Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls.
Foto: AFP/SCANPIX

Ķīnas raķetes “Zhuque-3” atlūzas ir nokritušas – fakts, kur tas ir noticis, latviešiem liek pasmaidīt 0

Pēc vairāk nekā vienu dienu ilgas spriedzes un mainīgām prognozēm kļuvis skaidrs, ka nekontrolēti krītošās Ķīnas raķetes “Zhuque-3” atlūzas Zemes virsmu sasniegušas drošā vietā – Klusā okeāna dienvidu daļā, tālu no apdzīvotām teritorijām, vēsta “Daily Mail”. Līdz ar to apstiprinās, ka Latvija, Lietuva un Igaunija netika apdraudētas, lai gan iepriekšējās aplēsēs Baltijas reģions tika minēts kā potenciālā riska zona.

Kokteilis
Veiksme finanšu jautājumos: šo trīs zodiaka zīmju pārstāvji drīzumā sajutīs likteņa dāsnumu
“Lēmums iebraukt grāvī bijis apzināts.” Atklājas jaunas detaļas par negadījumu uz Ventspils šosejas
Kokteilis
Jaunavām – trakulīga ballīte, Auniem – izšķiroša saruna: kas gaidāms brīvdienās katrai horoskopa zīmei
Lasīt citas ziņas

Saskaņā ar ASV Kosmosa spēku sniegto informāciju, aptuveni 11 tonnas smagā raķetes daļa ZQ–3 R/B atmosfērā iegāja plkst. 14.39 pēc Latvijas laika un nogāzās apmēram 2000 kilometru uz dienvidaustrumiem no Jaunzēlandes.

Vēl neilgi pirms tam kosmosa uzraudzības dienesti Baltijas valstīs sekoja situācijai pastiprinātā režīmā. Kā iepriekš ziņots, pēc Somijas Meteoroloģijas institūta un ES Kosmosa uzraudzības un sekošanas tīkla (SST) datiem pastāvēja iespēja, ka atlūzu krišanas trajektorija varētu skart tieši Baltijas valstis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lietuvas gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja “Oro navigacija” vadītājs Saulius Batavičus pat norādīja, ka vienā no prognožu atjauninājumiem iespējamā krišanas vieta no Lietuvas tika “pārbīdīta” uz Latviju, tomēr šīs prognozes nepiepildījās.

VAS “Latvijas gaisa satiksme” preses sekretārs Arnis Lapiņš iepriekš uzsvēra, ka trauksme ir pārspīlēta, jo jaunākās “Eurocontrol” prognozes neliecināja par reālu apdraudējumu Latvijas teritorijai.

Kosmosa novērotāji uzsver – lai gan lielākā daļa kosmisko atlūzu sadeg atmosfērā, tik lieli objekti kā Zhuque-3 atlūzas var daļēji izdzīvot un sasniegt Zemes virsmu. Par laimi, statistiski tie gandrīz vienmēr iekrīt okeānos vai neapdzīvotos reģionos.

Latvijas gaisa satiksmes dienesti uzsver, ka šādi objekti tiek nepārtraukti monitorēti sadarbībā ar starptautiskajām institūcijām, un nepieciešamības gadījumā būtu iespējams operatīvi ierobežot vai novirzīt aviācijas maršrutus.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.