Valsts amatpersonu viedokļi par Latvijas spēku nosūtīšanu uz Hormuzas šaurumu, ja ASV prasīs, nesakrīt 0
Valdības iekšienē radušās atšķirīgas pieejas attiecībā uz Latvijas iespējamo spēku iesaisti Hormuza šauruma blokādes pārvarēšanā, radot jautājumus par valdības iekšējo koordināciju un komunikāciju. Kamēr aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) norāda, ka šāda iesaiste šobrīd nav plānota, Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) uzsver, ka Latvija nopietni izvērtēs piedalīšanos, ja ASV izteiks konkrētu lūgumu, vēsta Jauns.lv.
Sprūds: Latvijas spēku iesaiste nav dienas kārtībā
Andris Sprūds, runājot Latvijas Radio, skaidroja, ka Latvijas karavīri šobrīd piedalās vairākās starptautiskajās misijās, tostarp NATO misijā Irākā un ANO misijās Libānā un Izraēlā. Ministrs uzsvēra, ka šobrīd nav nekādu plānu par papildu iesaisti Hormuza šauruma operācijās. Viņš atgādināja, ka, ja šāda vajadzība rastos, Latvijai būtu jāsaņem pieprasījums, un tikai pēc tam varētu sākt izvērtēt potenciālu līdzdalību, ņemot vērā šīs operācijas ietekmi uz austrumu flanga drošību un citiem stratēģiskajiem faktoriem.
“Latvijas primārais uzdevums ir stiprināt mūsu drošību austrumu flangā,” piebilda Sprūds. Viņš arī norādīja, ka par jebkādu līdzdalību operācijās ir jālemj ES un NATO ietvaros, uzsverot, ka Latvijas galvenais uzdevums ir nodrošināt drošību un īstenot esošās misijas.
Siliņa: Ja būs konkrēts pieprasījums, tas tiks nopietni izvērtēts
Savukārt Evika Siliņa pauda, ka Latvija ir gatava rūpīgi izvērtēt palīdzību, ja ASV izteiks konkrētu lūgumu palīdzēt ar operāciju Hormuza šaurumā. Premjere norādīja, ka Latvija pilnībā atbalsta iespējami ātru šauruma atbloķēšanu, jo tas ir svarīgs jautājums visai Eiropai, ņemot vērā augošo naftas cenu kāpumu, kas ietekmē gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus.
“Ja Latvija saņems konkrētu pieprasījumu, tas tiks ļoti nopietni izvērtēts,” uzsvēra Siliņa. Viņa piebilda, ka Latvija, piemēram, ir ļoti spēcīga kiberdrošības jomā, un šāda veida operācijās bieži nepieciešams arī politiskā atbalsta sniegšana, ne tikai militārā palīdzība.
Rietumu sabiedrotie un NATO locekļi dažādi vērtē situāciju
Tomēr, kamēr Latvija vēl nav saņēmusi konkrētu lūgumu, sabiedrībā jau izskanējuši dažādi viedokļi. ASV prezidents Donalds Tramps ir brīdinājis, ka NATO nākotne būs “ļoti slikta”, ja sabiedrotie nepalīdzēs atbloķēt Hormuza šaurumu, kas ir būtisks globālajam naftas eksportam. Tāpat arī Lielbritānijas premjerministrs Kīrs Stārmers norādījis, ka brīvas kuģu satiksmes atjaunošana nav NATO misija, un tam nepieciešama plaša alianse, iesaistot arī Persijas līča valstis un citas Eiropas valstis.
Vācijas kanclers Frīdrihs Merca savukārt uzsvēris, ka šis konflikts, ko izraisījuši ASV un Izraēlas triecieni Irānai, nav saistīts ar NATO, un tas nav NATO karš.
Šajā kontekstā Latvijas nostāja attiecībā uz iesaistīšanos šādā operācijā vēl tiek precizēta, un jautājumi par valdības iekšējo koordināciju un iespējamiem nākotnes lēmumiem turpinās būt aktuāli.
