauda Kaspars Zemītis, mūziķis, JVLMA docents klasiskās ģitāras spēlē.
“Viņi ir kaut kur lejā. Bet vai man tagad būtu kaut kā dikti jāsaspringst, lai kaut kur viņus ievilktu? Nevajag sevi mānīt, ka starp mums nav šādu cilvēku. Es laikam teiktu, ka tā ir viņu izvēle. Cits ir jautājums, protams, par sociālām lietām, kur cilvēkiem neveiksmīgi apstākļi ir gadījušies,” savu skaidrojumu turpina mūziķis.
Viņam iebilst Anna Peipiņa, RSU Žurnālistikas programmas lektore, žurnāla IEVA galvenā redaktore: “Pietiek izbraukt ārpus Rīgas un pabraukt simts kilometru tālāk, mēs tur ļoti labi redzēsim nevienlīdzību. Tas, kāpēc tā ir un cik lielā mērā tā ir šo cilvēku izvēle… Man negribas lietot šo vārdu – izvēle, bet drīzāk situācija, no kuras viņi nemāk tikt ārā, neprot to izdarīt. Tas ir cits jautājums.”
Peipiņasprāt nevienlīdzība ir realitāte ne tikai pie mums, bet augoša arī Eiropā; ja mēs runājam par populismu politikā un kāpēc tas ir atradis dzirdīgas ausis, tad tieši šī ekonomiskā nevienlīdzība ir viens no iemesliem.
“Es nopietni pret to izturētos. Tas mums tā tikai liekas, ka paši vainīgi. Es īsti tam nepiekrītu. Cits jautājums, ko ar to iesākt un kā šo jautājumu risināt, tā ir cita diskusija,” tā Peipiņa aicina nevulgarizēt populismu un ātras veiksmes solīšanu šajā kontekstā.
Savu viedokli joprojām aizstāv Zemītis: “Ja mēs sakām, ka populisms ir cilvēki, kas sola to, ko nevar izpildīt, tad jau – mēs viņus varam nosaukt par muļķiem. Vai tad ne tā?”
